Veidojoties Eiropas Savienības iekšējam tirgum1 un pieaugot pārrobežu mobilitātei un uzņēmējdarbībai, arvien biežāk rodas pārrobežu strīdi un ir nepieciešams saskaņot dažādās valstīs taisītus tiesu spriedumus. Šāda problēma aplūkota arī Senāta lēmumā lietā Nr. SKA-341/2024, kurā tiesa atzina, ka citas valsts tiesas pierādījumu novērtējums ir saistošs Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) administratīvajai tiesai tikai tiktāl, ciktāl likums piešķir spriedumam prejudiciālu nozīmi. Šajā rakstā, ievērojot Senāta paustās atziņas, tiek aplūkota ārvalstu iestāžu pieņemto lēmumu un ārvalstu tiesu taisītu spriedumu atzīšana administratīvajā procesā iestādē un tiesā.
1. Ārvalstu spriedumu statuss administratīvajā procesā
Lietā Nr. SKA-341/2024 Senātam blakus sūdzības kārtībā bija jāpārbauda, vai spēkā stājies Lietuvas Republikas (turpmāk – Lietuvas) tiesas spriedums krimināllietā bija atklājis tādus apstākļus, kas izskatāmajā administratīvajā lietā Latvijā var novest pie cita tiesas sprieduma.
Konkrētajā administratīvajā lietā – muitas lietā – pieteicējam kā principālam solidāri līdz ar pārvadātāju noteikts muitas maksājumu parāds Latvijā. Pieteicējs šo administratīvo aktu pārsūdzēja Latvijā, tomēr tiesvedība 2021. gadā noslēdzās ar pieteikuma noraidīšanu.2 Vēlāk 2023. gadā pieteicējs atkārtoti vērsās Latvijas administratīvajā apgabaltiesā ar pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteicējs pieteikumu pamatoja ar Administratīvā procesa likuma 353. panta 1. un 3. punktu, norādot, ka Lietuvas tiesa 2022. gada spriedumā krimināllietā konstatēja apstākļus, kas atšķīrās no Latvijas administratīvās tiesas spriedumā novērtētā, un tas varēja ietekmēt lietas rezultātu. Tādēļ pieteicējs uzskatīja, ka Latvijas administratīvajai tiesai būtu jāņem vērā šis Lietuvas tiesas spriedums un jāmaina lietas izskatīšanas rezultāts Latvijā.3 Secīgi lietā bija jautājums: vai citā valstī – Lietuvā – pieņemts spriedums krimināllietā ir saistošs administratīvā procesa ietvaros Latvijā?
Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem noraidīja, jo atzina, ka Lietuvas spriedums nevar tikt atzīts par Administratīvā procesa likuma 353. panta 3. punktā norādīto jaunatklātu apstākli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.