Ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijas Republikā tiek regulēta Civilprocesa likuma 78. nodaļā. Civilprocesa likuma 649. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu var noraidīt tikai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.¹

Ņemot vērā, ka šī ir maz pētīta joma un ka Latvijas tiesām būtu tieši jāpiemēro starptautiskie normatīvie akti par ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (Ņujorkas konvencija),² autors ir veicis pētījumu par vienu no gadījumiem, kad ārvalstu šķīrējtiesas nolēmums būtu noraidāms, – šķīrējtiesas sastāva vai šķīrējtiesas procesa neatbilstību pušu nolīgumam vai tās valsts likumam, kur notikusi šķīrējtiesa (Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta d) apakšpunkta ietvaros).

Atbilstoši Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta d) apakšpunktam ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu var atteikt pēc puses lūguma, ja šķīrējtiesas orgānu sastāvs vai šķīrējtiesas process neatbilst pušu nolīgumam vai, ja tāda nav, tās valsts likumam, kur notikusi šķīrējtiesa.³ Šī apakšpunkta nosacījumi ir vērsti uz gadījumiem, kad ārvalsts šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesā ir pieņēmusi nolēmumu neatbilstošā šķīrējtiesas sastāvā, neatbilstošā procesā vai arī, ja tāda nav, tad pēc valsts normatīvajiem aktiem, kur notikusi šī šķīrējtiesa.

Ārvalsts šķīrējtiesas sastāva neatbilstība ir attiecināma uz situācijām, kad ir noteikts šķīrējtiesnešu skaits šķīrējtiesas procesuālajos noteikumos, valsts likumdošanā vai arī ja puses ir vienojušās par noteiktu šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas procesā. Ņujorkas konvencija dod pusēm brīvību un izvēles tiesības attiecībā uz šķīrējtiesas, izšķiramo jautājumu, kā arī šķīrējtiesas sastāva izvēles brīvību. Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta d) apakšpunkts nodrošina, ka pušu nolīgumam ir saistošs raksturs attiecībā uz līgumslēdzēju valsti, kurā ir iesniegts pieteikums par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu.