9. Novembris 2004 /NR. 43 (348)
Citu pieredze
Vai Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši nacionālajām tiesām

Vai Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši nacionālajām tiesām

Ko īsti nosprieda Vācijas Konstitucionālā tiesa

Dzintra Pededze, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece, – “Jurista Vārdam”

PEDEDZE01.PNG (115510 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Mediju informācija bija maldinoša

Šā gada 19.oktobrī vairākas ziņu aģentūras, tostarp arī LETA, izplatīja informāciju, no kuras lasītājiem radās iespaids, ka Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa (Bundesverfassungsgericht, turpmāk – arī Vācijas Konstitucionālā tiesa) ir nospriedusi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumi nav saistoši Vācijas tiesām. Skopais konkrētās lietas apstākļu un nolēmuma atspoguļojums tika pasniegts kopā ar bagātīgu improvizāciju. Medijos šī ziņa tika sasaistīta gan ar princeses fotogrāfijām, gan Gorbačova un Kola vienošanos par īpašuma jautājumiem. Līdztekus tika piesaukti Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi, cenšoties tos pretstatīt ziņā paustajam viedoklim.
21.oktobrī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietniece Moda de Būra Bukikio (Maud de Boer–Buquicchio) pauda bažas par daudzu mediju izplatīto maldinošo ziņu, kas gan juristu aprindās, gan plašā sabiedrībā esot radījusi jautājumus par ECT spriedumu saistošo raksturu Vācijas tiesību sistēmā.
Šā raksta ietvaros centīšos atbildēt uz jautājumu, ciktāl “ceturtās varas” izplatītā informācija atbilst “trešās varas” nospriestajam.

Lietas apstākļi

Vispirms gribu apbēdināt dzelteno ziņu cienītājus – nedz Vācijas Konstitucionālās tiesas 2004.gada 14.oktobra spriedumā,1 nedz attiecīgajā ECT 2004.gada 26.februāra spriedumā2 nav atrodama neviena zilbe nedz par princesēm, nedz arī politiķiem. Lietas “galvenie varoņi” ir mazs, mātes pamests puisēns Kristofers (Christofer), viņa audžuvecāki un bioloģiskais tēvs – Vācijā dzīvojošs Turcijas pilsonis G.
Pēc iespējas konspektīvi apkopojot ECT un Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedumā minētos faktus, lietas apstākļi ir šādi:
Kristofers piedzima 1999.gada 25.augustā. Jau nākamajā dienā māte piekrita puisēna nodošanai adopcijai. No 1999.gada 29.augusta Kristofers dzīvo audžuvecāku B. ģimenē. 1999.gada septembrī māte atkārtoti apliecināja savu piekrišanu adopcijai, bet 1999.gada 1.novembrī tā tika nostiprināta notariāli. Par Kristofera tēvu māte valsts institūcijām nekādas ziņas nesniedza.
Kristofera bioloģiskais tēvs G. par dēla piedzimšanu uzzināja 1999.gada oktobrī, un novembrī viņš vērsās Leipcigas Nepilngadīgo lietu iestādē (Jugendamt), izsakot vēlēšanos pats adoptēt Kristoferu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties