11. Jūlijs 2020 19:27
Domnīca / eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II Īsa biogrāfija
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
 
Mg. iur.
Signe Skutele
 

Rodžers Skrutons bija angļu rakstnieks, filozofs, domātājs, kurš specializējās estētikā un politiskajā filozofijā, pārsvarā paužot klasiskus konservatīvus [1] uzskatus.

Viņš piedzima Lielbritānijā Buslingtorpes (oriģ. – Buslingthorpe) pilsētā Linkolnšīres (oriģ. – Lincolnshire) apgabalā Džona “Džeka” Skrutona (John “Jack” Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) un Berilas Klarisas (Beryl Claris Scruton, dzimšanas dati nav pieejami) ģimenē. R. Skrutona tēvs bija skolotājs, pēc savas pārliecības sociālists, kurš necieta buržuāziju, privilēģijas un elitārismu. [2]

D. “D.” Skrutons bija arī Leiboristu partijas biedrs, un, kā rakstīja R. Skrutons, viņa tēvs D. “D.” Skrutons, kļūstot par skolotāju, domājis, vai ir nodevis savu “strādnieku šķiru un tās izcelsmi”[3]. R. Skrutons savu tēvu aprakstīja kā neparastu sociālistu un gan izskata, gan uzskatu ziņā salīdzināja ar Džeremiju Korbinu [4]. Vienā no savām grāmatām R. Skrutons rakstīja, ka viņa tēvs ticējis sociālismam nevis kā ekonomiskai doktrīnai, bet gan atbalstījis zemes tiesību atjaunošanu vienkāršajiem ļaudīm, kam, kā D. “D.” Skrutons ticēja, tā arī patiesībā piederējusi. [5] R. Skrutons apgalvoja, ka, ņemot vērā dažādos uzskatus, ar tēvu viņam nav bijušas tuvas attiecības, taču visvairāk viņi atsvešinājušies laikā, kad R. Skrutons devās studēt uz Kembridžu. [6] Uzzinot par to, tēvs pat it kā pārtraucis ar R. Skrutonu sarunāties. [7] Tajā pašā laikā, aprakstot sava tēva uzskatus citos jautājumos, piemēram, arhitektūrā, R. Skrutons secināja, ka sirds dziļumos arī D. “D.” Skrutons bija konservatīvo ideju piekritējs. [8]

R. Skrutons no 1954. gada līdz 1961. gadam mācījās ģimnāzijā [9], tad no 1962. gada līdz 1965. gadam studēja koledžā [10], kurā, kā norādīja pats R. Skrutons, atkārtoti studēja no 1967. līdz 1969. gadam. R. Skrutons pabeidza arī jurisprudences koledžu. [11] Viņš 1965. gadā Kembridžā saņēma bakalaura grādu, 1967. gadā maģistra grādu, savukārt 1972. gadā pabeidza doktorantūru. [12]

R. Skrutons sākotnēji interesējās par dabas zinātni, taču vēlāk sāka fokusēties uz filozofiju, doktora grādu aizstāvot tieši šajā nozarē. Savu doktora disertāciju R. Skrutons rakstīja par mākslu un iztēli (oriģ. – Art and imagination, a study in the philosophy of mind), ko 1974. gadā izdeva kā savu pirmo grāmatu ar nosaukumu “Māksla un iztēle” (oriģ. – Art and Imagination).

R. Skrutons sarakstīja vairāk nekā piecdesmit publikācijas un dažādus rakstus. [13]

Viņš rakstīja gan par filozofiju – “Īsa vēsture modernajā filozofijā” (oriģ. − A Short History of Modern Philosophy, 1982), “Kants” (oriģ. − Kant, 1983), “Modernā filozofija” (oriģ. – Modern Philosophy, 1994), “Inteliģentas personas filozofijas ceļvedis” (oriģ. – An Intelligent Person's Guide to Philosophy, 1996), “Politiskā filozofija” (oriģ. – A Political Philosophy, 2006), “Zaļā filozofija” (oriģ. − Green Philosophy, 2012), tāpat arī par politiku, piemēram, “Konservatīvisma nozīme” (oriģ. − The Meaning of Conservatism, 1980), “Kultūras politika un citas esejas” (oriģ. − The Politics of Culture and Other Essays, 1981), “Jaunie Kreisie domātāji” (oriģ. – Thinkers of the New Left, 1985), “Par ķīlnieku paņemtā zeme (Libāna un rietumi)” (oriģ. – A Land Held Hostage (Lebanon and the West), 1987), “Rietumi un pārējie” (oriģ. – The West and the Rest, 2002), “Kā būt konservatīvajam” (oriģ. – How to be a Conservative, 2014), “Muļķi, meļi un kūdītāji: Jaunie Kreisie domātāji” (oriģ. – Fools Frauds and Firebrands: Thinkers of the New Left, 2015).

Bieži vien R. Skrutons pievērsās tieši estētiskumam, piemēram, 1979. gadā tika sarakstīta “Arhitektūras estētika” (oriģ. − The Aesthetics of Arhitecture), 1983. gadā “Estētiska izpratne” (oriģ. − The Aesthetic Understanding), savukārt 1997. gadā “Mūzikas estētika” (oriģ. – The Aesthetics of Music).

R. Skrutons nereti izmantoja arī provokatīvus vai diskutablus virsrakstus, piemēram, 1986. gadā tika izdota publikācija “Seksuālā iekāre” (oriģ. – Sexual Desire), 1996. gadā -“Dzīvnieku tiesības un netiesības” (oriģ. – Animal Rights and Wrongs), 1998. gadā - “Par medībām” (oriģ. – On Hunting), 2009. gadā “Es dzeru, tāpēc es esmu” (oriģ. – I Drink, Therefore I am), 2010. gadā - “Skaistums” (oriģ. – Beauty), 2010. gadā - “Pesimisma pielietojumi” (oriģ. – The Uses of Pessimism), 2014. gadā - “Piezīmes no pagrīdes” (oriģ. – Notes from Underground).

R. Skrutons uzrakstīja pat trīs libretus, no kuriem divi – “Ministrs” (oriģ. − The Minister, 1994) un “Violeta” (oriģ. − Violet, 2005) − bija operām. [14] Viņš izveidoja BBC dokumentālo filmu “Kāpēc skaistumam ir nozīme” (oriģ. − Why Beauty Matters). [15] Tāpat R. Skrutons publicējās arī dažādos respektablos sabiedriskajos medijos, piemēram, “The Times”, “The Wall Street Journal”, “The Spectator”, “Forbes”.

Viens no R. Skrutona politiskajiem etaloniem bijis Roberts Salisburijs [16], kuram par godu nosaukts laikraksts “The Salisbury Review” [17], kurā R. Skrutons astoņpadsmit gadus, tas ir, no 1982. gada līdz 2001. gadam, bija redaktors, pats arī rakstot dažādus viedokļrakstus.

R. Skrutons aktīvi iesaistījās akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā. 1969. gadā R. Skrutons Pīterhausas koledžā Kembridžā (oriģ. − Peterhouse) kļuva par zinātnisko asistentu, vēlāk lektoru. Savukārt profesora statusu viņš ieguva 1992. gadā Bostonas Universitātē, vēlāk kļūstot arī par viesprofesoru vairākās ievērojamās universitātēs, tostarp, Prinstonas Universitātē un Bekingemas Universitātē.

Kā norādīja pats R. Skrutons, dažādās akadēmiskās pozīcijās viņš strādāja Prinstonā, Stenfordā, Oslo, Kembridžā un daudzu citu pilsētu universitātēs, viņš ar vieslekcijām uzstājās arī citās universitātēs Eiropā, Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Papildus tam Adelfi Universitātē ASV, Masarikas Universitātē Čehijā (oriģ. − Masarykova Univerzita), Hillsdales Koledžā ASV (oriģ. − Hillsdale College) un Tirānas Universitātē Albānijā (oriģ. − Universiteti i Tiranës) R. Skrutonam tika piešķirts goda doktora statuss. [18]

No 1979.  līdz 1989. gadam viņš aktīvi atbalstīja disidentus Čehoslovākijā, kā arī Polijā un Ungārijā. R. Skrutons sekmēja pagrīdes izglītības tīklu un intelektuāļu darbību, organizējot lekcijas, sagādājot šajās valstīs aizliegtas grāmatas. Kā minēja R. Skrutons, tad viņš bijis apbrīnas pilns par cilvēkiem, ko sastapis šajā laikā, apzinoties viņu bezspēcību “komunisma mašinērijas priekšā”. [19] 1985. gadā R. Skrutons Čehoslovākijā tika aizturēts brīdī, kad veda pagrīdes samizdat [20] spiestuvei aparatūru. Pēc šī atgadījuma R. Skrutons ticis izraidīts no valsts.

R. Skrutons rakstīja: “Es jau biju zaudējis cerību, ka situācija kādreiz varētu mainīties; biju nospriedis, ka nekad vairs neredzēšu savus turienes draugus, un baidījos, ka viņu alkas pēc brīvības un nacionālās neatkarības kādu dienu apspiedīs pavisam. Esmu bijis liecinieks Komunistiskās partijas politikai: sēt neuzticību, nenovīdību un sodīt it visas normālās labdarības, pilsoniskās sadarbības vai labās gribas izpausmes. Nešķita diez ko ticami, ka brīvības gars izturēs šādu politiku tad, kad būs zudušas jebkādas atmiņas par citiem valdīšanas veidiem.” [21]

Pēc Berlīnes mūra krišanas [22] R. Skrutons aprakstīja turpmākās diskusijas par ideoloģiju kā diskusijas starp “vecajiem kreisajiem” un “jaunajiem kreisajiem”, kuri apspriež sociālisma ideju nākotni. Kā vienu no piemēriem R. Skrutons minēja diskusijas universitātē. “Vēstures un politikas katedras kolēģi sasauca ārkārtas tikšanos, lai spriestu, kā saprast notiekošo. Lai arī bija zināms, ka man ir pazīstami daudzi protestu vadītāji un pagaidu valdību veidotāji, man netika dots vārds. Toties divas uzticamas autoritātes gan tika lūgtas izteikties: Ērkis Hobsbaums (Eric Hobsbawm) [23], Veco kreiso vēsturnieks, kurš bija palicis Britu Komunistiskajā partijā līdz pat brīdim, kad tā iekšēji apsīka un izira, un Perijs Andersons [24] (Perry Andreson), New Left Review dibinātājs un liberacionistu kustību vadītājs 1960. gados. Abi runātāji [iepriekš] bija atbalstījuši padomju iekārtu – [Ē.] Hobsbaums dedzīgi, Andersons – iekļaujoties kopējā plūsmā. Neviens nebija darījis neko saprātīgu, lai palīdzētu Austrumeiropas opozīcijai, un neviens no viņiem arī nenieka nezināja par sabiedriskajām vai pilsoniskajām iniciatīvām, kas bija novedušas pie komunisma sagrāves. Taču par viņiem abiem varēja galvot vienā jautājumā: ja būtu kāds veids, kā izvest sociālisma projektu cauri šai krīzei, viņi to zinātu.” [25]

Savā ierastajā kritiskajā manierē R. Skrutons diskusijas apraksta vienkārši: “Doma, ka pārmaiņas Austrumeiropā nozīmē kreiso – gan jauno, gan veco – atmaskojumu, bija nepieļaujama; savukārt pieņēmums, ka pārmaiņas nozīmē krasu novēršanos no sociālisma un visām tā formām – nepieminams. Tāpat kā apjauta, ka britu sociālistu valdības uzturētajiem meliem par Padomju Savienību beidzot pienāks gals. Visi tika aicināti “normalizēt” notikušo un turpmāk izturēties tā, it kā pamatu pamatos nekas nebūtu mainījies.” [26]

Čehijas Republika R. Skrutonam piešķīra vairākas pateicības nozīmes un ordeņus – 1. jūnija Balvu, Pirmās klases Nopelnu Ordeni, Sudraba medaļu. Tāpat arī par savu darbību R. Skrutons saņēmis vairākus citus apbalvojumus, piemēram, Akadēmisko medaļu Helsinku Universitātē, Polijas Republikas Zelta medaļu, Nopelnu Ordeni u. c. [27]

Kā viens no visnozīmīgākajiem apbalvojumiem varētu tikt uzskatīts 2016. gadā par darbu filozofijā, skološanā un publiskajā izglītošanā iegūtais Bruņinieka ordenis un statuss, [28] pēc kā R. Skrutons ieguva arī tiesības un privilēģijas tikt sauktam par Seru (angļu val. − Sir) Rodžeru Skrutonu. [29]

2020. gada 12. janvārī septiņdesmit piecu gadu vecumā R. Skrutons pēc vairāk nekā sešu mēnešu ilgas cīņas ar vēzi mira. [30]

Autori pievienojas Borisam Džonsonam [31], kurš, uzzinājis par R. Skrutona nāvi, savā mikroblogošanas vietnē “Twitter” ierakstīja: “Mēs esam zaudējuši diženāko mūsdienu konservatīvo domātāju – kuram bija ne tikai iekšas, lai teiktu to, ko domā, bet arī [spēja] teikt to skaisti” (oriģ. – RIP Sir Roger Scruton. We have lost the greatest modern conservative thinker – who not only had the guts to say what he thought but said it beatifully) [32].

