Bezpilota lidaparātu daudzveidība karadarbības kontekstā
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā par militārajiem bezpilota lidaparātiem valdīja izpratne kā par attālās kaujas līdzekļiem. Kara sākumā īpašu ievērību ieguva Ukrainas vienīgie lidmašīnas lieluma bezpilota lidaparāti Turcijā ražotie TB2 Bayraktar, tomēr dažu mēnešu laikā tie pazuda no uzmanības loka. Tā vietā, lai izmantotu miljonus eiro vērtos lielos bezpilota lidaparātus, Ukrainas kaujas laukos dinamiku sāka mainīt mazi, komerciālas izcelsmes, vienkāršas tehnoloģijas bezpilota lidaparāti, kas parādīja, ka arī mazi, viegli bezpilota lidaparāti var nodrošināt būtiskas taktiskas uzvaras.
Karš Ukrainā ir kļuvis par pirmo bezpilota lidaparātu karu, kurā abas puses ir izvietojušas tūkstošiem mazu bezpilota sistēmu, un tās ir kļuvušas par tādiem patēriņa objektiem kā lodes vai artilērijas lādiņi, kas tiek izvietoti ar mērķi ne tikai iznīcināt, bet arī traucēt un izsmelt pretinieka resursus. Gan Krievija, gan Ukraina izmanto visdažādākos bezpilota lidaparātus, sākot no izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, beidzot ar granātu, bumbvedēju un nāvējošiem pašnāvnieku bezpilota lidaparātiem.
Mazāku bezpilota lidaparātu komercializācija ir mainījusi to, kā un kur militārie spēki iegādājas savu aprīkojumu. Lai gan bezpilota lidaparāti sākotnēji nāca no militārā sektora, mūsdienās bezpilota tehnoloģiju tendences nosaka tieši civilais sektors. Komerciālie bezpilota lidaparāti ir visdinamiskākā bezpilota lidaparātu klase, ko raksturo vislielākā lietotāju un pakalpojumu daudzveidība, pateicoties divējāda lietojuma dronu tehnoloģiju attīstībai, ekonomiskajām iespējām un regulējuma atvēršanai topošajā Eiropas kopējā bezpilota lidaparātu tirgū.
Eiropas Savienība (turpmāk – ES) jau ir veikusi būtiskus soļus bezpilota lidaparātu regulējumā ar Regulu 2019/947, kur galvenā uzmanība ir pievērsta ekspluatācijas prasībām un procedūrām (piemēram, operatora reģistrācija, tālvadības pilota sertifikāts utt.) un Regulu 2019/945, kas attiecas uz tehniskās sertifikācijas prasībām (piemēram, projektēšana, ražošana, apkope utt.) un darbībām trešās valstīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.