Jurista Vārda satura arhīvs

Alīna Kleina, Inta Brakovska, Elīna Gudrupa, Zane Strauta

žurnāls / Viedoklis

Vērtīga iespēja “pielaikot” prokurora amatu

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Vecākā prokurora palīga amata kandidātam ir izvirzītas augstas prasības un nopietns atlases konkurss. Savukārt, kļūstot par vecāko prokurora palīgu, tā ir neatsverama iespēja padziļināti iepazīt arī prokurora darba ikdienu un lemt par tālāko karjeru jau prokurora amatā. Šajā materiālā savā pieredzē dalās četras prokurores, kuras iepriekš pildīja vecākā prokurora palīga pienākumus un spēj novērtēt šāda amata nepieciešamību, sniegtās priekšrocības, kā arī atbildību un pienākumus. ...

žurnāls / Tiesību politika

Prokuratūrā paveiktais kvalificētā prokurora atbalsta personāla piesaistē un attīstībā

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Prokuratūrā tāpat kā citās institūcijās personāla vadības mērķis ir piesaistīt labākos savas jomas speciālistus, veicināt talantu attīstību un nodrošināt augstu darbinieku motivāciju. Šajā rakstā sniegts ieskats pēdējos trīs gados prokuratūrā paveiktajā, veidojot mūsdienīgu personāla politiku. ...

žurnāls / Tiesību politika

Mūsdienu prokurors: profesionālās kompetences un personības kvalitātes

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Prokurora loma tiesiskā valstī ir daudzšķautņaina. Demokrātiskā tiesiskā valstī prokuroram ir centrālā loma kriminālprocesā, realizējot uzraudzību, kriminālvajāšanu, kā arī īstenojot valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras un aizstāvot sabiedrības ar likumu aizsargātās intereses. No vienas puses, prokurors nodrošina kriminālprocesa efektivitāti un tiesiskumu, no otras puses, prokurora nozīme sniedzas tālāk par normatīvajos aktos nostiprinātajām funkcijām – prokurors ir arī publiska amatpersona, kuras rīcība un attieksme rada kopējo priekšstatu par tiesiskuma kvalitāti valstī. ...

Jegors Čekanovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Videokonferences pārrobežu kriminālprocesos

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Mūsdienās, kad tehnoloģiju attīstība turpina strauji progresēt un migrācijas procesi padara cilvēku pārvietošanos starp valstīm aizvien intensīvāku, nemazinās nepieciešamība izmantot dažādus sakaru līdzekļus, tostarp videokonferences, lai ātri un efektīvi risinātu jautājumus sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un citās sabiedrībai nozīmīgās sfērās. Šo apstākļu kontekstā tēma par ārvalstī esošas personas nopratināšanu kriminālprocesā vai šīs personas attālinātas piedalīšanās nodrošināšanu krimināllietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, joprojām saglabā aktualitāti gan starptautisko, gan nacionālo tiesību realizēšanā, it sevišķi situācijās, kad netiek iedarbināti starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības mehānismi. Līdz ar to ir būtiski aplūkot attiecīgo procesuālo darbību veikšanu pārrobežu kriminālprocesos un to ietekmi uz valsts suverenitātes principa ievērošanu, kā arī izanalizēt izaicinājumus un riskus, kas rodas, veicot tādus procesuālos pasākumus bez starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības instrumentu piemērošanas. ...

Dagmāra Skudra

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apvienotās izmeklēšanas grupas – moderna atbilde starptautiskajai organizētajai noziedzībai

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Pēdējo gadu laikā pasaule ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas drošības jomā. Noziedzība vairs nav tikai nacionāls jautājums – tā ir kļuvusi globāla, un tās formas vēl organizētākas. Terorisms, narkotiku tirdzniecība, kibernoziegumi, imigrantu kontrabanda, krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana – tās ir tikai dažas no starptautiskās organizētās noziedzības izpausmēm, kas rada nopietnus draudus gan iedzīvotājiem, gan valstu ekonomikām. Organizētā noziedzība tagad ir vēl izsmalcinātāka un spēcīgāka – tā darbojas pāri robežām, izmanto digitālās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu, tādējādi radot sarežģījumus izmeklēšanai, finanšu plūsmu izsekošanai, vainīgo personu noskaidrošanai un arī jurisdikcijas noteikšanai. Izmeklētājiem un prokuroriem nākas saskarties ar īpaši sarežģītām organizētās noziedzības shēmām, kas izpletušās pa visu pasauli, ar milzīgiem datu apjomiem, kuru analīze prasa jaunas pieejas un rīkus, tūkstošiem cietušo skaitu, kā arī daudzām citām problēmām, kas būtiski apgrūtina izmeklēšanas veikšanu saprātīgos termiņos. Turklāt šādu noziegumu izmeklēšana nav iespējama bez efektīvas starptautiskās sadarbības. ...

Rudīte Bilsena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespēja palīdzēt Ukrainai radīt efektīvu un uzticamu civilo drošības sektoru

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

2014. gadā pēc Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijas Ukrainas valdība uzsāka tiesībaizsardzības un tiesu varas iestāžu reformu un vērsās pēc atbalsta pie Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Viens no ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas atbalsta instrumentiem ir ES civilās misijas. ES Padomdevēja misija Ukrainā (turpmāk – EUAM Ukraine) darbu sāka 2014. gada decembrī, lai konsultētu Ukrainas civilā drošības sektora iestādes ...

Ņikita Sinkevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu šķidrumu nelikumīga aprite tiešsaistē

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Noziedzīgā tirdzniecība aptver dažādu veidu noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud tautsaimniecības, vispārējās drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī citas aizsargājamās intereses. Nepārprotami ar noziedzīgo tirdzniecību nākas saskarties ne tikai vispārēji ierastajā, tas ir, fiziskajā, bet arī virtuālajā vidē. Virtuālajā vidē ir izplatīta arī elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu šķidrumu nelikumīga aprite, kuras apkarošanas krimināltiesiskajiem aspektiem arī tiks pievērsta uzmanība šajā rakstā. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kukuļa legalizēšanas apkarošanas problēmas

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Īstenojot koordinējošā prokurora funkcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā un amatā augstāka prokurora pilnvaras Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras lietās, autors regulāri saskaras ar kolīzijām starp nacionālajām un starptautiskajām tiesību normām, kuras atrisināt apgrūtina Latvijas juristu, tostarp tiesas nolēmumos, paustie dažādie viedokļi un risinājumi. Šajā rakstā autors piedāvā vienu modelēto dota kukuļa legalizēšanas apkarošanas situāciju. ...

Kristīne Repša-Kondratjeva, Rita Zeiliņa, Dzintars Zaikovskis, Irina Kudrjavceva-Dilba, Sanita Lazovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas austrumu robežas realitāte un izaicinājumi

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Latgales ceļi ved ne tikai uz maziem ciematiem un klusām robežpilsētām, bet arī uz vietām, kur ikdienā notiek nopietna cīņa pret noziedzību. Atskatoties uz aizvadīto piecgadi, Latgales tiesas apgabala prokuratūru un tās darbības teritorijā esošās rajona līmeņa prokuratūras šajā laikā ir skārušas būtiskas pārmaiņas, sākot ar strukturālajām izmaiņām visā prokuratūras sistēmā, izmaiņām Kriminālprocesa likumā, kas nosaka prokuroru uzdevumus, pilnvaras, tiesības un pienākumus kriminālprocesā, beidzot ar prokuroru paaudžu maiņu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgajiem – prokuratūras darbības prioritārais virziens

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgajiem ir viena no smagākajām un sabiedriski visbīstamākajām noziedzības kategorijām. Šādi nodarījumi atstāj dziļas un ilgstošas sekas ne tikai uz cietušo bērnu, bet arī uz viņa ģimeni un sabiedrību kopumā. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, aktualizējas jautājums par efektīvu nepilngadīgo aizsardzību un tiesisko mehānismu pilnveidi. ...

