Mākslīgais intelekts joprojām ir viena no aktuālākajām tēmām, kas arvien rada plašas diskusijas, ņemot vērā mākslīgā intelekta sistēmu plašo piemērošanu un neskaidros, kā arī joprojām neatrisinātos jautājumus. Eiropas Komisija 2025. gada 6. jūnijā ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos, kas noritēs līdz 18. jūlijam, lai apkopotu informāciju par Mākslīgā intelekta akta1 noteikumu īstenošanu attiecībā uz augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām. Paredzēts, ka šīs apspriešanās ietvaros tiks apkopoti piemēri, kā arī konkretizēti jautājumi saistībā ar augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām, jo Komisijai jāizstrādā pamatnostādnes par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu klasificēšanu. Eiropas Komisija aicina ieinteresētās personas, tostarp augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājus, uzņēmumus un iestādes, kas izmanto šādas sistēmas, kā arī akadēmiķus, pilsonisko sabiedrību un kopumā iedzīvotājus paust savu viedokli par konkrēto jautājumu.2
Norādāms, ka Eiropas Komisija cita starpā ir arī publiskojusi vērtīgu pētījumu saistībā ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu neinfekcijas slimību agrīnā diagnostikā, uzraudzībā, kā arī iznākumu prognozēšanā, lai tādējādi uzlabotu diagnostikas precizitāti un nodrošinātu agrīnu iejaukšanos tādu slimību kā plaušu vēzis un sirds un asinsvadu slimības ārstēšanā. Šajā pētījumā apskatītas visplašāk izmantotās mākslīgā intelekta sistēmu metodes medicīniskajā attēlveidošanā, novērtējot to gatavību klīniskai ieviešanai.3
Interesants ir arī Alana Tjūringa institūta pētījums, kurā analizēts, kas notiek ar bērniem, kas uzaug, izmantojot ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) rīkus, ņemot vērā, ka šobrīd šādi rīki ir kļuvuši par daļu no bērnu ikdienas un palīdz tiem veidot izpratni par visdažādākajiem jautājumiem. Tādēļ šajā pētījumā uzsvērts, ka ir nepieciešama mērķtiecīgāka un apzinātāka pieeja, skaidrojot ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. Respektīvi, mācīt ne tikai to, kā lietot attiecīgos rīkus, bet arī to, kā tos apšaubīt.4
Tādēļ, ņemot vērā, ka mākslīgais intelekts un ar to saistītās diskusijas ir aktuālas dažādās nozarēs un jomās, šīs nedēļas tematiskajā numurā, kas ir turpinājums 2025. gada 15. aprīļa tematiskajam numuram “Mākslīgā intelekta akts – izaicinājumi un iespējas”,5 lasītājiem tiek piedāvāta rakstu kopa, kur iesākumā lasāma ASV profesora Šona Heringtona intervija Dr. iur. Vijai Kalniņai saistībā ar izmaiņām, kādas augstskolām būs jāievieš, lai sagatavotu jaunos juristus mākslīgā intelekta laikmetā. Intervijai seko Viktorijas Soņecas un Ievas Opeltes raksts par Mākslīgā intelekta atbildības direktīvas priekšlikumu par mākslīgā intelekta sistēmu nodarīto kaitējumu. Savukārt nākamajā rakstā Anna Aļošina analizē Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ietverto normu saistībā ar mākslīgā intelekta sistēmas lietošanu, bet Kaspars Oļševskis un Edvijs Zandars savā rakstā sniedz atbildi uz jautājumu, vai mākslīgais intelekts ir jurista konkurents vai arī palīgs. Marjama Bagdasarjana analizē mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu kontekstā ar vārda brīvību, bet Artjoms Starovoitovs sniedz Direktīvas (ES) 2024/1760 par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb DUPRAI6 un tās ietekmes uz uzņēmējdarbību Latvijā, Eiropas Savienībā un ārpus tās analīzi.
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. OV L, 2024/1689, 12.07.2024. Pieejama: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj
2. Piedalīties sabiedriskā apspriešanā var šeit: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/AIhighrisk2025
3. Comte V., Bertolini L., Consoli S., Leoni G., Zanca F. et al. AI-driven Innovation in Medical Imaging – Focus on Lung Cancer and Cardiovascular Diseases. Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2025. Pieejams: https://data.europa.eu/doi/10.2760/6281523
4. Understanding the impacts of generative AI use on children. Pieejams: https://www.turing.ac.uk/research/research-projects/understanding-impacts-generative-ai-use-children
5. Pieejams: https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12503
6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024 gada 13. jūnija Direktīva (ES) 2024/1760 par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un Regulu (ES) 2023/2859. OV L, 2024/1760, 05.07.2024. Pieejama: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1760/oj
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
