Kā šobrīd strādā administratīvās tiesas
Aldis Laviņš, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, intervijā “Jurista Vārdam”
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Šajā tiesā aiz tiesneša muguras nav Latvijas Republikas ģerboņa un arī tiesas zāles iekārtojums nav ierastais – trūkst tradicionālā lietas dalībnieku respektu izraisošā tiesas galda uz paaugstinājuma un tiesnešu krēslu ar augstām atzveltnēm. Tas tādēļ, ka administratīvās tiesas nespriež lietu Latvijas Republikas vārdā, gluži otrādi – administratīvajā tiesā atbildētājs visbiežāk ir pati Latvijas Republika, jo administratīvā procesa mērķis ir tiesu varas kontrole pār izpildvaras darbībām, personas tiesību aizsardzība attiecībās ar valsti. Šīs tiesas – Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa (abas atrodas Rīgā, bet pieteikumus pieņem no visas Latvijas iedzīvotājiem) un Senāta Administratīvo lietu departaments – darbu sāka šī gada 1.februārī. Kā veicies Administratīvajai apgabaltiesai – par to “Jurista Vārdam” stāsta tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
– Pēc dažiem mēnešiem jau būs gads, kopš Latvijā spēkā stājies Administratīvā procesa likums un darbu sākušas administratīvās tiesas – Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un kasācijas instance – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Kā kopumā vērtējat šo laiku?
– Tas ir bijis gan veiksmīgs, gan arī problemātisks. Taču, jāsaka, arī šīs problēmas mēs esam pakāpeniski, tomēr diezgan veiksmīgi atrisinājuši. Protams, tas nav bijis vienkāršs laiks, jo spēkā stājās fundamentāls likums, kas regulē administratīvo procesu. Un, kaut arī mēs strādājam galvenokārt ar likuma daļu, kas regulē administratīvo tiesvedību, praksē sākotnēji radās diezgan daudzi jautājumi, kuri likumā nebija pietiekami skaidri noregulēti, dažkārt nebija tik vienkārši saprast, kāda bijusi likumdevēja patiesā griba.
Cik labi organizēts administratīvo tiesu darbs
– Administratīvās tiesas kopš darbības sākšanas pirmajos – rajona un apgabaltiesas – līmeņos netika iekļautas vispārējās tiesvedības tiesu sistēmā, bet veidojās savrup. Vai šāda atsevišķa administratīvo tiesu darba organizācija ir attaisnojusies?
– Šobrīd izveidojušies divi tiesu sistēmas atzari – vispārējās jurisdikcijas tiesas, kas skata krimināllietas un civillietas, un administratīvās tiesas. Arī mūsu kaimiņi rīkojās līdzīgi. Tā, manuprāt, bija politiska izšķiršanās – nodalīt administratīvās tiesas, nevis pielikt pa kādam administratīvajam tiesnesim klāt jau esošajām rajona un apgabaltiesām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.