Aplūkojot tēmu par bērnu aizsardzību, uzmanība lielākoties tiek pievērsta draudiem, kas saistīti ar ārējo vidi un trešajām personām. Ikdienā mazāk tiek analizēti iespējamie draudi un kaitējums, ko rada bērnam vistuvāk pietuvinātās personas – vecāki vai citi aizbildņi –, jo notiek paļaušanās, ka šīs personas vairāk par citiem ir ieinteresētas bērna tiesību un bērna interešu aizsardzībā. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un sociālo tīklu popularitātes pieaugumu arvien lielāku draudu bērna tiesībām uz privāto dzīvi rada bērna datu nekontrolēta apstrāde, kuras cēlonis visbiežāk ir pašu vecāku rīcības sekas. Īpaši izdalāma ir vecāku grupa, kas bērnu datus izmanto komercijas nolūkam, līdz ar ko datu apstrādes pamatmērķis kļūst peļņas gūšana. Tiesiskā regulējuma neesamība šajā jomā rezultējas vecāku tiesību ļaunprātīgā izmantošanā, kas var atstāt nelabvēlīgas sekas bērna turpmākajā dzīvē.
Vecāku tiesību robežas bērnu datu apstrādē sociālajās platformās
Primārais tiesību avots, kas Latvijā regulē datu aizsardzības jautājumu, ir Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula). Datu regulā bērni tiek izcelti kā īpaši aizsargājama datu subjektu grupa. Regulas 8. pants iedala bērnus pēc to vecuma grupas jeb gadiem. Datu aizsardzības regulas 8. panta 1. punkts paredz, ka bērna, kas sasniedzis 16 gadu vecumu, datu apstrādei ir nepieciešama pašas personas piekrišana, nevis viņa vecāku. Savukārt ja persona nav sasniegusi 16 gadus, par bērna datu apstrādi vēl joprojām atbildīgā persona ir vecāks, kura piekrišana atbilstoši Datu regulai ir nepieciešama. Papildus Datu aizsardzības regulas 8. panta 1. punkts ļauj samazināt 16 gadu vecumu, sniedzot tiesības jaunākām personām pārvaldīt savu datu apstrādi, tomēr šis vecums nevar būt mazāks par 13 gadiem. Latvijas tiesību aktos šī atkāpe ir ieviesta Fizisko personas datu apstrādes likuma2 33. pantā, paredzot, ka bērna piekrišana ir pamats bērna datu apstrādei informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja ir sasniegts 13 gadu vecums. Secināms, ka attiecībā uz bērnu, kas ir jaunāks par 13 gadiem, datu pārraudzību veic vecāks.
Vecāku tiesību robežas datu apstrādē Latvijā noteiktas vispārēji, vadoties pēc bērnu tiesībām un vecāku pienākumiem, kas noteikti starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos. Vecāku pienākumi regulēti Civillikumā,3 paredzot pienākuma “rūpēties par bērnu” saturu. Cits nozīmīgs nacionālais tiesību avots ir Bērnu tiesību aizsardzības likums4 (turpmāk – Bērnu tiesību likums). Bērnu tiesību likuma 5. panta pirmā daļa un 4. pantā noteiktie mērķi paredz bērna vecāku un citu aizbildņu pienākumu nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību. Šie mērķi paredz bērna tiesības, tostarp bērna drošību, veselības un dzīves maksimālu aizsardzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
