Pašvaldību pārvaldīšana ar pagaidu administrācijas palīdzību ir izņēmuma mehānisms, kas iedarbojas brīžos, kad demokrātiski ievēlētā dome vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Šādās situācijās valstij ir pienākums nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, taču vienlaikus jārespektē pašvaldības kā demokrātiskas institūcijas loma. Tomēr šis mehānisms raisa diskusijas – vai pagaidu administrācija drīkst pieņemt lēmumus, kas ietekmē vietējās kopienas nākotni, ja tai nav tieša vēlētāju mandāta? Likums dod pagaidu administrācijai pilnu domes kompetenci, taču praksē nepieciešams sabalansēt tiesiskumu, efektivitāti un demokrātijas principus. Šis raksts aplūko, kā šie jautājumi risināti Rēzeknes valstspilsētas gadījumā, kur dome tika atlaista finanšu krīzes dēļ un tās vietā iecelta pagaidu administrācija.
Vietējās kopienas loma un pašvaldības princips
Demokrātiskas valsts pamatu nevar izprast bez vietējām kopienām. Vietējā sabiedrība ir tā šūna, uz kuras balstās visa valsts – vietējie iedzīvotāji pazīst savu reģionu, tā sociālās, saimnieciskās un attīstības vajadzības. Tādēļ demokrātiski ievēlēta pašvaldības dome nav tikai juridiska konstrukcija, bet gan mehānisms, kas iemieso sabiedrības tiešo līdzdalību. Šo skatījumu apliecina gan Satversme, kas 2002. gadā papildināta ar skaidru noteikumu par pašvaldību ievēlējamību (101. pants),1 gan Eiropas vietējo pašvaldību harta, kas uzsver, ka vietējā pārvalde nozīmē iedzīvotāju pārstāvju brīvu ievēlēšanu uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata.2
Pašvaldība Latvijas tiesību sistēmā nav tikai administratīva institūcija, bet neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. No Satversmes 1. panta, kas paredz Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku, un Satversmes 101. panta, kas nostiprina pilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības, izriet tā dēvētais pašvaldības princips.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
