domnīca / Eseja
Kādas nodevības ģenealoģija
27. Jūlijs 2023
“Jūs negribat nokaut, jūs tiesneši un upurētāji, iekām kustonis nav nodūris galvu? Redziet, bālais noziedznieks ir nodūris galvu: iz viņa acīm runā lielā nicināšana. – “Mans es ir kaut kas, kas uzvar: mans es ir mana lielā nicināšana pret cilvēku,” tā runā viņa acs. Kā viņš pats sevi notiesāja, tas bija viņa dzīvē augstākais acumirklis: neļaujiet tam, kas pacēlies, atkrist atpakaļ viņa zemumā! Nav atpestīšanas tam, kas pats caur sevi cieš, lai tad nāk drīza nāve. Jūsu nokaušana, soģi, lai ir līdzcietība, nevis atriebība. Un nokaudami pielūkojiet, lai jūs paši dzīvi attaisnotu. Vēl nav gana, ka jūs izlīdzināties ar to, ka jūs nokaujat. Jūsu skumjas, lai ir mīlestība pret pārcilvēku: tā attaisnojat jūs savu dzīves turplikumu. – “Ienaidnieks,” jums jāsaka, bet ne “ļaundaris”; “slimnieks”, jums jāsaka, bet ne “blēdis”, “bezprātis”, jums jāsaka, bet ne “grēcinieks”. Un tu, sarkanais tiesnesi, ja tev gribētos izteikt, ko tu domās jau esi izdarījis: tad visi kliegtu: “Prom ar šo izmeslu un indekli.” Bet citāda ir doma, un citāds darbs, citāds darba tēls.” [1]
/Frīdrihs Nīče, “Tā runāja Zaratustra”, 1939/ ...
Esejas autori
Brīvā mikrofona autori
Studenta vārda autori