Kopš 2023. gada jūs esat tehnoloģiju un inovāciju direktors Oklahomas Universitātē. Pastāstiet tuvāk par šo amatu un savu darbu augstskolā. Pastāstiet arī par savu izglītību. Ja pareizi saprotu, pēc izglītības jūs esat gan jurists, gan datu analītiķis.

Jā, pareizi, varētu teikt, ka mana pieredze ir 50 % tiesības un 50 % informācijas tehnoloģijas, kas šobrīd ir ļoti aktuāli. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Oklahomas Universitāte mani uzrunāja. Tad, kad viņi pie horizonta redzēja MI un saprata, ka tam būs milzīga ietekme uz jurisprudenci, viņi vēlējās piesaistīt kādu, kuram piemīt dažādas starpdisciplināras prasmes.

Līdz tam es darbojos Arizonas Štata universitātē (Arizona State University), kas atrodas Fēniksā, kas ir piektais lielākais metropoles reģions ASV. Arizonas Štata universitāte ir viņu vadošā institūcija, un es tur darīju kaut ko līdzīgu.

Es uzaugu Dienvidkalifornijā un lielāko daļu karjeras pavadīju, strādājot ar darījumu tiesību tiesvedībām salīdzinoši maza vai vidēja izmēra advokātu birojos. Taču pēc savas būtības esmu akadēmiķis. Apmaksājamo stundu reģistrēšana man šķita diezgan nomācoša. Man patīk daudz lasīt un ieguldīt laiku lietās, ko daru. Bet, kad lietas ir jāizdara ātri un par tām izraksta rēķinu – tas man radīja tādu kā klaustrofobijas sajūtu. Turklāt šāds darbs arī neatstāj daudz laika nodarboties ar datorzinātni, kas mani ļoti interesēja.

Oklahomas Universitāte varētu šķist jocīga izvēle. Tā tas vismaz šķita manai ģimenei, kad es paziņoju, ka pārcelšos uz valsts vidieni. Es nāku no diezgan izsmalcinātas vides Dienvidkalifornijā, Losandželosas un Sandjego apkārtnē. Bet visu izmainīja tas, ka Oklahomas Universitātei vesels centrs ir veltīts studentu izglītošanai par juridiskajām tehnoloģijām (LegalTech). Tobrīd juridisko augstskolu ekosistēmā tas bija pavisam unikāli. Uzskatu, ka, attīstoties MI, faktiski katram juristam ir nepieciešams iegūt vismaz pamata līmeņa kompetenci darbam ar juridiskajām tehnoloģijām. Man patīk runāt par MI, bet juridiskās tehnoloģijas ietver arī to, kā efektīvi noformēt pieteikumu tiesai, kā elektroniski iesniegt dokumentus tiesai, kā novērtēt līgumu projektu sagatavošanas programmu, kā izmantot elektroniskos pierādījumus. Visi šie rīki tiek izmantoti juristu ikdienā. Taču, ja studentiem māca tikai teoriju, tad viņiem tiek izdarīts “lāča pakalpojums”. Darba devēju aptaujas visu laiku apstiprina, ka tad, kad studenti sāk strādāt, viņi neko nezina par šīm tehnoloģijām: viņiem pietrūkst juridisko tekstu rakstītprasmes, viņi neko nezina par apmaksājamo stundu reģistrēšanu, jo neviens ar viņiem augstskolā par to nerunā.

Oklahomas Universitātē es vadu Juridiskās prakses un palīdzības centru (Legal clinic), kur katram studentam katru gadu (visus trīs studiju gadus) pie manis ir jāiziet trīs stundu apmācības juridiskajās tehnoloģijās. Tas nav tā, ka šeit būtu viena laboratorija, kur 5–10 studenti nodarbojas ar datorzinātni un jurisprudenci. Šeit juridiskās tehnoloģijas ir jāapgūst pilnīgi visiem, arī studentiem, kuriem nav nekādu zināšanu par informācijas tehnoloģijām. Ar savu darbu es cenšos panākt, ka studenti iegūst pamatkompetenci. Daudzas augstskolas neko tādu nemaz nenodrošina.

Un tā pamatkopmetence ietver ne tikai MI rīkus, bet arī kā noformēt dokumentus MS Word, kā lietot “mākoni”, kā strādāt ar datubāzēm un kiberdrošību?

Jā, tie ir jautājumi, ko mēs aptveram. Datu noplūde ir ļoti svarīgs jautājums, līdz ar to saprast un novērtēt kiberdrošības rīkus kļūst arvien nozīmīgāk. Turklāt MS Word apmācības gadu no gada ir pašas populārākās. Varētu domāt, ka tām būtu jābūt MI apmācībām, kas arī ir populāras. Bet MS Word ir pašas populārākās apmācības. Tās ilgst vienu stundu, kuras laikā es iemācu, kā juristiem lietot MS Word.

Atceros, ka tad, kad strādāju advokātu birojos, es patērēju daudz laika, cenšoties noformēt pieteikumus.