Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Ceturtdien, 23. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslietu ministrijas speciālistu izstrādātais Darba likuma grozījumu projekts, kas paredz minēto likumu papildināt ar normu, ka darba līgumā papildus darbinieka arodam, amatam un specialitātei atbilstoši Profesiju klasifikatoram vai vispārīgā nolīgtā darba raksturojumam būs jānorāda arī nepieciešamais valsts valodas zināšanu prasmes līmenis un pakāpe. Grozījumu autori skaidro, ...

žurnāls / Īsziņas

Izdots Senāta nolēmumu krājums

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Izdots kārtējais, kopskaitā jau ceturtais kopš administratīvo tiesu izveidošanas, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu krājums. Vairāk nekā tūkstoš lappušu biezajā krājumā ir atlasīts un 11 nodaļās sistematizēts 81 svarīgākais Administratīvo lietu departamenta 2007. gada nolēmums, kas sniedz ieskatu aizvadītā gada Senāta tiesu prakses tendencēs – jaunākajās atziņās un pastāvošo atziņu attīstībā. 2007. gads ...

žurnāls / Īsziņas

Pārstāve Eiropas Kopienu tiesā

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Ministru kabinets 21. oktobrī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā (EKT) apstiprināja Kristīni Drēviņu. K. Drēviņa no šā gada oktobra ir Tieslietu ministrijas EKT departamenta direktore. Viņai ir maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās, darba pieredze valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās, kā arī zinātniskajā darbā. K. Drēviņa pēdējos četrus gadus ir strādājusi Eiropas Centrālās bankas Juridiskajā dienestā ...

žurnāls / Īsziņas

Alternatīvas strīdu risināšanai

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Aizvien pieaugošais tiesu noslogojums ir problēma ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES). Tādēļ, lai atslogotu tiesu darbu, ES dalībvalstīs tiek veicināti dažādi iespējamie strīdu risināšanas veidi ārpus tiesas zāles. Tāds bija arī vadmotīvs šā gada ES dalībvalstu augstāko tiesu priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru konferencei "Alternatīvās strīdu risināšanas iespējas", kas notika 16. un 17. oktobrī Vīnē. Latviju tur ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret administratīvo tiesu praksi

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Aizvadītās nedēļas "Jurista Vārdā" publicētais Edgara Džeriņa raksts "Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi administratīvajās tiesās" ne tikai izdevuma elektroniskajā versijā, bet arī juristu aprindās kļuvis par īpašu diskusijas objektu. Jau dažu dienu laikā lasītājiem, gan izsakot viedokli par rakstā skarto tematiku un tā autoru, gan diskutējot savstarpēji, minētais raksts elektroniskajā versijā (www.juristavards.lv) izpelnījās ap pussimtu komentāru. Turklāt publikācijā skartie jautājumi guvuši rezonansi arī Augstākajā tiesā, ar kuras viedokli šai sakarā jau drīzumā iepazīstināsim. Tomēr vienlaikus mudinām viedokli paust arī citiem, bet tam par ierosmi lai kalpo dažu kolēģu raksta sakarā jau minētie argumenti un apsvērumi! ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas apbūves nosacījumi Rīgā; būvdarbu apturēšana

