Latvijas Republikas Satversmē pašvaldības expressis verbis ir minētas tikai “garāmejot” dažos pantos, taču to nozīme mūsu ikdienas dzīvē nav pārvērtējama. Kā norāda pašvaldību tiesību autoritāte Dr. iur. Edvīns Danovskis: “Pašvaldība ir vara, kas cilvēka dzīves ceļu ietekmē ik uz soļa – no dzimšanas līdz kapam. Parasti pašvaldība izdod pirmo un pēdējo administratīvo aktu cilvēka dzīvē – ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā par dzimšanu un miršanu, kā arī piešķir pēdējo zemesgabalu – vietu kapsētā. Taču starp šiem likteņa punktiem pašvaldība gādā par daudz ko, kas cilvēka dzīvē svarīgs – izglītību, drošu un patīkamu ceļu uz mājām, ūdeni un siltumu, zaļumballēm un svētku salūtiem, kā arī atbalstu grūtos brīžos. Pašvaldība ir cilvēkam tuvākā valsts pārvaldes institūcija visa mūža garumā.”¹

Konstitucionālais ietvars pašvaldībām nostiprināts Satversmes 58. pantā, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas ir valsts pārvaldes iestādes un tādējādi arī izpildvaras daļa. Tomēr Ministru kabineta iejaukšanās iespējas pašvaldību darbā ir būtiski sašaurinātas, lai nepieļautu pašvaldību vēlēšanās demokrātiski leģitimēto vietvaru politisku ietekmēšanu un neskartu tām likumā paredzēto rīcības brīvību, proti, lai nepārkāptu pašvaldības principu un sargātu vietējās iedzīvotāju kopienas pašpārvaldes iespējas.

Neskatoties uz pašvaldību ļoti būtisko lomu ikkatra Latvijas iedzīvotāja ikdienā, tai skaitā nenoliedzamo ietekmi uz cilvēktiesībām (piemēram, tiesības uz izglītību un veselības aprūpi!), Latvijas juristu aktivitātes pašvaldību tiesībās nav plašas. Tādēļ “Jurista Vārda” redakcija ir pateicīga pašvaldību tiesību ekspertu lokam par katru vērtīgu publikāciju šajā tematikā. Jo īpaši tādēļ, ka mūsu žurnāla lasītāji ir gan pašvaldību deputāti, gan pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbinieki, kuriem šīs publikācijas ir noderīgas ikdienas darbā.

Pēdējās lielās izmaiņas pašvaldību tiesībās ienesa jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un kura uzdevums bija pielāgot tiesisko regulējumu 2021. gadā veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai, kā arī veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas jaunizveidotajās, daudz lielākajās pašvaldībās. Reaģējot uz šo pašvaldību tiesību “revolūciju”, tapa divi tematiskie “Jurista Vārda” laidieni, kas savu aktualitāti nav zaudējuši joprojām: 2023. gada 28. martā² un 20. jūnijā.³

Pēc tam žurnālā bijušas atsevišķas publikācijas saistībā ar konkrētām aktualitātēm. Lielākā no tam – 2024. gadā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likumā, kas papildināja valsts amatpersonu loku, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam, iekļaujot tajā arī pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.⁴

Šodien pie lasītājiem dodas “Jurista Vārds”, kas atkal piedāvā plašāku ieskatu pašvaldību tiesībās. Redakcijas sākotnējā iecere komentēt Satversmes tiesas jaunākos spriedumus, kas saistīti ar pašvaldībām, pateicoties jomas nozaru ekspertu atsaucībai, ir izvērtusies daudz plašāk un aplūko dažādus pašvaldību tiesību aspektus.

Pašvaldībām veltīto tematisko rakstu kopu aizsāk Ilze Oša un Marta Bergmane ar plašu publikāciju “Pašvaldības domes darba organizācija”, kas risina joprojām neskaidros Pašvaldību likuma piemērošanas jautājumus.

Nesen sabiedrības uzmanības centrā nonākušie notikumi sakarā ar Latvijas un Ukrainas karoga izkāršanu rosinājuši Sintijas Stipres komentāra “Aktuālie Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas jautājumi” tapšanu.

Guna Puce, kura 2024.–2025. gadā vadīja Rēzeknes pagaidu administrācijas darbu, šajā darbā gūtās praktiskās atziņas apkopojusi rakstā “Pagaidu administrācijas darba robežas – tiesiskā un ētiskā perspektīva”.

Līdz šim juridiski maz analizēts, taču politiskas kaislības vienmēr raisošs ir Arta Stuckas publikācijas “Pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas: tiesiskais regulējums un ar to saistītās problēmas” temats, proti, jautājums – cik plašas ir pašvaldību tiesības nodoties pilsētas svētku, gadatirgu, teātra festivālu u.tml. “brīvprātīgo iniciatīvu” organizēšanai.

Kritisku skatu uz līdzšinējo pašvaldību administratīvo komisiju organizācijas modeli piedāvā Oskars Erdmanis un Gints Puriņš rakstā “Pašvaldību administratīvās komisijas: laiks atteikties no koleģiālā modeļa”.

Savukārt Satversmes tiesas praksei pašvaldību tiesību jautājumos pievēršas Edvīns Danovskis (“Pašvaldību tiesību attīstība Satversmes tiesas praksē: 2020–2025”) un Māris Pūķis (“Tendences Satversmes tiesas judikatūrā par pašvaldībām: 2020–2025”). Bet Gatis Bārdiņš ir sagatavojis pārskatu par visām pēdējos piecos gados skatītajām lietām – “Satversmes tiesas judikatūra pašvaldību jautājumos: 2020–2025”.

Rakstu kopā iekļaujas arī Edvīna Danovska un Roberta Kokina informācija par Latvijas Universitātē tapušo pētījumu “Ilgtspējīga un efektīva nodarbinātības regulējuma ieviešana pašvaldībās: pašvaldību darbinieku pārcelšanas institūta analīze”.

Redakcija pateicas visiem vērtīgo publikāciju autoriem, kā arī cer, ka tās būs praktiski noderīgas mūsu lasītājiem un mudinās pašvaldību politikas veidotājus un darbiniekus arī nākamajā gadā turpināt abonēt un lasīt “Jurista Vārdu”.