Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un procesam par noziedzīgi iegūtu mantu žurnālā "Jurista Vārds" bijis veltīts daudz uzmanības, tostarp tematiskajā izdevumā 2022. gada 6. decembrī Nr. 49 (1263). Sava veida tematiskais izdevums bija arī 2025. gada 20. maijā Nr. 20 (1390), kas daudzējādā ziņā bija veltīts procesam par noziedzīgi iegūtu mantu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Turpinot aizsākto diskusiju, autors šajā rakstā piedāvā dažas atziņas, kuras, autora vērtējumā, nebija iepriekš pietiekami izceltas.

Autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās uzsākto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu aktualitāte

Ieskicējot temata aktualitāti, jānorāda uz prokuratūras secināto, ka "noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas kvalitāte un efektivitāte jau vairākus gadus bijusi gan prokuratūras, gan arī citu kompetento iestāžu darbības prioritāte. [..] 2024. gadā kopā uzsākti 183 kriminālprocesi (2023. gadā – 236 kriminālprocesi), kuros izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija noteikta pēc Krimināllikuma 195. panta. [..] Neskatoties uz to, ka samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, izmeklēšanas kvalitāte, procesu virzība kriminālvajāšanas uzsākšanai un krimināllietu nodošana tiesai uzlabojusies, liecinot ne vien par efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, bet arī iesaistīto iestāžu resursu izmantošanu un prioritāšu pārorientēšanu uz sarežģītākiem un juridiski nozīmīgākiem kriminālprocesiem."¹

Šajā sakarā jāatzīst, ka sarežģītākie un juridiski nozīmīgākie ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (stand alone) gadījumiem, proti, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Šajos procesos bieži vien noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izdarītāji atrodas ārvalstīs, savukārt Latvijā, parasti kādā kredītiestādē, atrodas līdzekļi, kuru izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga. Tādējādi saistībā ar šiem līdzekļiem tiek uzsākts process, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 59.