Latvijā neliela apmēra zādzību dekriminalizācijas ideja joprojām nav pietuvinājusies konkrēta likumprojekta veidolam. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna uzsver, ka sabiedriskajā diskusijā par neliela apmēra zādzību dekriminalizāciju bieži rodas jēdzieniski pārpratumi, tostarp nepareiza situācijas izpratne, ka mazo zādzību dekriminalizācija nozīmē juridiskās atbildības atcelšanu. Tas noteikti tā nav. Diskusija ir par juridiskās atbildības formas maiņu, nevis zādzību legalizāciju. Kriminālatbildība tiktu aizstāta ar administratīvo atbildību, bet tiesiskā reakcija no valsts puses joprojām saglabātos, kā arī privātīpašuma aizsardzības principi netiktu atcelti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
