Annija Švemberga, LU Juridiskās fakultātes studente, jurista palīdze advokāta birojā “Rozenfelds un partneri”

Raksta zinātniskais konsultants doc. Dr.iur. Jānis Rozenbergs

Foto: no personiskā arhīva

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.44, 16.11.2004.

Kā problēmas risinājumu autore vēlas izcelt vienu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmumā³⁴ paustu atziņu lietā, kurā izsolē noliktajam īpašumam bija noteiktas visas trīs vērtības – zemesgrāmatā ierakstītas gan kadastrālā, gan darījuma vērtība, gan vēl papildus veikts jauns sertificēta novērtētāja vērtējums. Šeit gan jāpiebilst, ka abās tiesu instancēs šajā lietā tika atzīts, ka sertificēta novērtētāja vērtējumu nebija pamata prasīt, turklāt šis novērtējums bija vairāk nekā 10 reizes zemāks par kadastrālo novērtējumu. Tiesa norāda, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 607.¹pantam tiesu izpildītājam nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu vajadzēja noteikt pēc augstākā zemesgrāmatā uzrādītā novērtējuma summas. Šo secinājumu varētu paplašināt un atzīt, ka, lai arī cik un kādi īpašuma novērtējumi pastāvētu, tiesu izpildītājam izsoles sākumcena saskaņā ar CPL 607.¹ pantu jānosaka, vadoties no augstākā no tiem.

Vēl viena teorētiski iespējama problēma

Tomēr arī šādā gadījumā jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos var rasties problēmas. Proti, jau pieminētajā lietā ar trīs novērtējumiem³⁵ konkrētā īpašuma kadastrālā vērtība bija noteikta Ls 347 525,00, zemesgrāmatā ierakstītā darījuma vērtība bija Ls 200 000,00, bet vērtētājs bija noteicis vērtību Ls 33 000,00. Izsoles sākumcena tika noteikta Ls 33 000,00. Izsoles gaitā augstākā nosolītā cena bija Ls 177 540,00, tātad tuvu zemesgrāmatā ierakstītajai darījuma summai.
Tiesa neapstiprināja šo izsoles aktu, norādot, ka izsoles sākumcena bija jānosaka pēc augstākās summas, tātad Ls 347 525,00. Tā kā šī summa ir krietni augstāka par iepriekšējā darījuma summu un arī par izsolē nosolīto augstāko summu, autore vēlas izteikt pieņēmumu, ka par šādu summu uz izsoli neviens nepieteiktos.