Foto: no personiskā arhīva |
Viena no civiltiesību jutīgākajām nozarēm ir ģimenes tiesības,
jo nekur citur netiek skartas tik intīmas cilvēku intereses. Ģimenes veidojums un
ģimenes attiecības skar visdažādākās intereses – pašu ģimenes locekļu
intereses, dažādu sabiedrības grupu intereses, valsts intereses un arī reliģijas un
baznīcas intereses. Visas šīs intereses krustojas vizdažādākajos veidos, radot
daudzveidīgu un bieži vien asu konfliktu iespējamību.
Senajā sabiedrībā valsts ar ģimenes jautājumiem administratīvi nenodarbojās.
Viduslaikos ar ģimenes tiesībām un procesiem nodarbojās vienīgi garīgās
institūcijas un to tiesas. Mārtiņš Luters pirmais izvirzīja jautājumu par to, ka
laulība ir ne vien sakramenta, bet arī “pasaulīga lieta”, kuras regulēšana
vairāk piekrīt karalim nekā Dievam.1
Latvijas tiesu sistēmā pēdējos gados vērojamas vairākas pozitīvas pārmaiņas.
Tiesneši vairāk iedziļinās dažādu tiesību pamatavotu (piemēram, tiesību principu)
un palīgavotu (piemēram, doktrīnu) nozīmē taisnīga sprieduma pieņemšanā,
tādējādi atkāpjoties no padomju tiesībām raksturīgās pozitīvo tiesību
glorificēšanas.2
Pašreizējā sakāpinātā interese par laulību šķiršanu skaitu un vēlmi to
samazināt tieši ar samierināšanas piemērošanas palīdzību pastiprināti cenšas
palielināt valsts lomu laulāto attiecībās, pretēji romiešu tiesību nostājai
laulāto attiecības atstāt pašu laulāto ziņā.
Jautājumam par laulības šķiršanu autori juridiskajā literatūrā ir pievērsušies
maz, runājot par laulāto samierināšanu, – vēl mazāk. 2003.gadā sabiedrības
interese laulības šķiršanas procesiem pastiprināti tika piesaistīta divkārt –
pirmoreiz 2003.gada 1.janvārī, kad stājās spēkā 1937.gada Civillikuma (turpmāk
tekstā – Civillikums) un 1998.gada Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā –
Civilprocesa likums) grozījumi, kas būtiski mainīja laulības šķiršanas kārtību
Latvijā, otrreiz – Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta
izstrādātā koncepcija par laulāto samierināšanas institūta ieviešanu, kura
vērtējums sabiedrībā dalās. Tomēr pašlaik jautājums par laulāto samierināšanas
institūta ieviešanu ir pieklusis. Nav rodama informācija par to, vai šis darbs tiek
turpināts, tikai zināms, ka no Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās
sekretariāta pārziņas tas nodots Tieslietu ministrijas pārziņā.
Bieži vien laulības šķiršanu skaita ierobežošanu valstis ir mēģinājušas panākt
ar likumdošanas palīdzību, piemēram, palielinot valsts nodevas apmēru vai piešķirot
tiesai kā autoritatīvai valsts iestādei tiesības pašai izlemt konkrētās laulības
likteni. Šāda pieeja jaušama arī Latvijā: valsts nodevas apmērs ir palielināts ar
grozījumu spēkā stāšanās brīdi no 20 latiem uz 50 latiem, samierināšanas nozīme
tiek palielināta, pagaidām gan tikai konceptuāli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.