“Mana balss tāpat neko neizšķir”, “Uz vēlēšanām iet nav jēgas”, “Tur augšā visu izlemj manā vietā” – saukļi, kas tiek malti ar mērķi veicināt pilsoņu neuzticēšanos demokrātijai un kultivēt priekšstatus par Latviju kā neizdevušos valsti.

Latvija IR izdevusies demokrātiska un tiesiska valsts, neskatoties uz “augšanas grūtībām”, valsts pārvaldes neefektivitāti u.c. problēmām, kas aizvien ir aktuālas un, protams, ir jāpārvar. Galvenais funkcionējošas demokrātijas pierādījums ir valsts varas atkarība no sabiedrības, proti, leģitimitāte, ko saviem priekšstāvjiem brīvās un godīgās daudzpartiju vēlēšanās dod tās pilsoņi.

Ja kādam ir piemirsies, kāda fikcija bija vēlēšanas padomju totalitārajā sistēmā, šīs iekārtas nelaimīgos mantiniekus var aplūkot Krievijā un Baltkrievijā, kur nevis vara ir atkarīga no sabiedrības, bet otrādi. Šajos autoritārajos režīmos vieni un tie paši “prezidenti” ar visām savām varas vertikālēm tiek nemainīgi “pārvēlēti” amatos gadu desmitiem, bet opozicionāri vada savu mūžu cietumā vai tiek dažādos veidos noslepkavoti.

Šogad Latvijas pašvaldību domju vēlēšanās no 340 sarakstiem ir pieteikti 5925 kandidāti. No tiem vēlētāji pašvaldību domēs ievēlēs 731 deputātu.

Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā statistika¹ par kandidātiem liecina, ka lielākā daļa kandidātu ir vīrieši (61,3 %), kandidāti ar augstāko izglītību (70 %) un samērā nobrieduši – visvairāk (26 %) ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem.

Tomēr ne jau vecums vai dzimums nosaka vēlētāju izvēli, bet gan politiskie uzskati un ieceres, ko piedāvā deputātu kandidāti un viņu politiskie spēki. Tādēļ, lai nākamās domes darbs patiešām atspoguļotu konkrētās pašvaldības iedzīvotāju noskaņojumu, vissvarīgākais ir piedalīties vēlēšanās. Tā ir demokrātiskas valsts pilsoņa atbildība – izvēlēties savus priekšstāvjus, proti, pašam darbināt demokrātijas mehānismu. Brīvā valstī mēs dodamies vēlēt tāpēc, ka zinām – no mums ir atkarīgs vēlēšanu rezultāts un tas, kā tiks pārvaldīta mūsu pašvaldība vai valsts kopumā. Latvijā vēlēšanas nav fikcija, bet realitāte.

Pirmās brīvās daudzpartiju pašvaldību vēlēšanas pēc padomju okupācijas beigām Latvijā notika 1994. gadā, un tajās piedalījās gandrīz 59 % vēlētāju. Diemžēl aktivitāte ar katru reizi ir sarukusi: 2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 40,58 %, bet 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās uz balsošanas iecirkņiem aizgāja tikai 34 % vēlētāju.

Tiesībniekiem, kas ir “Jurista Vārda” galvenie lasītāji, pilsoņu līdzdalības svarīgums, jādomā, ir skaidrs. Taču juristiem, ņemot vērā viņu zināšanas par demokrātiskas tiesiskas valsts pamatiem, vienmēr ir īpaša atbildība, kā arī morālā autoritāte. Tādēļ vēlēšanu nozīmes skaidrojums un aicinājums doties nobalsot varētu būt labs šīs nedēļas sarunas temats gan darbavietā, gan radu, draugu un kaimiņu lokā.

“Jurista Vārds” vēlēšanu laikā piedāvā arī iedvesmojošus informatīvos materiālus. Šīs nedēļas žurnālā ir publicēta mūsu redakcijas kādreizējās locekles Vijas Kalniņas aizraujoša saruna ar ASV juristu un Masačūsetas štata parlamentārieti Džeju Livingstonu (tātad ASV augstākā līmeņa “pašvaldības” deputātu).

Savukārt “Jurista Vārda” Youtube kontā brīvpieejā publicēti redakcijā notikušās diskusijas videoieraksti – šajā domu apmaiņā par Latvijas demokrātisko mehānismu (tai skaitā vēlēšanu sistēmas) uzlabošanas iespējām piedalījās mūsu valststiesību autoritātes – Gunārs Kusiņš, Edgars Pastars un Edvīns Danovskis. Šo sarunu, starp citu, var ērti noklausīties dārza darbos vai piknikā pēc tam, kad ir nobalsots Latvijas 2025. gada pašvaldību vēlēšanās!