Mg.iur. Sandra Šimkus, KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas galvenā speciāliste, – “Jurista Vārdam“

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.40, 19.10.2004.

Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības, nonāca pie secinājuma, ka arī juridiskām personām ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību, šādu pieeju apstiprinot spriedumā lietā Nr. 2000–07–0409.

Foto: no personiskā arhīva

Arī saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 34.pantu individuālo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā var iesniegt trīs veidu tiesību subjekti: fiziskā persona (angliski “any person”, franciski “toute personne physique”), nevalstiska organizācija (angliski “non–governmental organisation”, franciski “organisation non gouvernementale”) un privātpersonu grupa (angliski “group of individuals”, franciski “groupe de particuliers”).
Ļoti bieži fiziskās personas un personu apvienības tiesības un intereses tik cieši savijas kopā, ka, atsakot aizsardzību apvienībai, par iluzoru tiktu faktiski padarīta arī atsevišķa indivīda aizsardzība. Tādēļ, parakstot Konvenciju, dalībvalstis ir nolēmušas piešķirt cilvēktiesību garantijas ne tikai fiziskām personām, bet arī dažiem citiem tiesību subjektiem, kuriem tika piešķirts apkopojošs apzīmējums “nevalstiskās organizācijas”. “Būtu neloģiski, piemēram, atzīt un aizsargāt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, bet tajā pašā laikā noraidīt šādu tiesību esību, piemēram, uzņēmumam, politiskai partijai vai arodbiedrībai” (Rudevskis J. Nevalstiska organizācija Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē. Latvijas Vēstnesis, 18.02.2003.).
Izanalizējot Civillikuma, Komerclikuma un citu tiesību aktu normas, jāsecina, ka visaptverošs juridiskās personas jēdziens Latvijā nepastāv, turklāt juridiskās personas izpratne un arī to uzskaitījums dažādās tiesību nozarēs ir atšķirīgi.
Lai novērstu iespējamos sarežģījumus, viens no risinājumiem būtu norādīt, kuras tiesību nozares normas ir vadošas, nosakot, vai attiecīgais “veidojums” ir juridiskā persona.