[1] Ikviena noziedzīga nodarījuma izmeklēšana Latvijā sākas ar lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas procesuālās darbības nav pieļaujamas. Varbūt tas ir nevajadzīgs formālisms? Iespējams. Taču tas ir ļoti konkrēts atskaites punkts, no kura brīža izmeklēšanā iesaistītai personai var tikt ierobežotas tiesības un uzlikti procesuālie pienākumi. Tāpat tas ir atskaites punkts, lai varētu vērtēt, cik aktīvi pēc iesnieguma saņemšanas izmeklēšanas iestāde ir strādājusi un atklājusi noziedzīgo nodarījumu. Vienlaikus likumos un praksē pastāv arī tādas darbības, ko sauc par resorisko pārbaudi. Vai tā nav kā “miglas zona” procesa uzsākšanai?

Resoriskās pārbaudes izpratne likumā

[2] Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) pāris vietās ir minēta resoriskā pārbaude. Likuma 369. panta (kriminālprocesa uzsākšanas iemesli) ceturtajā daļā atzīts, ka par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes (izmeklēšanas iestāde, prokuratūra) šā panta pirmajā daļā minētās ziņas (ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu), var iegūt arī savas resoriskās darbības rezultātā. Savukārt likuma 373. panta (atteikšanās uzsākt kriminālprocesu) trešajā daļā paredzēts: “Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.”

[3] Izlasot minēto normu tekstu, liekas, ka viss ir pilnīgi saprotams: ir kompetentas iestādes, kuras veic resorisko pārbaudi. Vēl vairāk, lai ieviestu lielāku skaidrību, ar 2009. gada 12. marta likuma grozījumiem KPL 373. panta trešajā daļā pat tika dots resoriskās pārbaudes skaidrojums: “Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.” Tātad resoriskā pārbaude ir iestādes darbība, kas nav kriminālprocesuāla darbība.

[4] It kā visiem ir skaidrs, ka valstī ir iestādes un to amatpersonas, kurām likums ir piešķīris pilnvaras veikt noteiktas pārbaudes. Ie­stādes var būt pilnvarotas dažādās darbības jomās, tāpēc arī pārbaudes veic savā nozarē jeb resorā.