Ievads

Pašaizsargājošās demokrātijas princips prasa, lai valsts veiktu tādus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti uz demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas pastāvēšanas nodrošināšanu. Tā rezultātā var tikt ierobežotas arī atsevišķu indivīdu tiesības. Ja šādas tiesības tiek ierobežotas ar individuālu tiesību aktu – administratīvo aktu –, kontroli pār šādu tiesību ierobežojumu atbilstoši Administratīvā procesa likumam¹ īsteno administratīvā tiesa.

Administratīvā tiesa ir viens no mūsdienīgas demokrātiskas tiesiskas valsts pamatelementiem. Tiesa lietas spriešanu īsteno objektīvi un neatkarīgi, tā ir pakļauta vienīgi likumam (tiesībām). Turklāt tiesas spriešanā tiesnesim jāspēj nošķirt savus politiskos uzskatus no lietas taisnīgas un objektīvas izskatīšanas.² Taču tas nenozīmē, ka administratīvā tiesa varētu piemērot vienīgi rakstītās tiesības vai abstrahēties no apkārtējās pasaules notikumiem. Tiesneša uzdevums ir īstenot demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības. Proti, ikviena tiesneša uzdevums ir īstenot tādu tiesību piemērošanu, kas ir saskanīga ar Latvijas Republikas Satversmi.³

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī tika veikti vairāki grozījumi Latvijas normatīvajos aktos. Līdz ar to administratīvo tiesu dienaskārtībā nonāca tiesību jautājumi, kas aplūkojami plašākā ģeopolitiskā kontekstā. Vairākās lietās tiesvedība vēl turpinās. Vienlaikus tiesvedība ir noslēgusies pietiekami daudz lietās, lai vismaz daļēji atklātu metodoloģiju, kas piemērojama šādu lietu izskatīšanā.

Raksta mērķis ir atklāt konkrētu vispārējo tiesību principu piemērošanas metodoloģiju ģeopolitisko izaicinājumu laikā. Proti, šā raksta ietvaros autores aplūkos to, kā ģeopolitiskais konteksts ietekmē tiesiskās paļāvības principa, tiesiskās vienlīdzības principa un samērīguma principa piemērošanu. Autores cer, ka šajā rakstā ietvertās atziņas palīdzēs piemērot šos tiesību principus un arī citas tiesību normas, kā arī veicinās plašāku diskusiju par ģeopolitiskā konteksta nozīmi tiesas spriešanā un tiesas nolēmuma pamatošanā.

Latvijas ģeopolitiskais konteksts

Atsauces uz ģeopolitisko kontekstu pēdējo gadu laikā bieži konstatējamas dažādās ar valsts drošību saistītās jomās. Piemēram, jau 2019. gadā Saeimas apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā norādīts uz Krievijas aktivitātēm, kas var radīt riskus Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai.⁴ Tomēr šajā koncepcijā netiek plašāk skaidrots šā apzīmējuma saturs. Ģeopolitiskais konteksts nav juridisks termins,⁵ tādēļ tā saturs nav atklājams ar tiesību normu satura noskaidrošanas metodēm. Vienlaikus tas parasti tiek lietots visai konkrētas idejas un apstākļu apzīmēšanai. Tādēļ, atsaucoties uz to tiesību jomā, ir būtiski noskaidrot, kas ar šo apzīmējumu saprotams. Šā mērķa sasniegšanai aplūkojama aktuālā judikatūra.

Viens no izvērstākajiem minētā apzīmējuma skaidrojumiem judikatūrā ietverts Satversmes tiesas 2023. gada 18. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-33-01. Šajā lietā, aplūkojot karavīram noteiktu pamattiesību ierobežojumu, Satversmes tiesa norādīja, ka ņemams vērā ģeopolitiskais konteksts. Secīgi Satversmes tiesa, atsaucoties uz diviem Saeimas paziņojumiem⁶ un Eiropas Parlamenta rezolūciju,⁷ kā arī valsts iestāžu publiskajiem pārskatiem,⁸ skaidroja Latvijas ģeopolitisko situāciju. Proti, jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās aktivitātes.