Jurista Vārda satura arhīvs

20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti piecpadsmit viņas raksti, pirmais – 2002. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas krimināltiesību aspekti Krievijas agresijas kontekstā

22. Marts 2022 /NR. 12 (1226)

Saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto militāro agresiju Ukrainā žurnāls "Jurista Vārds" ir apzinājis Latvijas krimināltiesību nozares ekspertu viedokļus par to, kādas iespējas sodīt kara atbalstītājus paver spēkā esošā Krimināllikuma IX nodaļa un tajā ietvertie sastāvi, kādam sastāvam un vai vispār atbilst publiski izteikts atbalsts Krievijas puses veiktajām kara darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī kāda veida darbības vai atbalsts kvalificējas atbilstoši Krimināllikuma 74.1 un 77. pantā ietvertajam sastāvam. ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Jurista vizītkarte

Diāna Hamkova

10. Marts 2015 /NR. 10 (862)

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nelikumīgas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem: kvalifikācijas problemātika

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu rūpals, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu kontrabanda ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Likumdevējs, lai apkarotu šo sērgu, Krimināllikumā ir paredzējis vairākas normas, kuru piemērošanā diemžēl ir daudz neskaidrību. Raksta autoru mērķis ir pievērsties sen sasāpējušam jautājumam praktiķu vidū, proti, noskaidrot, kas ir likumīgi alkoholiskie dzērieni un kas ir nelikumīgi alkoholiskie dzērieni, kā arī aplūkot citus ar kvalifikāciju saistītus jautājumus. Jau raksta sākumā vēlamies norādīt, ka nepretendējam uz vienīgā pareizā viedokļa paušanu. Ņemot vērā, ka jautājums ir sarežģīts, mūsu mērķis ir uzsākt diskusiju, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

[1] Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) ir ietverta virkne normu, kurās paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – tie veido aptuveni vienu ceturto daļu no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Analizējot šo krimināltiesību normu saturu, jāsecina, ka norāde uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu tiek izteikta, izmantojot dažādus likumdošanas tehnikas paņēmienus un terminoloģiju. [2] Pirmkārt, noziedzīgu nodarījumu, ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma. ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos pakavēties. Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu (nepārdomātie grozījumi Krimināllikumā, kā rezultātā tika izslēgts gan KL 271. pants, gan KL 156. un 158. pants, vārda brīvības nepamatota absolutizēšana, neizpratne par civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas aprisēm u. c.), šā raksta mērķis ir pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par masu saziņas jeb plašsaziņas līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) ir saucams pie kriminālatbildības (jāpiebilst: lai arī šobrīd juridiskajā telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums, ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību). ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cieņas izpratne bioētikā

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Runājot par jēdzienu "cieņa", var izdalīt vismaz divus tās veidus (vai līmeņus) – vispārcilvēcisko cieņu un personīgo cieņu. Vispārcilvēciskās cieņas gadījumā mēs runājam par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šai aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi. Savukārt personīgā cieņa raksturojas ar šaurāku izpratni, proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Ņemot vērā to, ka personīgā cieņa Latvijas likumdevēja skatījumā nav pietiekami nozīmīga cilvēka pamattiesība (par to liecina fakts, ka, neraugoties uz juridiskajā literatūrā izteiktiem nopietniem pretargumentiem šādai rīcībai, no Krimināllikuma tika izslēgts 156.pants, kurā bija paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskaršanu, tāpat dekriminalizēta goda un cieņas aizskaršana masu informācijas līdzeklī),1 šajā rakstā pievērsīšos vispārcilvēciskās cieņas izpratnei bioētikā, akcentējot tos jautājumus, ar kuriem tuvākajā nākotnē, iespējams, nāksies saskarties ikvienam no mums. ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Lai arī Krimināllikumā (turpmāk – arī KL) jau iepriekš veiktas nepārdomātas izmaiņas goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, rosība ap atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, izslēgšanu vēl joprojām turpinās. Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī Krimināllikumā tika izsludināti vairāki grozījumi, ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa. Izstrādāto grozījumu ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības nianses

15. Janvāris 2008 /NR. 2 (507)

Neraugoties uz Krimināllikumā jau iepriekš veiktajām izmaiņām goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, diskusija par atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, dekriminalizāciju vēl joprojām turpinās. Raksta mērķis ir pievērsties goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības niansēm, norādot uz kopīgo un atšķirīgo, kā arī pamatot minēto interešu krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"