Kristīne Dupate, Starptautisko un Eiropas tiesību maģistre, – “Jurista Vārdam”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šajā rakstā tiks pamatota Darba likuma (DL) 33.panta 2.daļas 1.punkta izņēmumu, 36.panta un likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta neatbilstība Eiropas Savienības (ES) tiesībām.
Vispirms par DL 33.panta 2.daļas 1.punkta izņēmumu neatbilstību ES tiesībām. Pēc 2004.gada 22.maija Saeimas veiktajiem grozījumiem minētā norma ir šāda:
“33.pants. Darba intervija.. (2) Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par: 1) grūtniecību, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku un paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā, vai gadījumu, kad laikposms, kurā sieviete neveic attiecīgo nodarbošanos, nav samērīgs ar darba līguma termiņu...”
ES sekundāro tiesību akti, kas nosaka grūtnieču tiesības, ir Direktīva 2002/73/EEK¹ (turpmāk – Jaunā vienlīdzīgas attieksmes direktīva) un Direktīva 92/85/EEK² (turpmāk – Grūtnieču direktīva).