1. Sievietes kā īpaša ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto grupa

1.1. Sieviešu īpatnības brīvības atņemšanas soda izpildē salīdzinājumā ar vīriešiem

Sievietes, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietās, tiek uzskatītas par īpašu notiesāto grupu, viņu vajadzībām valstij ir jāpievērš sevišķa uzmanība.² Tas ir saistīts ar vairākām sieviešu īpatnībām brīvības atņemšanas soda izpildē salīdzinājumā ar vīriešiem. Piemēram, ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. 2024. gada 1. janvārī Latvijā sievietes veidojušas 7,6 % no visām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām.³ Doktrīnā tiek uzsvērts jēdziens "sieviešu neredzamība ieslodzījuma vietās", kas saistīts ar sieviešu ignorēšanu krimināltiesiskajā sistēmā un noved pie sieviešu pakļaušanas režīmiem un noteikumiem, kuri ir pielāgoti vīriešiem.⁴ Sievietēm paredzēto ieslodzījuma vietu ir daudz mazāk nekā vīriešiem paredzēto ieslodzījuma vietu, kas rezultējas tajā, ka daudzas sievietes atrodas tālu no mājām un ģimenes, tostarp bērniem. Turklāt nereti vienā ieslodzījuma vietā vienlaikus uzturas apcietinātas un notiesātas sievietes, kā arī notiesātas sievietes, kurām krasi atšķiras izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un piemērotā brīvības atņemšanas soda termiņš.⁵

Tāpat, pamatojoties uz statistikas datiem, ar brīvības atņemšanas sodu notiesātās sievietes biežāk nekā vīrieši ir īpaši neaizsargātas viņu sociālā stāvokļa, narkotiku vai alkohola atkarības vai garīga rakstura traucējumu dēļ. Daudzas no tām ir cietušas no fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē.⁶ Turklāt notiesātajām sievietēm biežāk nekā vīriešiem ir veselības problēmas. 24 no 190 (kas veido 12,6 %) ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām sievietēm, kas 2024. gada 1. janvārī atradās ieslodzījuma vietā, bijusi noteikta invaliditāte, savukārt no 2307 notiesātajiem vīriešiem invaliditāte bijusi 150 vīriešiem (kas veido 6,5 %).⁷ Turklāt, pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, pasaulē vīrieši pašnāvību izdara biežāk nekā sievietes, savukārt ieslodzījuma vietās sievietes izdara pašnāvību biežāk nekā vīrieši.⁸

Jāņem vērā arī tas, ka tradicionāli sabiedrībā lielākā daļa atbildības par ģimeni gulstas uz sievieti.⁹ Daudzās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka gadījumā, ja bērna tēvs nonāk ieslodzījumā, par bērnu parasti turpina rūpēties māte. Savukārt, ja ieslodzījumā nonāk bērna māte, ģimene visbiežāk izirst.¹⁰ Ja sieviete ir grūtniece vai viņai ir mazgadīgs bērns, viņas notiesāšana ar brīvības atņemšanas sodu nozīmē, ka bērnam faktiski arī tiks atņemta brīvība vai bērns tiks šķirts no mātes, kas var negatīvi ietekmēt bērnu.