Kur sākas un kur beidzas tiesneša vārda brīvība

Diskusijā par tiesnešu vārda brīvību: Ivars Bičkovičs, Andris Guļāns, Artūrs Kučs, Gunārs Kūtris, Lauris Liepa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vai tiesnesis ir brīvs savos izteikumos par tiesu darbību, vai arī viņam atšķirībā no citiem pilsoņiem ir kādi vārda brīvības ierobežojumi? Kāda nozīme ir tam, kur un kādā formā tiesnesis izsakās? Vai sabiedrībā cienīta tiesneša autoritāte var kļūt par šķērsli citam tiesnesim lemt lietu, pakļaujoties tikai likumam?
Šie, vairāk tiesnešu ētikas, ne tik daudz likuma regulējuma jautājumi šobrīd Latvijā kļuvuši aktuāli saistībā ar diviem tiesas procesiem, kas piesaistījuši ne tikai juristu, bet arī plašākas sabiedrības uzmanību. Pirmo – Rīgas administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot uzņēmumam “N&J” izsniegto būvatļauju mājas būvniecībai kādā iekšpagalmā Rīgā, Brīvības ielā, uzsāka Enese Saburova. Savukārt SIA “N&J”, uzskatot, ka E. Saburova rīkojusies ļaunprātīgi, uzsāka civilprocesu, Rīgas apgabaltiesā ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar būvniecības apturēšanu.
Atšķirībā no ierastās “juristu klusēšanas mūra”¹ tradīcijas šoreiz situācijai netrūka komentāru no juristu, tai skaitā vairāku tiesnešu puses. Īpaši asi reaģēja Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, publicējot viedokli ar nosaukumu “Brīvības gatvē piesmej likumu”,² par ko saņēma pārmetumus Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumos no E.Saburovas pretiniekiem tiesā.³
Sakarā ar šo situāciju portāls “politika.lv” organizēja slēgtu diskusiju, kurā piedalījās Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktors Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskāas augstskolas lektors zvērināts advokāts Lauris Liepa.
Domu apmaiņas dalībniekiem jautājumus uzdeva laikraksta “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Kaut gan šīs diskusijas mērķis bija – abstrahējoties no konkrētā gadījuma, apspriest tiesnešu ētiku saistībā ar viņu vārda brīvību un tās ierobežojumiem, sarunas dalībnieki atkal un atkal atgriezās pie Eneses Saburovas lietas un tiesnešiem, kas to publiski komentējuši. Savukārt, rezumējot šo brīžiem pat visai aso viedokļu apmaiņu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns secināja – tiesneses I.Čepānes rīcība, atklāti paužot savu viedokli, viņaprāt ir pirmais Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa nopietnais pārbaudījums. Vai tā domā arī citi juristi un, it īpaši, tiesneši?

Kas ir jurista ētika

– Ētiku vienkāršoti varētu skaidrot kā morāles principus, kurus savā rīcībā, izvēles situācijā ievēro cilvēks. Liepas kungs, vai jūs kā juristu ētikas akadēmisks pētnieks varat paskaidrot, ar ko atšķiras ētika vispār no jurista ētikas? Vai juristiem būtu jāievēro kādi stingrāki vai citādi morāles principi nekā citiem?
Lauris Liepa: – Juridiskā ētika kā akadēmiska disciplīna un, var teikt, arī kā profesionālie noteikumi ir attīstījušies vairāk Amerikā nekā Eiropā.