Tiesību saņemt ārstniecības iestādes kapelāna garīgo aprūpi tvērums

Pacientiem, pacientu tuviniekiem un ārstniecības personām, kurām reliģiskās vērtības ir būtiskas, var būt svarīgi ārstniecības procesā saņemt garīgu, sociālu un reliģiozu atbalstu. Tiesības saņemt ārstniecības iestādes kapelāna garīgo aprūpi sekmē reliģijas un garīguma klātbūtni ārstniecības procesā.¹

Pacienta, tā tuvinieku un ārstniecības personas tiesības saņemt ārstniecības iestādes kapelāna garīgo aprūpi ir daļa no tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību (turpmāk – tiesības uz reliģijas brīvību), kas ir pirmās paaudzes cilvēktiesības. Tiesības uz reliģijas brīvību tiek aizsargātas ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu,² ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 18. pantu,³ Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pantu,⁴ Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kurai līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos piemīt primārā tiesību avota statuss, 10. pantu,⁵ kā arī ar vispārējiem Eiropas Savienības tiesību principiem, kas ir viens no Eiropas Savienības pamattiesību avotiem.⁶

Tiesību uz reliģijas brīvību iedzīvināšana Latvijas tiesību sistēmā, atklājot šo tiesību būtību un saturu, izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies ar Satversmes 89. pantu, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.⁷ Pamatojoties uz minēto, Latvija tiesības uz reliģijas brīvību aizsargā ar Satversmes 99. pantu.⁸

Minētie tiesību akti izšķir divas tiesību uz reliģijas brīvību izpausmes formas: 1) forum internum (no latīņu val.) jeb tiesību uz reliģijas brīvību iekšējo izpausmi – tiesības brīvi mainīt un pieņemt savu reliģisko pārliecību vai ticību pēc savas izvēles; 2) forum externum (no latīņu val.) jeb tiesību uz reliģijas brīvību ārējo izpausmi – tiesības paust savu reliģisko pārliecību (no angļu val. freedom to express one’s religion or belief in practice) (skat. attēlu).⁹

Tiesības brīvi mainīt un pieņemt savu reliģisko pārliecību vai ticību pēc savas izvēles ir absolūtas tiesības, kas nozīmē, ka tās nedrīkst tikt ierobežotas. Valstij nav tiesību iejaukties un veikt piespiedu pasākumus, lai šos uzskatus mainītu.¹⁰ Savukārt, ņemot vērā, ka reliģiskās pārliecības paušana var skart citus, tad tā var tikt ierobežota tiesību aktos noteiktajā kārtībā un tajā apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, saglabātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu veselību vai morāli, vai citu cilvēku tiesības un brīvības.¹¹ Piemēram, higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasību, kas ir saistošas ārstniecības iestādēm, ievērošanas nolūkos un pacienta dzīvības un veselības aizsardzības nolūkos slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā var tikt ierobežota ārstniecības iestādes personāla, tostarp ārstniecības iestādes kapelāna, kas sniedz garīgo aprūpi, reliģisko simbolu vai reliģiskā apģērba nēsāšana.¹²

Pacienta, pacienta tuvinieku un ārstniecības personas tiesības saņemt ārstniecības iestādes kapelāna garīgo aprūpi var tikt uzskatītas par daļu no tiesībām paust savu reliģisko pārliecību, un tām ir saikne ar citām tiesībām, kas ir jāievēro ārstniecībā.¹³ Piemēram, tiesībām saņemt garīgo aprūpi ir saikne ar tiesībām, kas skar lēmumu pieņemšanu ārstniecībā, piekrītot ārstniecībai vai atsakoties no tās, kas izriet no Pacientu tiesību likuma 6. panta.¹⁴ Proti, iesaistot ārstniecības iestādes kapelānu, lai saņemtu konsultācijas reliģiskajos jautājumos, pacients var pieņemt tādu lēmumu ārstniecībā, kas ir atbilstīgs viņa reliģiskajai pārliecībai.¹⁵

Pacienta un tā tuvinieku tiesības saņemt ārstniecības iestādes kapelāna garīgo aprūpi

Pacienta un tā tuvinieku tiesības saņemt ārstniecības ie­stādes kapelāna garīgo aprūpi ir ietvertas Pacientu tiesību likuma 3.