Ievads

Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) pēdējos gados ir piedzīvojis strauju attīstību, kļūstot par neatņemamu daudzu nozaru sastāvdaļu – no veselības aprūpes un finanšu jomas līdz mākslai un izglītībai. Iespēja ar MI palīdzību salīdzinoši viegli radīt tekstus, attēlus, mūziku un citus radošus darbus rada arī būtiskus ar autortiesībām saistītus jautājumus. Bez tā, kas ir šādi radītu objektu autors vai kam pieder tiesības uz MI radīto saturu, saistībā ar ģeneratīvo MI tiek norādīts uz iespējamu autortiesību krīzi vai pat būtiskām konceptuālām izmaiņām tajās.¹ MI sistēmas, kurās ietilpst gan datori, gan datorprogrammas, pēc cilvēka dotajām uzvednēm un datiem izveido (ģenerē) rezultātu, kas līdzinās cilvēka radītam autordarbam. Šāda ģenerēšana ir notikusi jau agrāk, piemēram, uzlabojot fotoattēla kvalitāti. Tomēr šobrīd datorsistēmas jau spēj savienot milzīgu datu daudzumu, lai izveidotu (ģenerētu) atšķirīgi jaunu objektu (saturu).

Viens no svarīgākajiem MI veiksmīgas darbības priekšnoteikumiem ir tā "apmācīšana", kas ir saistīta ar liela apjoma datu iegūšanu, apkopošanu un ievadīšanu MI sistēmā. Liela daļa no šiem MI apmācībā izmantotajiem datiem ir cilvēka radīti darbi, un tie tiek iegūti no interneta. Piemēram, lielo valodu moduļu (Large language moduls – LLM) apmācībai, kuri tiek veidoti un trenēti ar ievērojamu daudzumu datu, lai datorprogramma pēc iespējas precīzāk spētu "uzminēt" vajadzīgo tekstu dažādās valodās un spētu tekstu veidot un pārveidot atbilstoši kontekstam,² ir nepieciešams uzmantot liela apjoma tekstus un pat mākslīgi radītus datus.

Līdz ar to viens no juridiska rakstura pamatjautājumiem saistībā ar MI ir: vai un kā drīkst izmantot dažādu autoru darbus MI "apmācīšanai"? To, ka šis jautājums nav tikai teorētisks, apliecina jau celtās prasības par autortiesību pārkāpumu sakarā ar autoru darbu izmantošanu MI apmācībā bez autora piekrišanas.³ Tāpat ir aktuāls jautājums par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem saistībā ar MI izmantošanu un atbildību.

Lai varētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, vispirms nepieciešams saprast:

1) kurš būtu atzīstams par MI ģenerēta darba autoru;

2) vai autora darba izmantošanai MI apmācībai ir jāsaņem autora piekrišana;

3) vai par autordarbu izmantošanu MI apmācīšanā būtu jāmaksā, un, ja jā, tad kādā veidā;

4) vai, izmantojot autordarbus, ir jānorāda autoru vārdi un izmantotie darbi, kā arī citādi jāievēro autora personiskās tiesības;

5) kādos gadījumos, izmantojot MI, būtu atzīstams autortiesību pārkāpums, un kurš būtu par to atbildīgs?

Ir skaidrs, ka nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas vienlaikus veicinātu inovācijas un aizsargātu radošo darbu autorus, taču, tā kā šobrīd vēl nav izveidojusies vienota pieeja ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī attiecībā uz autortiesību regulējumu saistībā ar MI izmantošanu, tad autori iezīmēs galvenos izaicinājumus un redzējumus šajā jomā, kas varētu palīdzēt atbildēt uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

MI ģenerētā darba autorība

Tradicionāli autortiesības uz darbu tiek piešķirtas fiziskai personai, jo gan Bernes konvencija⁴ (3. pants), gan Latvijas Autortiesību likums⁵ (1. panta 1.