 

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I

 

[1] Sk. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. Ievads. Manipulācijas ar nosaukumiem un tomēr – sociālisma nemainīgā būtība. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne/

[2] Sk. В защиту элитаризма – сэр Роджер Скрутон. Pieejams: https://vk.com/@great_and_sovereign-v-zaschitu-elitarizma-ser-rodzher-skruton [aplūkots 2020. gada 11. maijā].

[3] Scruton R. How to be a Conservative. London: Bloomsbury Continuum, 2014, p. 11.

[4] Džeremijs Korbins (Jeremy Bernard Corbyn, 1949) – britu politiķis, Leiboristu partijas līderis, opozīcijas līderis no 2015. gada līdz 2020. gadam. Pēc savas ideoloģiskās pārliecības − sociālists.

[5] Scruton R. How to be a Conservative. London: Bloomsbury Continuum, 2014, p. 12.

[6] Adams T. Roger Scruton: “Funnily enough, my father looked very like Jeremy Corbyn”. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2015/oct/04/roger-scruton-my-father-looked-like-jeremy-corbyn-fools-frauds-firebrands-interview [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[7] Williamson M. Roger Scruton: Philosopher whose career was marked by controversy and contrarianism. Pieejams: https://www.independent.co.uk/news/obituaries/roger-scruton-death-age-cause-philosopher-lecturer-writer-aesthetics-a9294941.html [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[8] Scruton R. How to be a Conservative. London: Bloomsbury Continuum, 2014, p. 14.

[9] Oriģ. – High Wycombe Royal Grammatik School – pēc Anglijas karaļa Henrija VIII (Henry VIII of England, 1491−1547) reformām, iepriekš 1200. gadā izveidota slimnīca-aprūpes centrs, 1549. gadā tika nodots pilsētai ar nosacījumu, ka divu gadu laikā tur tiks izveidota ģimnāzija. Skolas darbība apstiprināta 1562. gadā. Sk. High Wycombe Royal Grammatik School. Pieejams: https://www.rgshw.com/ [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[10] Oriģ. – Jesus College Cambridge – par koledžas idejas autoru tiek uzskatīts bīskaps Džons Alkoks (John Alcock, 1430-1500). Sākumā koledža izveidota kā priesteru skola, vēlāk Anglijas garīdznieku mācību iestāde, savukārt attīstoties tā aizvien paplašinājās, piedāvājot dažādu jomu studiju programmas. Sk. Jesus College Cambridge. Pieejams: https://www.jesus.cam.ac.uk/college/undergraduate/subjects [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[11] Oriģ. – Inner Temple – 12. gs vidū Templiešu bruņinieku militārais ordenis izveidoja templiešu baznīcas kompleksu, kuru 1312. gadā pārņēma juristi. Vēlāk tajā tika izveidota koledža. Sk. Innter Temple. Pieejams: https://www.innertemple.org.uk/ [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[12] Curriculum Vitae. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/curriculum-vitae [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[13] Sk. Articles. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[14] Sk. The Minister. A one-act opera in six scenes. [Recording and libretto]. Pieejams: https://open.bu.edu/handle/2144/14498 [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī]

[15] Sk. Why Beauty Matters.

Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=bHw4MMEnmpc [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[16] Roberts Salisburijs (Robert Arthur Talbot Gascoyne-Cecil 3rd Marquess of Salisbury, 1830−1903) – trīs termiņus bijis britu premjerministrs (1885−1886; 1886−1892; 1895−1902), konservatīvais politiķis, ārvalstu sekretārs. Sk. Grenville J. A. S. Robert Arthur Talbot Gascoyne-Cecil, 3rd marquess of Salisbury. Prime minister or United Kingdom. Pieejams: https://www.britannica.com/biography/Robert-Arthur-Talbot-Gascoyne-Cecil-3rd-marquess-of-Salisbury [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[17] The Salisbury Review – britu konservatīvais žurnāls, ko 1982. gadā izveidoja Salisbury Group (dibināta 1976. gadā), kas uzaicināja R. Skrutonu kļūt par tā redaktoru, ņemot vērā R. Skrutona 1980. gada publikāciju “Konservatīvisma nozīme” (oriģ. – “The Meaning of Conservatism”), kurā viņš aizstāvējis tradicionālo konservatīvismu un bijis kā opozīcijas konservatīvists Margaretas Tečeres (Margaret Hilda Thatcher, 1925−2013) politikai. Žurnāls nosaukts par godu R. Salisburijam (sk. 16. atsauci), kurš uzskatījis, ka laba pārvalde sastāv no pēc iespējas mazāk darbībām. Sk. About The Salisbury Review. Pieejams: https://www.salisburyreview.com/about/ [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

R. Skrutons uzskatījis, ka redaktora amats ir izbeidzis viņa akadēmisko karjeru, maksājis viņam tūkstošiem neapmaksātu stundu, muļķīga viedokļa par viņa personību izveidi, trīs tiesvedības, divas izmeklēšanas, universitātes karjeras izbeigšanu. Sk. Williamson M. Roger Scruton: Philosopher whose career was marked by controversy and contrarianism.  Pieejams: https://www.independent.co.uk/news/obituaries/roger-scruton-death-age-cause-philosopher-lecturer-writer-aesthetics-a9294941.html [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[18] Curriculum Vitae. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/curriculum-vitae [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[19] Skrutons R. Mūris, kas nekritīs. No angļu val. tulkojusi I. Balode. Pieejams: https://satori.lv/article/muris-kas-nekritis [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[20] Samizdat – disidentu aktivitātes forma Austrumeiropas blokā, kurā individuāli tika reproducēta cenzētas vai pagrīdes publikācijas.

[21] Skrutons R. Mūris, kas nekritīs. No angļu val. tulkojusi I. Balode. Pieejams: https://satori.lv/article/muris-kas-nekritis [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[22] Berlīnes mūris – uzcelta inženierbūve, kas no 1961. gada līdz 1989. gadam atdalīja Rietumberlīni un komunistu kontrolēto Austrumberlīni. Tas simbolizēja dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu blokiem. Berlīnes mūris krita 1989. gadā un tas simbolizēja Aukstā kara (1947−1991) beigas. Ar tā krišanu de facto izbeidzās Vācijas sadalīšana un tā de iure atkal apvienojās 1990. gadā. Sk. Fall of Berlin Wall: How 1989 reshaped the modern world. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-europe-50013048 [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[23] Ēriks Hobsbaums (Eric Hobsbawm, 1917−2012) – ebreju/britu vēsturnieks, marksists, pētīja industriālo kapitālismu, sociālismu un nacionālismu.

[24] Perijs Andersons (Francis Rory Peregrine “Perry” Andersone, 1938) – britu intelektuālis un esejists.

[25] Skrutons R. Mūris, kas nekritīs. No angļu val. tulkojusi I. Balode. Pieejams: https://satori.lv/article/muris-kas-nekritis [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[26] Turpat.

[27] Curriculum Vitae. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/curriculum-vitae [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[28] Oriģ. – Knight bachelor – Anglijas bruņinieku tituls. To 13. gs. esot izveidojis Henrijs III (Henry III of England, 1207−1272), līdz ar to uzskatāms par vienu no vecākajiem tituliem. Sk. The Imperial Society of Knights Bachelor. Patron: HM The Queen. Pieejams: http://www.iskb.co.uk/index.htm [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī]. Knight bachelor. Pieejams: https://www.britannica.com/topic/knight-bachelor [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[29] Skopeliti C. Sir Roger Scruton, conservative philosopher, dies at 75. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2020/jan/12/sir-roger-scruton-conservative-philosopher-dies-aged-75 [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī]. R. Scruton. Pieejams: https://www.washingtonpost.com/gdpr-consent/?next_url=https%3a%2f%2fwww.washingtonpost.com%2flocal%2fobituaries%2froger-scruton-british-philosopher-and-conservative-lightning-rod-dies-at-75%2f2020%2f01%2f13%2f44b8f7d8-3615-11ea-bb7b-265f4554af6d_story.html [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[30] Roger Scruton: Conservative thinker dies at 75. Pieejams: https://www.bbc.com/news/uk-51084248 [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[31] Boriss Džonsons (Alexander Boris de Pfeffel Johnson, 1964) –britu politiķis, kopš 2019. gada Lielbritānijas premjerministrs.

[32] Borisa Džonsona paziņojums mikroblogošanas vietnē Twitter. Pieejams: https://twitter.com/BorisJohnson/status/1216674269721219072

 

 

 

 

 

 

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
CITAS ŠĪ AUTORA ESEJAS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties