8. Augusts 2023   •   NR. 32 (1298)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošana civilprocesā: problēmjautājumi
Mg. iur., Mg. sc. soc.
Ilze Celmiņa
Rīgas apgabaltiesas tiesnese 

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību kā procesuāls aizsardzības līdzeklis civilprocesā pastāv jau no 2014. gada 31. marta, un šo gadu laikā ir gan mainījusies sabiedrības attieksme pret vardarbību kā sociālu parādību, gan uzlabojusies tiesību normu piemērotāju izpratne par aizsardzības līdzekļu piemērošanas mērķi.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijā uzsvars ir likts uz pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, valsts pienākumi, iedzīvinot nacionālajās normās personas aizsardzību pret vardarbību ģimenē, ir balstīti šādās konvencijā nostiprinātās pamattiesībās: tiesības uz dzīvību (2. pants), spīdzināšanas aizliegums (3. pants), tiesības uz ģimenes un privātās dzīves neaizskaramību (8. pants) un diskriminācijas aizliegums (14. pants). Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka vardarbības ģimenē gadījumos situācijas ir jāvērtē plašākā sociālā kontekstā.1

Jēkabpils gadījums izraisīja plašu rezonansi, bet diemžēl letāls iznākums nav retums ģimenes vardarbības gadījumos. Pētījumi parāda, ka vardarbība ģimenē skar visus sociālos slāņus, visas profesijas, reliģijas un kultūras. Stress, nabadzība, alkohola un narkotiku lietošana kā faktori var veicināt vardarbību, bet nav tās primārie cēloņi. Vardarbībai ģimenē ir tendence atkārtoties, un laikus neapturēta tā būs biežāka, kļūstot par uzvedības normu atsevišķās ģimenēs. To arī apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gadā veiktais pētījums par vardarbības izplatību Latvijā. Joprojām no vardarbības cieš katra trešā sieviete Latvijā. Dati liecina, ka parasti fiziskas vai seksuālas vardarbības gadījumā varmāka pret sievieti ir bijis vīrietis.2

Raksta mērķis ir pievērsties atsevišķiem problēmjautājumiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību normu piemērošanā. Mazāk apskatīti tie aspekti, kas skar vardarbību ģimenē, kurā ir iesaistīti bērni, tie būtu pelnījuši atsevišķu rakstu. Tekstā ir iekļautas atsauces uz konkrētiem tiesu nolēmumiem. Taču, ņemot vērā, ka lēmumi skar lietas dalībnieku privāto un ģimenes dzīvi, tie ir anonimizēti, norādot tikai tiesu un gadu, kad lēmums ir pieņemts.

 

Vardarbības ģimenē jēdziens un pušu tiesisko attiecību atpazīšana

Civilprocesa likuma 30.5 nodaļā termins "vardarbība" un tā interpretācija ir saistīta ar vardarbību, kas izpaudusies esošā vai izirušā ģimenē, kā arī starp personām, kuras saista ģimeniskas (arī radniecības vai svainības) vai intīmas attiecības, vai ārpusģimenes aprūpes attiecības.3

Vardarbības ģimenē kontekstā terminam "ģimene" ir daudz plašāka nozīme nekā terminam "ģimenes dzīve" vai "laulība". Šajā ziņā angļu valodā lietotais termins domestic violence daudz precīzāk atspoguļo jautājuma būtību. Termins domestic violence ir attiecināms uz vardarbību, kas notiek kopdzīves/mājsaimniecības kontekstā, t.i., neatkarīgi no tā, vai attiecības ir vai nav oficiāli reģistrētas un vai varmāka un upuris dzīvo vienā dzīvesvietā.4

Arī Latvijas dokumentos par vardarbības novēršanu ietverta paplašināta ģimenes attiecību izpratne un norādīts uz noteicošo pazīmi – ģimenisko, tuvības vai emocionāla saikni starp upuri un vardarbības veicēju, kas pastāv patlaban vai ir pastāvējusi iepriekš un kas var nebūt saistīta ar pāra tiesisko statusu. Vardarbības ģimenē ap­stākļi atšķiras no citiem vardarbības veidiem – visbiežāk tā izpaužas kā maznozīmīgi vai viegli miesas bojājumi, tomēr tā ir atkārtota vardarbība, tai ir raksturīga varmākas un upura lomas nemainīšanās.5

