Satversme ir neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pamats, kas jau sākotnēji, pirms vairāk nekā 100 gadiem, iecerēts saules mūžam kā valstiskuma, miera un ilgtspējas garants.

Konstitūcija cilvēkiem sniedz stabilitāti gan sadzīvē, gan arī demokrātiskajā līdzdalībā un dažādu izaicinājumu pārvarēšanā. No vienas puses, lai konstitūcijas netiktu grozītas, strauji mainoties dažādiem politiskiem mērķiem, valsts pamatlikuma izmaiņu kārtība parasti paredz tādus noteikumus, kas šo procesu padara sarežģītāku nekā “parastu” likumu grozīšana. Šī komplicētā procedūra ir noteikta ar nolūku, jo konstitūcija nav domāta tam, lai atvieglotu pārmaiņas. Tā ir domāta, lai darītu pārmaiņas sarežģītas.

Vienlaikus, no otras puses, Satversme ir lakonisks un elastīgs dokuments, tāpēc kompetentu tiesību piemērotāju rokās tā allaž tiek dinamiski un taisnīgi iztulkota atbilstoši laika garam, tiesiskās sistēmas un sabiedrības attīstībai. Valstu konstitūcijas kopumā netiek veidotas kā detalizētas instrukcijas, bet gan ir abstraktas, piemērojamas ikvienā dzīves situācijā, arī netipiskā. Arī Satversme ir dzīvs instruments, dzīva vērtību karte.

Pašreizējā cilvēces attīstības posmā stabilās konstitucionālajās iekārtās valsts pamatlikums nav statisks dokuments, bet gan materiāli attīstās kopā ar sabiedrību, tās vērtībām un mainīgajiem apstākļiem, saglabājot savu kodolu – cilvēka cieņu, brīvību un tiesiskumu. Tāpēc arī visas pasaules konstitucionālās kontroles institūciju organizācijas VI kongresa dalībnieki 2025.