Jurista Vārda satura arhīvs

Ilze Oša Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dzīvojamo telpu īrei veltīta monogrāfija

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Dzīvojamo telpu īre ir tēma, kas vienmēr ir bijusi aktuāla un par kuru nekad neizsīkst interese un arī strīdi, tādēļ nav šaubu, ka Tiesu namu aģentūras šoruden izdotajai monogrāfijai "Dzīvojamo telpu īres tiesības: no teorijas līdz praksei"1 lasītāju netrūks. Tās autors ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Ivars Kronis, kurš ar savu pienesumu šajā civiltiesību apakšnozarē ir labi pazīstams arī "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zinātne un "Jurista Vārds" tiesu nolēmumos

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Savulaik kopā ar izcilo Latvijas tiesībzinātnieku Kalvi Torgānu strādājām pie viņa biogrāfiskās grāmatas, un tā bija iespēja diezgan bieži dzirdēt profesora pārdomas arī par zinātnes lomu sabiedrībā un valsts funkcionēšanā un zinātnieku, jo īpaši tiesībnieku, darba novērtējumu. Profesoram par to bija daudz sakāmā, un daļa no tā rada atspulgu dažādās publikācijās un arī atmiņu grāmatā. "Zinātnieks piecreiz vai desmitreiz ...

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

žurnāls / Numura tēma

Medicīnas tiesības skar pilnīgi katru un ļoti tieši

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Kā tas pamatoti uzsvērts tiesību doktrīnā, jautājumi, kas attiecas uz cilvēku veselību, jo īpaši ārstniecību, skar ikvienu sabiedrības locekli.1 Vienlaikus tie veido arī ļoti sarežģītu savstarpējo tiesību un pienākumu tīklu ar daudziem iesaistītajiem, piemēram, pacienti, viņu tuvinieki, mediķi, ārstniecības iestādes un valsts, kurai ir gan pienākumi regulēt visas šīs attiecības, gan arī konkrēti pienākumi pret katru no uzskaitītajiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis un viņa tuvinieki – kurš un par ko atbild

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā diezgan plaši tika apspriests gadījums par kādu tiesnesi, kuras virzienā saistībā ar viņas tuviniekiem tika raidītas aizdomas par iespējamu objektivitātes trūkumu lietās par noziegumiem pret valsti. Šīs diskusijas aizsākums bija 21. aprīļa TV raidījums "Nekā personīga", kurā tika stāstīts par vairākiem gadījumiem, kad tiesneši no apcietinājuma atbrīvojuši spiegošanā apsūdzētos un ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cik lielas ir izredzes uz valsts palīdzību Satversmes tiesas procesā

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Satversmes tiesa savā judikatūrā ir nostiprinājusi atziņu, ka personas pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts nozīmīgākajiem pienākumiem un tieši no tiesību uz taisnīgu tiesu pienācīgas nodrošināšanas ir atkarīga arī citu pamattiesību aizsardzība.1 Līdz ar to Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu vienlaikus ir gan pamattiesības, gan arī neaizstājams juridisks instruments, ...

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesību zinātņu doktoru saime kļuvusi vēl plašāka

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Kopš 2023. gada nogales, kad "Jurista Vārdā" tika publicēts pēdējais apskats par jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem, veiksmīgi ir aizstāvēti vēl vairāki promocijas darbi. Pēc redakcijas aicinājuma šo darbu autori sniedza informāciju, tajā ietverot gan anotāciju par darbu, gan arī dažus galvenos secinājumus vai atziņas, kas norāda uz izpētes tēmas aktualitāti un rezultātu. Apkopojot saņemto informāciju, šajā materiālā sniegts pārskats par astoņiem jaunākajiem pētījumiem jeb aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē, tas ir, no 2023. gada nogales līdz šā gada 21. maijam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cik perspektīva ir ģimenes lietu tiesas izveide Latvijā

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību, tiesībsargs ir aicinājis likumdevēju un jomas profesionāļus diskutēt par jaunas – ģimenes lietu – tiesas izveidi un ieceri aizvien uztur aktuālu. Šis jautājums aktualizēts gan tiesībsarga ikgadējos ziņojumos Saeimai, tostarp šopavasar, gan arī plašākai juridiskajai sabiedrībai pieteikts pirms gada Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas Lailas Grāveres publikācijā "Jurista ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kļūdas obligāti nav jāatkārto

28. Maijs 2024 /NR. 22 (1340)

Lai gan šāda prakse bijusi jau iepriekš, tikai šopavasar sabiedriskā medija iecere Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates rīkot krievu valodā ir izraisījusi tik lielu rezonansi sabiedrībā. Par ideju rīkot kandidātu debates krievu valodā jau ir izteikušies ļoti daudzi, bijuši pat piketi, un atkarībā no katra statusa, kompetences vai pilsoniskās pārliecības ir izmantots atbilstošs argumentu un emociju arsenāls. Zīmīgi, ka ...

žurnāls / Informācija

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā prasīja vairāk nekā septiņus gadus nepārtraukta un ļoti apjomīga darba. Taču patiesībā darbs pie Krimināllikuma tā īsti nekad nav noslēdzies, un savas pastāvēšanas laikā tas pārliecinoši iekļuvis visbiežāk (un vērienīgāk) grozīto likumu topa virsotnē. Spēkā esības laikā, neskaitot pirmo jeb 1999. gadu, nav bijis neviena cita gada, kad likums nebūtu ticis grozīts, un rets ir tas gads, kurā izmaiņas bijušas tikai vienreiz. Tas liek retoriski jautāt: vai Krimināllikums vispār var būt pabeigts? ...

žurnāls / Intervija

Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Prokuroru priekšraksti joprojām publiski pilnībā nav pieejami

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Nesen ir publiskots ģenerālprokurora gadskārtējais ziņojums par pērn paveikto un šī gada darbības prioritātēm. No šī pārskata skaidri izriet, ka arī aizvadītajā gadā apņēmīgi ticis turpināts iepriekš jau uzņemtais kurss, aizvien kāpinot pašā prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaitu. Nu to jau ir par desmit procentiem vairāk nekā tiesai nodoto krimināllietu. Pārskatā redzams, ka 2023. gadā prokuratūrā kopumā pabeigti 9886 ...

žurnāls / Informācija

Izvērtētas apdrošināšanas jomas aktualitātes

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pagājušonedēļ publiskoja informāciju saistībā ar patērētāju iesniegumiem un sūdzībām, kas tiek saņemtas arvien biežāk un attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem, no tiem izrietošajiem līgumiem un atteikumiem izmaksāt atlīdzību u.c. PTAC sagatavotajā pārskatā paustais sasaucas ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda atziņām un secinājumiem, kas izskanēja 20. februārī Biznesa augstskolā "Turība" seminārā par apdrošināšanas nozares izaicinājumiem 2024. gadā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Interešu pārstāvība demokrātiju stiprina, nevis tai kaitē

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Gadiem ilgās pūles to paveikt un debates par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā 2022. gada 13. oktobrī beidzot noslēdzās ar sekmīgu rezultātu jeb Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Šī sarežģītā diskusija tika koncentrēta vien septiņu pantu lakoniskā likumā, kura piemērošanu pilnā apjomā nu ir apsteigusi tam veltīta skaidrojumu un komentāru grāmata. Taču, kā izskanēja tās atvēršanas pasākumā un diskusijā 16. februārī Saeimā, šīs vairāk nekā 400 lappuses joprojām nesniedz galīgās atbildes, bet gan veicina izpratni un turpina diskusiju par interešu pārstāvības procesu Latvijā. Šaubu nav, ka jaunais izdevums kļūs par vērtīgu palīglīdzekli likuma praktiskajā iedzīvināšanā, piedāvājot ļoti daudzpusīga un plaša autoru kolektīva veikumu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata, kas aicina uz sarunu

6. Februāris 2024 /NR. 6 (1324)

Janvāra izskaņā Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Konferenču zālē notika LU Akadēmiskajā apgādā izdotās Dr. iur. Irēnas Barkānes monogrāfijas "Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai" atvēršanas pasākums. Tajā izskanēja ne tikai autores nozīmīgā veikuma augstais novērtējums, bet arī vairākkārt tika uzsvērts, cik ļoti būtiska mūsu tiesību sistēmai ir ikviena latviešu valodā iznākusī juridiskās literatūras grāmata. Jo īpaši par šādu pasaules mēroga tēmu. ...

Edgars Rinkēvičs, Ainārs Šlesers, Raimonds Bergmanis, Arvīds Dravnieks, Māris Pūķis, Edgars Pastars, Ilze Oša

žurnāls / Tiesību politika

Pašvaldību amatpersonām būs nepieciešama atļauja pieejai valsts noslēpumam

23. Janvāris 2024 /NR. 4 (1322)

2023. gada 22. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtīja Saeimas prezidijam ierosinājumu grozīt divus likumus – Pašvaldību likumu un likumu "Par valsts noslēpumu". Prezidenta izstrādātie likumu grozījumu projekti paredz, ka pašvaldību vēlētajām vadošajām amatpersonām (domes priekšsēdētājs un vietnieki) pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām būs jāiegūst speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja līdz ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls