Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstība pēdējos gados ir būtiski ietekmējusi diskusijas par juridisko profesiju nākotni. Publiskajā telpā arvien biežāk izskan pieņēmumi, ka MI risinājumi tuvākajā laikā varētu aizstāt juristus vai vismaz būtiski samazināt pieprasījumu pēc juridiskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus starptautiski pētījumi liecina par pretēju tendenci, piemēram, “Forbes” veiktā aptauja rāda, ka aptuveni 73 % juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, savukārt 65 % advokātu biroju uzskata, ka spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks to konkurētspēju.¹ Šie dati liecina, ka jautājums nav par to, vai MI aizstās juristus, bet gan par to, kā tas mainīs juridiskā darba saturu.