Šī raksta doma ir vispārīgi paskatīties uz Kriminālprocesa likumu ar pieredzes acīm un pajautāt, kas ir noticis ar kriminālprocesu Latvijā pēdējos divdesmit gados. Šajā rakstā ieskatīsimies, kāds tad ir bijis likuma dzīves ceļš, kā to pavadījusi zinātne un kādus izaicinājumus tas šodien nostāda mūsu priekšā
Ievads: “jaunais likums” kļuvis pieaudzis
Ir frāzes, kas izskan gandrīz automātiski. Viena no tām ir “jaunais Kriminālprocesa likums”. Arī mēs mēdzam tā sacīt lekcijās un konferencēs un tikai pēc tam apjaust, ka šim “jaunajam likumam” taču ir jau divdesmit. Tas ir vecāks par lielu daļu mūsu studentu, tas bijis pamatā kriminālprocesa zināšanu apguvei jau vairākām juristu paaudzēm. Tas bijis arī mūsu kā profesionālu kriminālprocesa pētnieču mūža nozīmīga daļa.
Šī raksta doma ir vispārīgi paskatīties uz Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL) ar pieredzes acīm un pajautāt, kas tad ir noticis ar kriminālprocesu Latvijā pēdējos divdesmit gados.
Kad 2005. gada pavasarī tika pieņemts un rudenī stājās spēkā KPL, to sagaidīja ne tikai kā tehnisku instrumentu, bet arī kā simbolu. Simbolu tam, ka Latvija izvēlas modernu, cilvēktiesībās balstītu un Eiropas tiesību telpā iederīgu procesu, kurā valsts vara tiek līdzsvarota ar personas garantijām. Šo likumu gaidīja ar cerībām. Vēlākā periodā gan arī kritizēja ar degsmi un grozīja uz nebēdu. 20 gados KPL ir piedzīvojis grozījumu viļņus, saskāries ar Eiropas cilvēktiesību prasībām, ar digitālo laikmetu un ar sabiedrības cerībām par ātru, bet jēgpilnu procesu. Šajā rakstā mēs ieskatīsimies, kāds tad ir bijis likuma dzīves ceļš, kā to pavadījusi zinātne un kādus izaicinājumus tas šodien nostāda mūsu priekšā.
Kriminālprocesa likums 2005–2025: divdesmitgadnieka portrets
2005. gadā KPL1 tika sagaidīts ar sajūtu, ka Latvija beidzot ir ieguvusi savu, mūsdienīgu kriminālprocesu. Jaunais regulējums šķita daudzsološs risinājums pēc ieilgušā laika, ko raksturoja no padomju laikiem mantotā Kriminālprocesa kodeksa biežā grozīšana, nepārskatāmība, neparocība lietošanā un neatbilstība tā laika prasībām un sabiedrības gaidām.
Likums tika saistīts ar konceptu par procesu, kas kalpo taisnīgumam, nevis formalitātēm. Taču jau pirmie gadi pierādīja, ka teorētiski varbūt pat skaidras nostājas ne vienmēr precīzi ir izteiktas tekstā, ka par izaicinājumu var kļūt jauno pieeju īstenošana praksē. Likuma teksts izrādījās gan nepilnīgs, gan pretrunīgs, to bija nepieciešams steidzami grozīt, par ko liecina kaut vai tas, ka pirmie grozījumi KPL2 tika veikti vēl pirms tā spēkā stāšanās un nepilnību novēršana turpinājās vēl ilgi.
KPL 20. jubilejas gadu pavadām ar 51 likumu par grozījumu izdarīšanu. KPL normas grozītas bieži un daudz. Pēdējā piecgadē gan grozījumu intensitāte un apjoms ir samazinājies. Tāpat pakāpeniski ir mainījušies galvenie iemesli, kāpēc likums ticis grozīts. Sākotnējā periodā dominēja normu pretrunu un nepilnību novēršana likuma ietvarā un likuma normu saskaņošana ar citiem normatīvajiem aktiem. Vēlāk tam pievienojās ES normu iedzīvināšana, dažādu starptautisko institūciju rekomendāciju ieviešana, Satversmes tiesas lemtā izpilde un sabiedrības ikdienas dzīves vispārīgās attīstības tendences.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.