Straujā ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) attīstība pēdējos gados ir ne tikai pārsteigusi sabiedrību ar tehnoloģiskajām iespējām, bet arī būtiski izaicinājusi līdzšinējo izpratni par to, kā tiesības reaģē uz inovācijām. Eiropas Komisijas 2025. gada Ģeneratīvā mākslīgā intelekta ziņojums (Generative AI Outlook Report)1 ir mēģinājums vienlaikus iezīmēt normatīvo situāciju un uzdot jautājumus, uz kuriem šobrīd vēl nav pilnīgi skaidru atbilžu. Ziņojuma piektā nodaļa koncentrējas uz regulatīvo ietvaru, sniedzot pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērojamību GenAI sistēmām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
