Personas valstiskā aizsardzība kriminālprocesā

Doc. Dr. iur. Ārija Meikališa, Latvijas Policijas akadēmijas
Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, policijas pulkvede, - "Latvijas Vēstnesim"

1996.gada 26.septembrī Latvijas Universitātes 55.zinātniskās konferences programmas ietvaros krimināltiesisko zinātņu sekcijā tika nolasīti un apspriesti vairāki referāti par Latvijas Kriminālkodeksu un tā pilnveides problēmām, krimināltiesisko normu efektivitāti un tās kritērijiem, vērtējuma jēdzienu teorētiskiem un praktiskiem aspektiem krimināltiesiskajās normās. Neraugoties uz to, ka galvenā uzmanība tika veltīta krimināltiesību aspektiem, kas saistīti ar jaunā Latvijas Krimināllikuma projekta izstrādes problēmām, bez vērības nepalika arī svarīgas kriminālprocesa problēmas. Viena no tām ir kriminālprocesā liecinošo personu drošības garantēšana.

Lieki ir atgādināt nule minētā temata aktualitāti, kā arī tā nozīmi kriminālprocesa uzdevumu un mērķu sasniegšanā. Tā aktualitāti diktē pati dzīve.

Šobrīd mūsu valstī spēkā esošā kriminālprocesuālā likumdošana, ne arī citi likumdošanas akti neaizsargā kriminālprocesā liecinošās personas, viņu radiniekus un ģimenes locekļus no apdraudējumiem sakarā ar viņu liecībām krimināllietās. Tāpat netiek garantēta drošība no apdraudējumiem tiem procesa dalībniekiem, kuru darbības rezultātā tiek nostiprināti pierādījumi. Joprojām nav progresa procesa virzītāju drošības problēmā.Tās nedaudzās normas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kuras veltītas liecinošu personu drošības garantam, ir neefektīvas un praksē sevi neattaisno. Tā KPK 85.p. 6.d., reglamentējot izmeklēšanas darbību protokola sastādīšanas procesuālo kārtību, nosaka, "ja nepieciešams, ņemot vērā lietas apstākļus, kā arī izdarītā nozieguma raksturu un tā izdarītāja sabiedrisko bīstamību, lai nodrošinātu cietušā, liecinieka un citu lietas dalībnieku personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, var sastādīt atsevišķi.