Pēdējos gados Latvijā un citās Eiropas valstīs ir pieaudzis to lietu skaits, kad tiesām jāizšķir strīds par vecvecāku un citu personu tiesībām uz regulāru saskarsmi ar bērnu. Izpratne par bērna saskarsmi ar vecvecākiem un citām personām līdztekus tādiem ģimenes tiesību jautājumiem kā vecāku aizgādības tiesību saturs un vecāku saskarsmes tiesību ar bērnu realizācija ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Savā rakstā pievērsīšos tēmai tieši par vecvecāku tiesībām uz saskarsmi ar mazbērniem un iepazīstināšu ar Latvijas tiesu prakses aktualitātēm, Eiropas zinātnieku pētījumu atziņām par minēto tēmu, sniedzot arī ieskatu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) atziņās.

Subjekti, kuriem piemīt tiesības prasīt saskarsmi ar bērnu

Vairākām personām, dzīvojot kopā ar bērnu, saskarsme notiek dabiski, risinot ikdienas lietas, kopā darbojoties, daloties ar sajūtām un rūpēm. Daudzās ģimenēs pat īpaši nepiedomā, vai savstarpējās attiecības ir kvalitatīvas, cik bieži kopā dzīvojošie sarunājas vai uzklausa un rūpējas viens par otru. Tikai tad, ja kāda no kopīgajā mājoklī dzīvojošām personām pārtrauc kopdzīvi, bet nevēlas pārtraukt regulārus kontaktus ar bērnu, rodas jautājums par to, kāds ir tās statuss pret bērnu un tiesības un vai vienmēr, kad saskarsme ir aizliegta vai ierobežota, ir noticis šīs personas tiesību aizskārums.

Ierasti tiesā nonāk bērna vecāku strīdi par saskarsmes kārtības noteikšanu ar bērnu, taču tiesības tikties ar bērnu un uzturēt kontaktus piemīt ne tikai juridiskajiem vecākiem, bet plašākam personu lokam – bez vecvecākiem, brāļiem un māsām arī bērna bioloģiskajam vecākam (kurš nav juridiskais vecāks), sociālajam vecākam, bērna vecāka bijušajam laulātajam vai partnerim, kurš piedalījies bērna audzināšana, pusmāsām un pusbrāļiem u.tml.

Civillikuma 181. panta trešā daļa runā par bērna tiesībām uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm. Tiesību normā ir konkretizēts subjektu loks tikai attiecībā uz brāļiem, māsām un vecvecākiem kā personām, kuras saista ar bērnu radniecīgas saites. Vienlaikus nav izslēgta bērna piesaiste citām personām, saskarsmes uzturēšana ar kurām atbilstu bērna labāko interešu ietvaram.

Tiesas procesos dominē prasītāju vēlme un pieņēmumi par to, cik bērnam ir būtiski uzturēt saskarsmi ar viņiem, bet tiesas uzdevums, pārbaudot lietas apstākļus un izvērtējot pierādījumus, ir pārliecināties, vai šāda saskarsme atbilst bērna interesēm ilgtermiņā. Bērna labākās intereses ir juridiskā konstrukcija, ģenerālklauzula, kas katrā lietā ir izvērtējama individuāli, līdz ar to atziņas un secinājumi, kas izteikti citās tiesu lietās, ir izmantojami tikai tad, ja tie sasniedz tādu vispārinājuma pakāpi, kas palīdz interpretēt piemērojamās tiesību normas pēc jēgas un mērķa.