Ņemot vērā paplašināto ģimenisko attiecību interpretāciju, arī iespējamo civiltiesisko strīdu loks ir plašs.6 Turklāt likumdevējs jau likumprojekta anotācijā ir uzsvēris, ka pagaidu aizsardzība nav saistāma ar prasības celšanu,7 tāpat arī pieteikuma pirms prasības celšanas iesniegšanas laikā personai nav jānorāda, kāda prasība tiesā varētu tikt celta. Apmierinot pieteikumu, tā iesniedzējam tiek dots laiks, lai saņemtu juridisko, iespējams, arī psiholoģisko palīdzību. Pieteikuma izlemšanas stadijā tiesnesim pietiek ar pušu tiesisko attiecību konstatāciju atbilstoši Civilprocesa likuma 250.44 pantam, kas arī ļauj loģiski izsecināt iespējamo prasību. Viens no iespējamiem prasības veidiem ir saistīts ar personiskiem aizskārumiem, kas paver iespēju celt prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tā ļaujot arī personām, kuras nesaista radniecības vai laulības saites, vērsties tiesā. Līdz ar to kādā lēmumā norādītais: "Iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzību un arī izskatāmo blakus sūdzību, [..] nenorāda, ar kādu esošu vai priekšā stāvošo civilo tiesvedību saistīts konkrētais pieteikums,"8 izvirza nepamatotas prasības pieteicējam. Par to, ka iespējamās prasības nenorādīšana nevar būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai, ir runāts daudz, bet vēl joprojām tiesu nolēmumos, noraidot pieteikumus, parādās līdzīgi apgalvojumi. Sašaurināti interpretējot normas mērķi, priekšplānā tiek izvirzīta nevis vardarbības fakta analīze, bet formālais aspekts, kas pēc būtības nevar ietekmēt tiesas pienākumu vērtēt pieteikumu pēc būtības, it īpaši, ņemot vērā Civilprocesa likuma 250.58 panta trešajā daļā pieļauto iespēju skatīt pieteikumu arī tad, ja nav norādītas visas ziņas.

Katrs pieteikums ir atšķirīgs, tāpat kā katras ģimenes un attiecību, tai skaitā vardarbīgo attiecību, vēstures stāsts. Ļoti retos gadījumos pieteikumā ir runāts tikai par vienu vardarbības formu, parasti tas ir pret cietušo vērsts darbību kopums ar mērķi pazemot, iebiedēt un pakļaut savai varai, panākt vēlamo.

Tā kā tiesnesim pieteikums par pagaidu aizsardzību ir jāizlemj bez pušu uzklausīšanas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, tad ikdienas darbā problēmas sagādā tie pieteikumi, kas neatklāj, kā patiešām ir izpaudusies vardarbība. Iespējams, ka kādā situācijā aizsardzība ir nepieciešama nekavējoties, bet nekonkrēti aizpildītais vardarbības situācijas apraksts var būt iemesls, lai tiesnesis pieprasītu papildu informāciju no policijas vai citām institūcijām un izlemtu pieteikumu 20 dienu laikā.9

Piemēram, kādā pieteikumā pieteicēja ir norādījusi, ka iespējamais atbildētājs pret viņu vērš fizisku un emocionālu vardarbību, pazemo, draud, biedē, tai skaitā arī bērnus.10 Situācijas apraksts norāda uz iespējamu vardarbību ģimenē, bet neatklāj apdraudējuma līmeni, jo neapraksta, kā šī vardarbība ir izpaudusies, piemēram, par ko bijuši draudi, vai draudēts ir bērniem, vai bērni ir liecinieki vardarbībai pret māti u.tml. Informācijas trūkums neļauj tiesai bez pieteicējas uzklausīšanas tiesas sēdē izlemt pieteikumu. Tā kā pieteikums, kurā iekļauts apliecinājums par sniegto ziņu patiesumu, ir pierādījums,11 tad tiesa nevar noraidīt šādu pieteikumu, atsaucoties tikai uz pierādījumu trūkumu.

Te jāatgādina, ka tiesnesis pieteikumu var izlemt arī tad, ja pieteikumā nav norādītas visas ziņas vai nav pievienoti dokumenti, uz kuriem ir atsaucies pieteicējs, ja vien nepieciešamo ziņu trūkums būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.12

Minēšu ilustrācijai citu piemēru. Tiesa daļēji apmierināja pieteikumu,13 kurā pieteicēja bija uzskaitījusi šādus vardarbības formas: psiholoģisku un seksuālu vardarbību, kā arī vardarbīgu kontroli. Savukārt aprakstā viņa norādīja, ka iespējamais atbildētājs izsaka draudus, manipulē, pazemo un iebiedē pieteicēju. Pretēji pieteicējas gribai pakļāvis viņu seksuālam kontaktam. Iespējamam atbildētājam ir atkarība no alkohola vai citām apreibinošām vielām, tādēļ viņa uzvedība nav prognozējama. Viņš esot ielauzies pieteicējas iepriekšējā dzīvesvietā, sabojājis mantas, lai iebiedētu pieteicēju. Minēto apstākļu dēļ pieteicēja mainīja dzīvesvietu. Pēc tam viņš sameklēja viņas jauno dzīvesvietu, ieradās tur alkohola reibumā, trokšņoja, bungāja pa logu, līdz panāca, ka tiek ielaists dzīvesvietā. Pieteicēja divas reizes izsaukusi policiju, jo iespējamais atbildētājs labprātīgi nevēlējās atstāt dzīvokli, tad grūstīja pieteicēju, izteica aizvainojumus un draudus. Tā kā arī pēc policijas izsaukumiem iespējamais atbildētājs atgriezās, pieteicējai ir bail par savu veselību un drošību, jo visu laiku viņa pakļauta uztraukumam par iespējamā atbildētāja atgriešanos. Pieteicēja nobloķēja telefonā iespējamā atbildētāja tālruni, taču viņš turpina izteikt draudus, izmantojot paziņu un draugu telefonus, kā arī cenšas piespiest iedot naudu, lai apmaksātu viņam uzlikto naudas sodu.

Šajā gadījumā pieteikuma saturs labi atklāj situāciju, kādā atrodas pieteicēja. Bez pieteikumā nosauktajām vardarbības formām tiesa iespējamā atbildētāja uzvedībā var atpazīt arī ekonomisko vardarbību (sabojātas mantas) un fizisko vardarbību (grūstīšana). Pirmās instances tiesnese pamatoti secinājusi, ka pieteicēja ir pakļauta atkārtotai vardarbībai.

Kā redzams no šī piemēra, tad tiesai nav šķēršļu izlemt pieteikumu arī tad, ja pieteicējs nenosauc visas vardarbības formas, jo daudz svarīgāk ir atklāt apstākļus, kas liecina par apdraudējumu. Tieši apstākļu apraksts ļauj tiesnesim labāk izvērtēt situāciju un lemt par atbilstošu aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

Apdraudējuma pakāpi un iespējamos riskus palīdz noskaidrot pieteicēja sniegtā informācija par to, vai iepriekš ir saukta policija, vai par vardarbību ģimenē ir informēta bāriņtiesa, sociālais dienests vai citas institūcijas. Ja cietušās personas rīcībā ir policijas ziņojums par notikumu, kas sastādīts pēc izsaukumu par vardarbību ģimenē,14 tad tas ir pievienojams pieteikumam. Ziņojums satur cietušās atbildes uz jautājumiem par vardarbības izpausmēm un palīdz tiesnesim labāk izvērtēt pieteikumu. Būtiska nozīme ir ziņām par to, vai persona pati vai bērni ir bijuši spiesti pamest māju, doties uz patversmi vai krīzes centru, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus vai ārstēties slimnīcā u.tml. Tāpat svarīgi ir norādīt, vai vardarbība ir notikusi pirmo reizi, vai apdraudējums ir noticis atkārtoti, kā arī to, vai jau agrāk šajā vai citā tiesas procesā ir piemēroti pagaidu aizsardzības līdzekļi, vai ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu. Gadījumos, ja ģimene iepriekš ir dzīvojusi ārzemēs un vardarbības epizodes notikušas citā valstī, ir jānorāda, vai citas valsts tiesa vai policija ir piemērojusi pagaidu aizsardzības līdzekļus pret vardarbīgo personu.

 

Vardarbības cikliskuma atpazīšana

Vardarbības attiecībām ir raksturīgs cikliskums. Dažreiz tiesu lēmumos ir nepamatoti norādīts, ka nozīme ir tikai pēdējai vardarbības epizodei pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, uzsverot termina "nekavējoši" nozīmi. No vardarbības cietušajai personai var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai iesniegtu pieteikumu tiesā. Vilcināšanās iemesls nav nevēlēšanās saņemt aizsardzību, bet tās var būt, piemēram, bailes no vardarbīgā ģimenes locekļa, finansiālā un emocionālā atkarība, kā arī neuzticēšanās policijai vai tiesai un neticība, ka personas paskaidrojumi tiks uzklausīti un ņemti vērā. Līdz ar to par nepamatotām ir atzīstamas tiesas šaubas par vardarbības notikumu, kas ir pamatotas tikai ar pieteicēja kavēšanos lūgt aizsardzību.15

Pagaidu aizsardzības mērķis ir nodrošināt nekavējošu aizsardzību. Tas neizslēdz gadījumus, kad no vardarbības cietusī persona lūdz nodrošināt aizsardzību vēlāk. Īpaši bieži tas notiek tieši atkārtotas vardarbības gadījumos. Te ir jānošķir nekavējoša lēmuma izpilde kā efektīvas aizsardzības rīks un valsts pienākums piešķirt aizsardzību arī ilgstoši turpinātās vardarbīgās attiecībās.

Gadiem strādājot ar no vardarbības cietušajām personām, eksperti ir izveidojuši varas un kontroles apli,16 kas ļauj atpazīt vardarbības situācijas un raksturīgākās pazīmes. Vardarbības cikla laikā vardarbīgajai personai un upurim izveidojas raksturīga uzvedība. Pēc vardarbības akta attiecībās valda miera periods, ko mēdz saukt par "medusmēnesi". Tomēr pēc laika pieaug spriedze un vardarbība atkārtojas.

Kādā lietā tiesa ir analizējusi situāciju un apmierinājusi pieteikumu: "Pieteikumā norādītie apstākļi apliecina, ka vardarbība pret pieteicēju un viņas bērniem tiek veikta ar mērķi izraisīt viņos nedrošības un nepilnvērtības sajūtu, kā arī bailes, lai atbildētājs sasniegtu savus mērķus iegūt naudu, piespiest pieteicēju dzīvot kopā ar viņu un viņu uzturēt. Tā kā vardarbība no atbildētāja puses pret pieteicēju turpinās arī pēc kopdzīves pārtraukšanas [..] pastāv atkārtotas vardarbības risks no atbildētāja puses, līdz ar to nepieciešams noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus pret vardarbību, jo kavēšanās var radīt būtisku apdraudējumu pieteicējai un viņas bērniem. [..] bailes par atkārtotu vardarbību liedz pieteicējai iesniegt laulības šķiršanas pieteikumu, kas vēl papildus norāda uz pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību nepieciešamību, lai pieteicēja varētu realizēt savas tiesības."17

Kādā no lēmumiem (pieaugušais bērns pret tēvu) apelācijas instances tiesa piemēroja pagaidu aizsardzību, analizējot gan cēloni – "konflikta situācijas radušās nekustamo īpašumu pārdošanas dēļ (..)", gan vardarbības gaitu un riskus – "vardarbības izpausmes no atbildētāja puses ir atkārtotas un tās raksturojas ar draudu izteikšanu par fizisku izrēķināšanos, pazemošanu un iebiedēšanu, radot veselības un dzīvības apdraudējumu".18

Tiesu prakse liecina, ka diemžēl ne visos gadījumos tiesas atpazīst vardarbības cikla pazīmes un nošķir sadzīves konfliktsituācijas no psiholoģiskas vardarbības. Lai gan sajūtu līmenī aizskartās personas to var aprakstīt līdzīgi, tomēr atšķirības ir būtiskas. Konflikta pamatā ir interešu sadursme, atšķirīgi viedokļi, mērķis – kādas problēmas atrisināšana, abu strīdnieku pozīcijas ir līdzvērtīgas, abiem ir iespēja izteikties un parasti tās ir atsevišķas epizodes. Konflikta risinājums var būt kompromiss vai kāda no sadarbības formām. Savukārt psiholoģiskās vardarbības gadījumā viena no pusēm mērķtiecīgi ieņem pārākuma, varas pozīciju, bet otra puse tiek pakļauta viena "pareizā" risinājuma pieņemšanai bez uzklausīšanas un ar manipulatīvām metodēm, izmantojot apgalvojumus, kas visvairāk var sāpināt. No vardarbja puses strīda uzsākšana ir mērķtiecīgas darbības, kas veido biežu šo attiecību sastāvdaļu un kurās iemesls strīda uzsākšanai var būt jebkas – nevietā noliktas mantas, ēdiena garša, otras puses izdarītie pirkumi, sarunas ar kolēģiem u.tml.

Tiesās visbiežāk nonāk personas, kuru strīds jau sasniedzis kulmināciju. Situācijā, kad tiesā tiek risināti laulāto mantas sadales strīdi vai vecāku strīdi, kas saistīti ar bērniem, patiešām ir gandrīz neiespējami nošķirt, kurš strīdā ir vājākā puse. Kādā no lietām tiesa ir vērtējusi abu laulāto konfliktējošo attiecību dinamiku, norādot, ka "sākotnējie konflikti bija saistīti ar vīra alkohola lietošanas problēmām un agresīvo izturēšanos pret bērnu māti, savukārt vēlākie konflikti saistīti ar abu laulāto savstarpējām pretenzijām vienam pret otru gan sadzīvisko jautājumu risināšanā, gan jautājumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi".19 Šajā gadījumā vīrs, kurš bija pārtraucis lietot alkoholu, centās saņemt aizsardzību no sievas, kura, viņa ieskatā, slikti izturējās pret viņu un bērniem.

Tiesnesim šajos strīdos ir jāpieklusina vēlme vērtēt puses tikai pēc ārējās izturēšanās pazīmēm, jo cietusī (visbiežāk sieviete) šajos konfliktos nebūs simpātiska. Viņa būs nervoza, skatīsies uz tiesu ar neuzticēšanos, jo jau ir piedzīvojusi noraidošu attieksmi no valsts iestāžu puses, viņai var būt grūtības sniegt saprotamu skaidrojumu, it īpaši otras puses klātbūtnē. Savukārt varmāka labi jūtas savā pozīcijā un atstāj šarmanta, pieklājīga cilvēka iespaidu. Nereti varamāka arī sociālā stāvokļa ziņā atrodas varas pozīcijā, ir finansiāli stabils un viņam nav bažu par savu nākotni. Dažādās aptaujās gan cietušās, gan viņu pārstāvji ir norādījuši uz policijas un tiesas tendenci uzticēties varmākam, bet strīdā vainot cietušās. Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt uzsvērusi, ka gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, personas, kas rada apdraudējumu, tiesības nevar prevalēt pār vardarbības upuru tiesībām uz dzīvību un fizisko un garīgo integritāti.20 2016. gada pētījums pierādīja, ka ievērojama daļa vardarbības upuru cieš no traumām, posttraumatiskā stresa sindroma, depresijas un trauksmes. No vardarbības cietušajiem trauma var izraisīt atmiņas zudumu, koncentrēšanās trūkumu, nekonsekventas atmiņas un stipru emocionālu reakciju.21

Profesionalitāte, izskatot lietas, kurās ir vardarbība ģimenē, vardarbība partneru starpā, tiesnešiem nozīmē ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī labas zināšanas psiholoģijā, izpratni par varmākas un upuru attiecībām, vardarbības atpazīšanu un zināšanas par vardarbības cikliskumu. Stambulas konvencijas Paskaidrojošā ziņojuma 99. punktā ir uzsvērts, ka apmācības nodrošina efektīvus līdzekļus vardarbības novēršanai, piedāvā instrumentus, lai jau agrīnā stadijā identificētu un pārvaldītu vardarbības gadījumus un veiktu atbilstošus pasākumus.22

Lai sasniegtu mērķi, ar kādu ir ieviestas tiesību normas par pagaidu aizsardzību, – no valsts puses nodrošināt personas dzīvības, veselības un drošības aizsardzību –, tiesas lēmumā ir jāpievēršas arī iespējamo risku izvērtējumam, proti, kā situācija var attīstīties, ja aizsardzība netiek piemērota. Tieši risku izvērtējums lēmumā parāda, vai un kā tiesnesis ir vērtējis un ievērojis samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo aizsardzības līdzekli.23

Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā lietā "Kurt v. Austria" ir norādījusi, ka valsts iestādēm ir nekavējoties jāreaģē uz apgalvojumiem par iespējamo vardarbību ģimenē. Iestādēm, veicot autonomu, proaktīvu un visaptverošu riska novērtējumu, ir jānosaka, vai pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums viena vai vairāku identificētu vardarbības upuru dzīvībai. Riska realitāte un tūlītējība ir jānovērtē, pienācīgi izvērtējot konkrētās situācijas specifiskos apstākļus. Ja riska novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums, iestādēm ir pienākums veikt preventīvus pasākumus. Šādiem pasākumiem jābūt piemērotiem un samērīgiem ar novērtētā riska līmeni.24

Ikkatra policista, prokurora vai tiesneša pieņemtie lēmumi veido rezultātu, kas ļauj secināt, vai valsts ir izpildījusi savu pienākumu nodrošināt personas tiesības būt pasargātam no vardarbības. Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka valstij jābūt spējīgai reaģēt jau uz pamattiesību apdraudējumu, negaidot, ka kāds no sabiedrības locekļiem kļūst par cietušo noziedzīgā nodarījumā.25

 

Par tiesību normu ļaunprātīgu izmantošanu

Apzinoties, ka pagaidu aizsardzības līdzekļi būtiski ierobežo tās personas, pret kuru tie vērsti, tiesības un brīvības, tiesību normās ir ietverti vairāki mehānismi, kas nodrošina pušu tiesību līdzsvaru. Pirmais no tiem ir pieteikuma apliecinājums, ko aizpilda pieteicējs un parakstās par to, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un ka ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.26 Nākamais – ir iespējamā atbildētāja tiesības lūgt atcelt piemērotos aizsardzības līdzekļus un, ja, viņa ieskatā, pieteikums iesniegts apzināti nepatiesi, tad arī pierādīt, kuri no faktiem neatbilst patiesībai. Papildus tam atbildētājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību pret prasītāju par zaudējumu piedziņu, kas tam radušies, izpildot tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc šāda pieteikuma. Taču fakts, ka pieteikums ir bijis iesniegts nepamatoti un ka tajā ietvertās ziņas ir sniegtas nepatiesi, ir jākonstatē tiesas spriedumā, vai nu tiesai izskatot pušu strīdu pēc būtības civillietā, vai arī kriminālprocesā, kas ierosināts pēc iespējamā atbildētāja pieteikuma. Šādos gadījumos nav juridiskas nozīmes tam, kurš pēc tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas pirmais vērsīsies tiesā ar kādu no Civilprocesa likuma 250.43 pantā norādītajām prasībām.

Praksē nav izslēgti gadījumi, ka lēmumu par pagaidu aizsardzību saņem tas, kurš pirmais ir vērsies tiesā. Tiesību normas ir rakstītas godprātīgajiem. Tāpat nav izslēgti gadījumi, ka katra no pusēm dažādās Latvijas tiesās ir saņēmusi savu lēmumu par aizsardzību pret otru pusi. Autore uzskata, ka no likuma viedokļa otras puses tiesību aizsardzībai ir izveidots pārliecinošs tiesiskais ietvars. Problēmu drīzāk rada tas, ka iespējamie atbildētāji vai atbildētājas neizmanto likumā paredzētās iespējas vērsties tiesā, lai atceltu aizsardzības līdzekļus, bet cenšas paši atrisināt problēmas sadzīviskā ceļā, pārkāpjot tiesas noteiktos ierobežojumus.

Kādā no lietām sieva uzreiz pēc tam, kad uzzināja, ka vīrs ir saņēmis lēmumu par pagaidu aizsardzību, arī pati vērsās citā tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību, kuru pirmās instances tiesa noraidīja. Apelācijas instances tiesa savā lēmumā norādīja, ka arī situācijā, kad ir jau pieņemts lēmums par vienas puses aizsardzību no vardarbības, tiesa nav atbrīvota no pienākuma izvērtēt tos apstākļus, kas norādīti otras puses pieteikumā par pagaidu aizsardzību no vardarbības. Tiesa nevar pēc savas iniciatīvas šajā stadijā atcelt jau piemēroto aizsardzības līdzekli, bet var izvērtēt citu aizsardzības līdzekļu piemērošanas nepieciešamību, vērtējot pieteikumu, kas iesniegts Civilprocesa likuma 30.5 nodaļas kārtībā, ir pārsteidzīgi atzīt, ka lielāka taisnība a priori ir tam, kurš šādu pieteikumu iesniedz pirmais.27

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iespējamam atbildētājam nav noteikts aizliegums tikties un kontaktēties ar bērniem, bet ir noteikts aizliegums tuvoties tam vecākam, ar kuru bērni dzīvo kopā. Lai nepārkāptu tiesas noteikto aizliegumu, saskarsmes ar bērnu nodrošināšanai ir tiesisks risinājums, iesaistot starpnieku, kurš bērnu nogādā no viena vecāka pie otra. Rīgas pilsētas tiesa, noraidot lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu, ir norādījusi: "Pagaidu aizsardzības pret vardarbību lēmuma atcelšanas pamatojums nevar būt prasītāja apsvērumi par tā neērtībām, īstenojot prasītāja un meitas saskarsmi tiesas lēmumā noteiktajā kārtībā. Prasītāja saskarsmes ar meitu izmantošanas kārtības nodrošināšanai tika pieaicināta saskarsmes persona ar starpnieka funkciju bērna paņemšanai/nodošanai no prasītāja atbildētājai un otrādi. Līdz ar ko pagaidu aizsardzības pret vardarbību spēkā esamība pati par sevi neietekmē prasītāja un meitas saskarsmi."28 Citā lietā apelācijas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību par noraidīto pieteikumu, ir norādījusi: "Par nepamatotu atzīstama pirmās instances tiesas norāde, ka atbildētājam (tēvam) piemērotie aizliegumi neattiecas uz saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību līdz sprieduma taisīšanai, jo likumdevējs Civilprocesa likuma 30.5 nodaļā nav paredzējis izņēmuma gadījumus, kuros pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi nebūtu ievērojami. Tieši pretēji – par lēmumā noteikto pagaidu aizsardzības līdzekļu neievērošanu atbildētājs ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu."29

Lai gan saskarsmes tiesību nodrošināšana kopā nedzīvojošajam vecākam ar bērniem izriet no pamattiesībām – tiesībām uz ģimenes dzīvi, taču šo tiesību nodrošināšana nevar notikt uz otra vecāka dzīvības, veselības un drošības apdraudējuma rēķina. Lēmumā noteiktie ierobežojumi arī bez speciālas atrunas tiesas lēmumā nav attiecināmi uz procesuālo darbību veikšanu tiesā un bāriņtiesā.

 

Par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu pēc pieteicēja lūguma

Tiesas nereti saskaras ar pašu pieteicēju lūgumiem atcelt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Kā biežākais iemesls ir norādītas izmaiņas otras puses uzvedībā, salabšana, nevēlēšanās atņemt bērniem tēvu vai māti.

Civilprocesa likumā ir nostiprināts sacīkstes princips, bet atsevišķu kategoriju lietās ir paredzēta atkāpšanās no šī principa. Piemēram, izskatot lietas, kurās ar tiesas lēmumu var tikt skartas bērnu intereses, tiesa pieprasa pierādījumus pēc savas iniciatīvas.30 Arī lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību likumdevējs ir nodrošinājis plašāku tiesas un policijas iesaisti. Pieteikumu par pagaidu aizsardzību cietušais var iesniegt ar policijas starpniecību;31 savukārt, ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa šādu pieprasījumu var veikt pēc savas iniciatīvas.32

Varētu likties, ka gadījumos, kad pieteicējs lūdz atcelt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas piemērota pēc šīs personas pieprasījuma, ir iespējams tikai viens rezultāts – konstatējams formāls pamats un tiesai ir jāatceļ personai piemērotie ierobežojumi. Subjektīvo privāto tiesību izlietošana ir atkarīga no personas gribas. Vairumā gadījumu tiesas arī atceļ piemēroto aizsardzību, paļaujoties uz to, ka pieteicējas griba nav ietekmēta un situācija patiešām ir uzlabojusies. Taču Civilprocesa likuma 250.60 panta otrajai daļai nav imperatīvs raksturs, un tiesību norma paredz, pirmkārt, ka pieteikumam ir jābūt pamatotam, kas nozīmē, ka iesniedzējam ir jānorāda iemesls, kas ir lūguma par atcelšanu pamatā. Otrkārt, šādu lūgumu tiesa "var" apmierināt, citiem vārdiem, tiesai nav pienākuma to darīt.

Jautājums par to, cik tiesai ir saistoši šādi no vardarbības cietušas sievietes lūgumi, aktualizējās arī pēc Jēkabpils gadījuma. Abu instanču tiesas 2021. gadā bija apmierinājušas daļēji no Leona Rusiņa vardarbības cietušās sievietes lūgumus par pagaidu aizsardzības atcelšanu. Lūgumi bija pamatoti ar apgalvojumiem, ka pieteikumu tiesā viņa iesniegusi dusmu uzplūdā, bet tagad viņi ir izlīguši un samierinājušies, bērniem vajadzīgs tēvs.33 Līdzīgi kā pieteikuma apmierināšanas gadījumā, arī lemjot par aizsardzības atcelšanu, tiesai ir jāvērtē izmaiņas apstākļos un tas, vai pēc aizsardzības atcelšanas netiks apdraudēta cietušā dzīvība, veselība un drošība. Šādos gadījumos nav izslēgts, ka varmāka ir draudējis cietušajai un piespiedis uzrakstīt pieteikumu par aizsardzības atcelšanu.

Kādā lietā pirmās instances tiesa ir rūpīgi vērtējusi gan lietas apstākļus, gan cietušās izturēšanos tiesas zālē un rezultātā – lūgums par atcelšanu ir noraidīts. Tiesā bija saņemts lūgums atcelt vīram piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus, jo puses ir izlīgušas. Pēc divām nedēļām pieteicēja atsauca lūgumu par atcelšanu, jo šajā laikā vīrs nodedzināja pieteicējai piederošo automašīnu, sabojāja mātes automašīnu un visu laiku izdarīja psiholoģisku spiedienu, lai atceltu tiesas aizliegumus, un draudēja viņai. Tiesas sēdē pieteicēja atkal uzturēja lūgumu par atcelšanu, jo tā jutīsies mierīgāka. Vīrs atzina tikai žņaugšanas faktu un solīja turpmāk distancēties no pieteicējas. Tiesa vērtēja gan to, ka pret vīru ir ierosināts kriminālprocess, gan to, ka viņš ir regulāri pārkāpis tiesas lēmumu un darījis to agresīvā veidā. Tiesa atzina: "Lai arī pieteicēja tiesas sēdē uzturēja pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu, bez ievērības nevar atstāt to, ka pieteicēja joprojām jūtas apdraudēta un tas bija redzams viņas uzvedība tiesas sēžu zālē un secināms no sniegtā paskaidrojuma. (..) savstarpēju konfliktu risināšana nevar būt par pamatu pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanai un saglabāšanai, taču pušu attiecību raksturs ir ņemams vērā, izvērtējot vardarbības risku. (..) Lietā noskaidrotie apstākļi liecina, ka joprojām pieteicējai saglabājas augsts apdraudējuma risks, līdz ar to nav pamata atcelt pagaidu aizsardzību pret vardarbību."34

Spilgts piemērs varmākas uzstājībai un iestāžu nespējai atpazīt ilgstošu vardarbību ir aprakstīts lietā "Kontrova v. Slovakia". Šajā lietā kopā ar sievu pieteikuma par kriminālprocesa uzsākšanu atsaukšanai policijā bija ieradies vīrs. Policija "palīdzēja" pārim izbeigt kriminālprocesu un pieļāva, ka lietā tiek samainīts medicīnas atzinums no smagiem miesas bojājumiem uz tādu, kurā konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi. Šajā lietā tika nošauti bērni un pēc tam vīrs nošāvās pats.35

Labas zināšanas vardarbības situācijas un iespējamā cietušā apdraudējuma izvērtēšanā ļauj tiesnesim atklāt patieso iemeslu pieteikuma par pagaidu aizsardzības atcelšanu iesniegšanai. Tieši ilgstoši turpinātas vardarbības gadījumos aizsardzības nodrošināšanai var būt izšķiroša nozīme.

 

Secinājumi un priekšlikumi

Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir pierādījums lietā. Cietušās personas bieži vien nespēj patstāvīgi aizpildīt šos pieteikumus, kas atsevišķos gadījumos kavē saņemt nekavējošu aizsardzību. Lai nodrošinātu uz cietušo vērstu pieeju, pieteicējiem vajadzētu saņemt kvalitatīvu palīdzību pieteikuma aizpildīšanā, kas atklātu, kādos apstākļos, kur un kad ir notikusi vardarbība.

Cietušā tiesības uz dzīvības, veselības un drošības apdraudējumu ir prioritāras. Lēmumu kolīzija starp vecāka tiesībām tikties ar bērnu un aizliegumu tuvoties un kontaktēties ar otru vecāku, pie kura bērni dzīvo, ir risināma ar starpnieka vai saskarsmes personas palīdzību, bet nav pieļaujams, ka tiesa "uz tikšanās laiku" atceļ aizsardzību. Lai gan saskarsmes tiesību nodrošināšana kopā nedzīvojošajam vecākam ar bērniem izriet no pamattiesībām – tiesībām uz ģimenes dzīvi, taču šo tiesību nodrošināšana nevar notikt uz otra vecāka dzīvības, veselības un drošības apdraudējuma rēķina. Lēmumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz procesuālo darbību veikšanu tiesā un bāriņtiesā.

Vardarbība nav abstrakta parādība, tai ir konkrētas izpausmes un konkrētas sekas. Tiesnešiem, kas skata civillietas, ir nepieciešamas daudz plašākas mācības juridiskajā psiholoģijā, īpaši pievēršoties vardarbības atpazīšanai un tās cikliem, cietušā un varmākas attiecībām un to iespējamai attīstībai ilgākā laika posmā. Zināšanas ļautu precīzāk izvērtēt riskus konkrētās situācijās.

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir iekļauta Civilprocesa likumā, sasaistot tiesības saņemt aizsardzību ar cietušā un varmākas radnieciskām, ģimeniskām vai intīmām attiecībām. Lai gan šāds regulējums 2014. gadā bija liels solis cietušo aizsardzībā, taču šobrīd tiesību attīstība pieļauj plašāku izpratni par valsts pienākumu civiltiesiskā kārtībā nodrošināt katras personas tiesības uz veselību, dzīvību un drošību, līdz ar to aizsardzības iespējas varētu tikt attiecinātas arī uz citu kategoriju lietām.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 23. maija spriedums lietā "Bălșan v. Romania" (iesniegums Nr. 49645/09). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng [skatīts 29.06.2023.].

2. Centrālā statistikas pārvalde. Vardarbības izplatība Latvijā. Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-08/Nr_08_Vardarbibas_izplatiba_Latvija_2021_%2822_00%29_LV_EN.pdf [skatīts 01.07.2023.].

3. Civilprocesa likuma 250.44 pants.

4. Reine I. Dažas piezīmes par Stambulas konvenciju. Jurista Vārds, 07.06.2016., Nr. 23 (926).

5. Labklājības ministrija. Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, 66. lpp. Pieejamas: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmpamn_200111_gvp.pdf [skatītas 29.06.2023.].

6. Civilprocesa likuma 250.43 pants.

7. Likumprojekta Nr. 616/Lp11 "Grozījumi Civilprocesa likumā" (13.02.2014. likums) anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/7B8AEA1CC9C8588EC2257B35002E8BCE?OpenDocument [skatīta 29.06.2023.].

8. Zemgales apgabaltiesas 2023. gada [..] lēmums lietas Nr. [..] (nav publicēts).

9. Civilprocesa likuma 250.58 panta otrā daļa.

10. Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada [..] lēmums, lietas materiāls Nr. 3-12/[..] (nav publicēts).

11. Civilprocesa likuma 250.57 panta pirmā daļa.

12. Civilprocesa likuma 250.58 panta trešā daļa.

13. Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada [..] lēmums, lietas materiāls Nr. 3-12/[..] (nav publicēts).

14. Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību" 4. punkts.

15. Handbook for Legislation on Violence against Women. Department of Economic and Social Affairs, Division for the Advancement of Women. New York: United Nations, 2010, p. 42, 3.9.6. recomendation. Pieejams: https://www.un.org/womenwatch/daw/vaw/handbook/.Handbook%20for%20legislation%20on%20violence%20against%20women.pdf

16. Pence E., Paymar M. Education Groups for Men Who Batter: The Duluth Model. Springer Publishing Company, 1993. Pieejams: http://www.europrofem.org/White-Ribbon/05.education/education_en/12.edu_en.htm; skat. arī: Vardarbībai patīk klusums, 6. lpp. Pieejams: https://www.cietusajiem.lv/wp-content/uploads/2018/07/Vardarbiibas_Buklets_FINN-1.pdf

17. Rīgas apgabaltiesas 2017. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

18. Rīgas apgabaltiesas 2021. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

19. Zemgales rajona tiesas 2023. gada [..] lēmums lietā Nr. 3-12 [..] (nav publicēts).

20. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 2. marta spriedums lietā "Talpis v. Italy" (iesnieguma Nr. 41237/14), 123. punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 9. jūnija spriedums lietā "Opuz v. Turkey" (iesnieguma Nr. 33401/02), 147. punkts. Pieejami: https://hudoc.echr.coe.int/eng [skatīti 29.06.2023.].

21. Domestic violence and mental health: a cross-sectionalsurvey of women seeking help from domestic violence support services. Global Health Action, 2016. Pieejams: http://dx.doi.org/10.3402/gha.v9.29890 [skatīts 09.07.2023.].

22. Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu paskaidrojošais ziņojums (turpmāk – konvencijas paskaidrojošais ziņojums). Skat. 43. punktu 9. lpp. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/paskaidrojosais_zinojums_02.11.15.pdf [skatīts 29.06.2023.].

23. Civilprocesa likuma 250.58 panta ceturtā daļa.

24. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 15. jūnija sprieduma lietā "Kurt v. Austria" (iesniegums Nr. 62903/15) 190. punkts. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng [skatīts 05.07.2023.].

25. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 9. jūnija spriedums lietā "Opuz v. Turkey" (iesniegums Nr. 33401/02). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng [skatīts 01.07.2023.].

26. Civilprocesa likuma 250.46 panta otrās daļas 9. punkts.

27. Rīgas apgabaltiesas 2021. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

28. Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

29. Rīgas apgabaltiesas 2019. gada [..] augusta lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

30. Civilprocesa likuma 239. panta pirmā daļa un 244.9 panta pirmā daļa.

31. Civilprocesa likuma 250.56 pants, likuma "Par policiju" 12.1 pants.

32. Civilprocesa likuma 250.58 panta otrā daļa.

33. Zemgales apgabaltiesas 2021. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

34. Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada [..] lēmums lietā Nr. [..] (nav publicēts).

35. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 31. maija sprieduma lietā "Kontrova v. Slovakia" (iesniegums Nr. 7510/04). Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng [skatīts 09.07.2023.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Celmiņa I. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošana civilprocesā: problēmjautājumi. Jurista Vārds, 08.08.2023., Nr. 32 (1298), 8.-14.lpp.
VISI ŽURNĀLA RAKSTI
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties