Šīs slejas virsrakstā ir citēts žurnāla vāka fotogrāfijā redzamais uzraksts uz plakāta pedagogu piketā pirms dažiem gadiem. Šāda izvēle nav nejauša, jo minētās atziņas būtība arī caurstrāvo šīs nedēļas “Jurista Vārdu”. Tik tikko ir izskanējis jaunā mācību gada pirmais zvans un izglītības iestādēs pēc vasaras brīvdienām ir atgriezušies skolēni un studenti, tāpēc “Jurista Vārds” šonedēļ pievēršas izglītības jomai.

Šī izdevuma viesredaktores godā ir juriste – Mg. iur. Sigita Martinsone. Iepriekš viņa profesionāli darbojusies gan praktiskajā jurisprudencē, gan akadēmiskajā vidē darbā ar tiesību zinātņu studentiem. Taču pirms pāris gadiem profesionālais ceļš viņu aizvedis līdz Ādažu vidusskolai, kurā S. Martinsone ir direktora vietniece administratīvajā un izglītības darbā. Tādējādi varētu šķist, ka praktisko jurisprudenci viņa iemainījusi pret administratīvo darbu, taču tas būtu maldīgs pieņēmums. Jo arī skolā juristam ir ļoti iederīga vieta.

“Analizējot mūsdienu izglītības iestādes funkciju un atbildības jomu tvērumu, var apjukt no nesamērīgi lielā administratīvā un juridiskā sloga, ar kādu ikdienā jāsaskaras izglītības iestādes vadībai, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību īstenošanu,” savā ievadrakstā uzsver S. Martinsone, bet sarunā viņa atklāj, ka grūti iedomāties, kā ar visu šo slogu tiek galā tajās izglītības iestādēs, kurās nav sava jurista. Turklāt tiesību zinātņu studijas viņai noder arī praktiskajā darbā ar skolu jauniešiem, jo “pāris stundas nedēļā esmu arī klasē ar vidusskolēniem – tā ir mana pārliecība, ka par tiesību jautājumiem ir jārunā arī vidusskolā, jo tas ir valsts un sabiedrības interesēs un jauniešiem dod izpratni par šo tēmu vai pat ļauj izšķirties par labu jurista profesijai”.

Tādēļ, strādājot pie šī tematiskā numura veidošanas, S. Martinsone vienlaikus pārstāv gan jurisprudenci, gan izglītības jomu, un līdzīgi var sacīt arī par lielāko daļu žurnāla autoru. Katram no viņiem ir sava un kopumā daudzveidīga pieredze saistībā ar izglītības jomu vai no tās izrietošiem jautājumiem, tādēļ šis izdevums ar jauniem uzvārdiem papildina arī “Jurista Vārda” autoru loku. Redakcija ir pateicīga katram no viņiem un jo īpaši viesredaktorei par ieguldījumu šajā tik ļoti būtiskajā diskusijā par izglītību.

Runājot par izdevuma saturisko pusi, nevajadzētu pieņemt, ka tas aptver visas vai būtiskākās izglītības jomas problēmas, jo vienā žurnālā tas nemaz nav iespējams un tas arī nebija izejas punkts. Šeit ir mozaīka ar dažādiem skatījumiem, katram autoram aktualizējot to, kas, viņaprāt, ir plašākas uzmanības vērts. Taču neiztikt arī bez īpašām aktualitātēm, un viena no tādām pilnīgi noteikti ir liegums no šī mācību gada visās skolās bērniem no 1. līdz 6. klasei izmantot mobilos telefonus, izņemot, kad tas būs atļauts. Ko tas praktiski nozīmē? Iespējams, lielāku skaidrību par šo jautājumu, kā arī vēl vienu aktualitāti – par izglītojamo personīgo mantu pārbaudi un izglītojamā pārvietošanās ierobežošanu – viesīs Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtais viedoklis. Vai ar to pietiks regulējuma jēgpilnai izpratnei un piemērošanai, visdrīzāk rādīs laiks un ziņu virsraksti medijos.

Līdzīgi kā citās jomās, arī izglītības sistēmā kopumā ir ļoti daudz iesaistīto ar savu lomu un uzdevumiem. Tie ir valsts un pašvaldības, izglītības iestādes, pedagogi, vecāki, paši izglītojamie un citi. Arī šeit katram ir sava pienākumu un tiesību daļa, virzoties uz kopējo mērķi. Bet kāds tad ir izglītības sistēmas un izglītošanās mērķis? Maziem bērniem mēdz skaidrot, ka skolā iet, lai mācītos lasīt, rakstīt un rēķināt. Ir gan pilnīgi skaidrs, un tas atspoguļojas arī vairākos šī žurnāla rakstos, ka mūsdienās tik vienkārša šī lieta sen vairs nav un debates par to, ar kādām zināšanām, prasmēm un spējām apveltītam būtu sasniedzams izglītības procesa finišs, ir ļoti ietilpīgas. Taču, ja par to vēl var būt diskusijas, tad ne mazāko šaubu nav par ko citu – izglītoti cilvēki ir fundamentāla vērtība, jo kvalitatīva izglītība ir ne tikai katra individuālās, bet arī visas valsts un sabiedrības kopējās attīstības un izaugsmes pamats. Tādēļ patiesi mūsu kā valsts un sabiedrības nākotne šobrīd ir skolu klasēs un augstskolu auditorijās. Un tā arī uz to vajadzētu raudzīties.

Lai visiem sekmīgs un svētīgs jaunais mācību gads!