Par Krimināllikuma 55.panta 6.daļas 1.punkta piemērošanu

Tiesu prakses apkopojums, sagatavots AT Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļā

Nobeigums. Sākums “JV” 21.12.2004., Nr. 49.

Tiesu praksē nereti abas procedūras tiek jauktas – ar tiesas spriedumu nosacīti notiesātajai personai ir uzlikts pienākums noteiktā laikā novērst radīto kaitējumu, izlemts jautājums par naudas piedzīšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam (citās tiesās – cietušajam) tiek sūtīts izpildu raksts par naudas piedzīšanu.
2003.gada 26.martā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija izskatīja krimināllietu Nr. K05-19/03 un notiesāja H.D. ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem, uzliekot pienākumu 2 gadu un 6 mēnešu laikā novērst radīto kaitējumu – Ls 11 897,56. 2003.gada 7.aprīlī tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. 2003.gada 14.aprīlī Cēsu policijas pārvaldes priekšniekam tika nosūtīts rīkojums par šī sprieduma izpildi, bet Vidzemes apgabaltiesas 110.iecirkņa zvērinātai tiesu izpildītājai tika nosūtīts izpildu raksts par Ls 11 897,56 piedziņu no H.D.
2003.gada 12.novembrī Daugavpils tiesa notiesāja V.B. ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, uzliekot par pienākumu trīs mēnešu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atlīdzināt cietušajam nodarīto zaudējumu. Tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2003.gada 25.novembrī, līdz ar ko V.B. tika noteikts pienākums līdz 2004.gada 25.februārim kompensēt ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu. Tomēr jau 2003.gada 4.decembrī cietušajam tika nosūtīts izpildu raksts par naudas piedzīšanu no V.B., ar norādi, ka ar šo izpildu rakstu cietušais var griezties pie zvērinātajiem tiesu izpildītājiem pēc civilatbildētāja dzīvesvietas.
Apmierinot civilprasību un piespriežot vainīgajam kriminālsodu nosacīti, tiesai jāizvēlas procedūra, kādā notiks kaitējuma atlīdzināšana.
Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka notiesātais labprātīgi pārbaudes laikā veiks/varēs veikt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī lai stimulētu viņu to darīt, ir vērts atsaukties uz KL 55.panta 6.daļas 1.punktu un uzlikt pienākumu noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, brīdinot viņu, ka pienākuma neizpildīšanas gadījumā piespriestais sods tiks izpildīts reāli.
Savukārt gadījumos, kad nosacīti notiesātajam ir finanšu līdzekļi vai manta, uz kuru var vērst piedzīšanu, kā arī gadījumos, kad tiesa uzskata, ka nosacīti notiesātais nevarēs izpildīt KL 55.panta 6.daļas 1.punktā paredzēto pienākumu, lietderīgāk ir atturēties no tā noteikšanas, nosakot spriedumā vispārējo naudas piedzīšanas kārtību.
Neatkarīgi no izvēlētās procedūras spriedumā rezolutīvajā daļā ir jānorāda, kā izlemta civilprasība.
Gadījumos, kad pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus netiek formulēts kā nosacītas notiesāšanas nosacījums, proti, nav atsauces uz KL 55.