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Būvdarbu procesā pieļaujams mainīt zemes gabala dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu) tad, ja pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole. Minētā nosacījuma mērķis ir vides aizsardzība. Šis mērķis jāņem vērā, vērtējot, vai būvniecība paredz dabiskā reljefa izmaiņas. Proti, zemes gabala augstuma izmaiņas un uzbērumu veidošana ir jāvērtē, ievērojot to ietekmi uz vidi būvniecības laikā un pēc tam. Ja apkārt zemes gabalam, kurā notiek būvniecība, atbilstoši plānojumam ir citi apmēram tāda paša izmēra gruntsgabali mazstāvu dzīvojamai apbūvei, tad viena zemes gabala augstuma izmaiņas var salīdzinoši būtiski ietekmēt apkārtējo teritoriju situāciju gan vizuāli, gan attiecībā uz nokrišņu plūsmu, gruntsūdeņu līmeni un ar to saistītām vides izmaiņām. Tādējādi zemes gabala augstuma izmaiņas (aptuveni par metru) uzskatāmas par dabiskā reljefa maiņu, kuru veikšanai nepieciešams reģionālās vides pārvaldes saskaņojums. Vispārējais nosacījums apbūvei mazstāvu dzīvojamā teritorijā Rīgā ir tāds, ka attālums no tuvākās būves ārsienas līdz robežai ar kaimiņa zemes gabalu nedrīkst būt mazāks par trim metriem. Šo attālumu ir pieļaujams samazināt tikai tādā gadījumā, ja kaimiņu zemes gabala īpašnieks ir devis tam rakstisku piekrišanu. Šādai īpašai piekrišanai mazākam attālumam ir jābūt neatkarīgi no paredzamā ēkas augstuma. Kaimiņa piekrišanai par būves atrašanos tuvāk zemes gabalu robežai kā vispārēji noteikts jābūt izteiktai skaidri un apzināti. Proti, piekrišana izņēmumam no vispārējās kārtības nevar notikt tādējādi, ka persona tikai vispārīgi izsaka piekrišanu būvniecībai, – ir jābūt konstatējamam, ka persona ir apzinājusies, kāds ir vispārīgais regulējums un ka ar savu parakstu tā piekrīt tieši izņēmumam. Ja kaimiņš dod piekrišanu samazinātam attālumam no būves tuvākās ārsienas līdz zemes gabalu robežai, šāda piekrišana ietver arī attiecīgu izņēmumu no būves pieļaujamā augstuma aprēķināšanas vispārīgās formulas. Minētais gan nenozīmē, ka persona ar kaimiņu var vienoties par jebkādu ēkas augstumu, jo jebkurā gadījumā jāievēro pašvaldības imperatīvi noteiktais augstuma ierobežojums jumta augstumam zonā, kas ir tuvāk nekā trīs metrus no zemes gabalu robežas. Ja būvinspekcija pieņēmusi lēmumu apturēt būvdarbus un uzdevusi pārstrādāt būvprojektu, būvprojekta pārstrādāšana atbilstoši būvinspekcijas norādēm nepadara tiesisku jau uzsākto būvniecību, kas veikta neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, kaut arī atbilstoši iepriekš izdotai būvatļaujai. Tas tomēr nenozīmē, ka iestādes lēmumā līdz ar to obligāti būtu jābūt arī uzdevumam novērst iepriekš veiktās būvniecības sekas. Turpmāku prettiesisku būvdarbu veikšanas novēršana pati par sevi arī ir leģitīms mērķis būvniecības apturēšanai, pat ja ar šādu lēmumu netiek atrisināts jautājums par iepriekš veiktajiem būvdarbiem. Vērtējot lēmuma par būvdarbu apturēšanu samērīgumu, jāņem vērā, kādi pārkāpumi pieļauti būvniecības procesā, kā arī sabiedrības, tostarp ar būvniecību tieši skarto personu (kaimiņu), aizskarto interešu nozīmīgums un lēmuma sekas uz būvētāju. Tāpat, ja lēmumu par būvdarbu apturēšanu pieņēmusi Valsts būvinspekcija, izvērtējams tas, vai un ciktāl būvētājs varēja paļauties uz pašvaldības izdotu administratīvo aktu (būvatļauju). Tiesiskās paļāvības vērtējumā jāņem vērā, ka valsts uzraudzība pār būvniecības tiesiskumu, tai skaitā pār pašvaldības būvvaldes izdotas būvatļaujas tiesiskumu, ir tieši paredzēta normatīvajos aktos, kas savukārt nozīmē, ka pieteicējam ir jārēķinās, ka pašvaldības izdota būvatļauja valsts uzraudzības ietvaros var tikt atcelta vai tās darbība var tikt ierobežota. Tāpat ir vērtējama pieteicēja paša darbība būvatļaujas saņemšanā, tai skaitā saistībā ar vienošanos ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku par īpašiem būvniecības noteikumiem. ...

Agnese Rudzinska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līdzdalības honorārs un tā piemērojamība Latvijā

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Nobeigums. Sākums “JV" Nr.40, 21.10.2008. 3.1.5. Advokāta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespēja Kā vēl viens no pretargumentiem līdzdalības honorāra piemērošanai tiek minēta klientu aizsardzība pret advokāta ļaunprātīgu savas ietekmes izmantošanu: “Līdzdalības honorāra piemērošana ir pretrunā ar vispārējām taisnīguma prasībām un to ir iespējams izmantot ļaunprātīgi."74 Vācijas Konstitucionālā tiesa 4. nodaļā aplūkotajā ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Impulss diskusijām par konstitucionālās tiesas darbu

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Satversmes tiesa publicējusi kārtējo konferenču materiālu apkopojumu, kurā pastiprināta uzmanība pievērsta ultra vires doktrīnai konstitucionālo tiesu praksē, kā arī vispārīgajiem noteikumiem lietas ierosināšanai Satversmes tiesā. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Labs padomdevējs vides tiesībās

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Jau ierasti plašu sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās vides tiesību jautājumi, kas saistīti ar divām nozīmīgām tiesību jomām – teritorijas plānošanu un būvniecību. Šā gada 21. oktobrī sabiedriskās politikas centra "Providus" telpās tika prezentēts jaunākais pētījums vides tiesībās – "Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos". Visupirms klausītājus ar pētījuma nozīmīgākajiem secinājumiem iepazīstināja divi grāmatas līdzautori – Gatis Litvins un Kristaps Markovskis. Savukārt pēcāk klātesošie tiesneši, ministriju pārstāvji, kā arī teritorijas plānošanas un būvniecības praktiķi visnotaļ aktīvi diskutēja par pētījumā ietvertajām rekomendācijām, kā arī iespējām uzlabot sabiedriskās apspriešanas. ...

Mārtiņš Dambergs, Leons Modris Ļūļa-Frankēvics

žurnāls / Intervija

Objektivitāte pāri visam

28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)

Šogad, līdz ar Latvijas dibināšanas nozīmīgo gadadienu, savu astoņdesmito jubileju 23. oktobrī atzīmēja arī viens no pieredzes bagātākajiem un pazīstamākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā Leons Modris Ļūļa-Frankēvics. Sešdesmit savus mūža gadus viņš ir veltījis jurista darbam. Lielāko daļu no tiem strādājis valsts arbitrāžā par valsts galvenā arbitra vietnieku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem soļiem, lai grozītu iepriekšējo kārtību saimniecisko strīdu izskatīšanā, bija tiesu sistēmas reformas ietvaros reorganizēt valsts arbitrāžu par saimniecisko tiesu. Saimnieciskajā tiesā L.M. Ļūļa- Frankēvics strādājis par tiesnesi līdz laikam, kad, turpinoties tiesu sistēmas reformai, saimnieciskā tiesa beidza pastāvēt un strīdi, kuri piekrita šai tiesai, tika nodoti izskatīšanai jaunizveidotajai trīspakāpju tiesu sistēmai. Kad nodibināja Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu, L.M. Ļūļa-Frankēvics kļuva par tās šķīrējtiesnesi. Bijis paraugs un darbaudzinātājs šobrīd daudziem Latvijā pazīstamiem juristiem, kuri no Latvijas Universitātes bijuši praksē vai arī savu pirmo darba pieredzi guvuši valsts arbitrāžā. Atzīmējot L.M. Ļūļas-Frankēvica apaļo jubileju, piedāvājam lasītājiem nelielu interviju ar vienu no pieredzējušākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"