Īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības
Ilga Neimane, Rīgas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece
Nobeigums. Sākums “JV” 7.12.2004., Nr.47
Foto: Arnis Blumbergs, "LV" |
Runājot par Satversmes projekta 101.panta redakciju, iesniegtajiem priekšlikumiem un aplūkotajām diskusijām saistībā ar īpašuma tiesību konstitucionālo nostiprināšanu, var izdalīt divus virzienus:
1) daļai deputātu, balstoties uz dabisko tiesību doktrīnu un vairākām citu Eiropas valstu satversmēm, izveidojies un nostiprinājies ieskats, ka primāras ir tiesības uz privātīpašumu un tās jāaizsargā pret valsts iespējamo patvaļu. Tiek pieļauta valsts iejaukšanās privātīpašuma tiesībās, bet tikai saskaņā ar likumu valsts vajadzībām un pret atlīdzību;
2) daļa deputātu, atzīstot tiesības uz privātīpašumu, nevēlas privātīpašuma aizsardzībai noteikt prioritāti attiecībā pret valsts, pašvaldību un komunālajiem īpašuma veidiem. Tiek pausts uzskats, ka, konstitucionāli nosakot privātīpašuma atsavināšanas kārtību par labu valstij pret zināmu atlīdzību, tas var traucēt agrārās reformas norises gaitu.
Kopumā stenogrammu analīze parāda, ka pats galvenais aspekts, kas nodrošina pilsoņu tiesības, ir privātīpašuma aizstāvība un privātīpašnieku tiesību aizsardzība pret iespējamo valsts patvaļu šajā jomā.
Latvija zināja bēdīgo piemēru Lielās franču revolūcijas laikā, kurā zemi atsavināja bez atlīdzības, un Krievijā, kur valsts neaizsargāja privāto īpašumu, bet gan patvaļīgi, bez atlīdzības to pakļāva ekspropriācijai.
Satversmes sapulces deputātu vairākumam valsts, pašvaldību, komunālo īpašumu konstitucionālā aizsardzība nelikās aktuāla, jo valsts, kas apveltīta ar publisko varu un šīs varas izmantošanas iespējām, pati varēs aizsargāt savas intereses. Svarīgi, ka Satversmes sapulces dalībnieki saprata, ka valstij jādod iespēja valsts interesēs ierobežot privātīpašuma tiesības, bet tikai uz likuma pamata un pret atlīdzību. Stenogrammu analīze liecina, ka arī Latvijas Satversmes sapulces dalībnieku domas ietekmējis Eiropas valstīs izplatītais ieskats par pilsoņu tiesību lielo nozīmi, nepievēršot īpašu vērību viņu pienākumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.