Eiropas Konstitūcijas līgums un Latvijas Republikas Satversme
Prof. Dr. Aivars Endziņš, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Foto: A.F.I. |
Referāts nolasīts konferencē “Līgums par Eiropas Konstitūciju: problēmas un perspektīvas” Rīgas Juridiskajā augstskolā 2004.gada 27.septembrī
Kā cilvēks un zinātnieks esmu eirooptimists. Manu eirooptimismu daudzējādā ziņā noteic arī ilggadējā pieredze, ko esmu guvis kā Latvijas pārstāvis Eiropas Padomes komisijā “Demokrātija ar tiesību palīdzību” (Democracy through Law) jeb Venēcijas komisijā. Šī komisija ir ieguldījusi milzu pūles, lai apkopotu tās tiesiskās vērtības, kas ir kopējas Eiropas valstīm (turklāt neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir ES dalībvalstis vai ne). Esmu pārliecinājies: tās valstis, kas ir ES dalībvalstis, vieno visnotaļ kopīga izpratne par demokrātiju, tiesiskas valsts ideju, cilvēka pamattiesību ievērošanas nepieciešamību.
Vienlaikus esmu savas valsts − Latvijas − patriots. Esmu stāvējis pie Latvijas valstiskuma atjaunošanas šūpuļa, gan 1990.gada 4.maijā balsojot par Latvijas Neatkarības deklarāciju, gan LR Augstākās padomes Prezidija sastāvā izdzīvojot trauksmainās 1991.gada janvāra un augusta dienas. Varu apliecināt, ka Latvijas neatkarības ideja bija nesaraujami saistīta ar domu par demokrātiju, tiesisku valsti un cilvēka pamattiesību ievērošanas nepieciešamību.
Kā Satversmes tiesas tiesnesis esmu zvērējis uzticību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk − Satversme). Satversmē ir nostiprinātas mūsu valstij svarīgākās vērtības, kas kopīgas absolūtajam vairākumam pilsoņu, tātad gan eirooptimistiem, gan arī eiropesimistiem. Satversmē nostiprināti šo vērtību aizsardzības mehānismi, noteiktas arī procedūras, kā grozāma pati Satversme. Kā Satversmes tiesas tiesnesim man ir pienākums uzklausīt un izsvērt dažādus viedokļus, tāpēc, mēģinot palūkoties uz Eiropas Konstitūcijas līguma projektu caur Latvijas Republikas Satversmes prizmu, es mēģināšu raudzīties gan no eirooptimistu, gan no eiropesimistu pozīcijām.
Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes tiesai ir dotas plašas pilnvaras Satversmes tulkošanai, taču šādas tiesības tai dotas tikai kā koleģiālai institūcijai, turklāt tikai, izskatot konkrētas lietas. Satversmes tiesa līdz šim nav skatījusi jautājumu par Latvijas dalību ES. Ir bijušas atsevišķas lietas, kurās šis jautājums skarts citastarp, pie tām es pakavēšos vēlāk. Vienlaikus gribu atzīmēt, ka Satversmes tiesā vairākkārt personas ar konstitucionālajām sūdzībām ir centušās apstrīdēt dažādus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas dalības ES atbilstību Satversmei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.