Jānis Omuls, Dāvids Gurevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbība valsts institūciju dienestā: robeža starp varas īstenošanu un noziegumu

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Quis custodiet ipsos custodes?1 Valsts amatpersonai piešķirtās pilnvaras nozīmē ne tikai rīcības brīvību likuma ietvaros, bet arī augstu atbildības standartu par šo pilnvaru izmantošanu. Ja varas īstenošana pārsniedz pieļaujamo robežu un kļūst par vardarbību, tiek aizskarts konkrēts indivīds un grauta sabiedrības uzticība tiesiskas valsts pamatprincipam. Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra (turpmāk – NNVIDIP) uzrauga izmeklēšanu un veic kriminālvajāšanu lietās, tostarp par nepamatotu vai nesamērīgu fiziska spēka pielietošanu amatpersonu rīcībā. Ņemot vērā vienu no Latvijas Republikas prokuratūras izvirzītajām prioritātēm – apkarot vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus, šajā rakstā autori aplūko dažus problēmjautājumus, kas saistīti ar amatpersonu vardarbīgiem noziegumiem. ...

Armīns Meisters

žurnāls / Tiesību politika

Prokurori cīņā pret organizēto noziedzību

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Organizētās noziedzības apkarošana nemainīgi ir bijusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu prioritāte. ES atbildīgo institūciju dienaskārtībā allaž bijis rast efektīvāko risinājumu organizētās noziedzības izplatības ierobežošanai. Lai paceltu organizētās noziedzības apkarošanas starpvalstu koordināciju augstākā līmenī, 2023. gada oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar rezolūciju cīņai pret organizēto noziedzību un ...

Mārtiņš Jansons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārrobežu tiesiskā sadarbība un tās izaicinājumi kriminālprocesā attiecībā uz kriptovalūtu

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Pēdējos gados ievērojami ir palielinājusies kriptovalūtas izplatība, tajā skaitā kriptovalūta arvien biežāk parādās kriminālprocesos, radot jaunus izaicinājumus tiesībaizsardzības un tiesu varas iestādēm. Noziedznieki izmanto kriptovalūtu un citus kriptoaktīvus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, to slēpšanai un citiem noziedzīgiem nolūkiem, tajā skaitā arī noziedzīgu nodarījumu pret valsti finansēšanai, norēķinu veikšanai ...

Evita Šiba, Kaspars Zgirskis

žurnāls / Tiesību politika

Agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšana un tribunāla izveides perspektīvas

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Šobrīd rit jau ceturtais gads, kopš Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pret Ukrainu vērstu agresīvu karu, veicot pilna mēra iebrukumu Ukrainas teritorijā. Reaģējot uz notiekošo, Valsts drošības dienests 2022. gada 15. martā uzsāka kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā.1 2022. ...

Arvīds Kalniņš, Aivars Ostapko, Ilze Grīnhofa

žurnāls / Tiesību politika

Ģenerālprokuratūras un Administratīvā direktora dienesta atbildība un loma prokuratūras funkciju īstenošanā

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tai noteiktās kompetences ietvaros. Institūcijas funkcijas ir ietvertas Prokuratūras likuma 2. pantā, un to īstenošanā prokuratūra darbojas kā vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors. Tādējādi saskaņā ar likumā noteikto prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests. Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Savukārt katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras struktūrvienībās. Atbilstoši pašreizējai kārtībai Ģenerālprokuratūrā ir divi departamenti – Krimināltiesiskais departaments un Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departaments, kuru pārziņā ir pamatfunkciju izpilde, bet prokuratūras atbalsta funkcijās īpaša loma ir Administratīvā direktora dienestam. Tādēļ šajā materiālā abu departamentu virsprokurori un prokuratūras administratīvā direktore plašāk iezīmē gan katras šīs struktūrvienības atbildības jomu, gan arī būtiskākās pēdējo gadu pārmaiņas un nākotnes izaicinājumus, kas attiecas uz prokuratūru kopumā. ...

žurnāls / Aptauja

Kā prokuratūras tālāko virzību redz ģenerālprokurora amata jaunie kandidāti

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Kā jau tas ir plašāk izskanējis, šā gada 14. jūlijā Tieslietu padome izsludināja jaunu atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu, jo iepriekšējais beidzās bez sekmīga rezultāta – nevienam no kandidātiem nepietika atbalsta tālākai virzībai. Šajā, otrajā, konkursā uz vakanto ģenerālprokurora amatu ir pieteikušies četri kandidāti: Konkurences padomes juridiskā departamenta vecākais jurists, bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Dr. iur. Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns. ...

žurnāls / Īsziņas

No 2026. gada trauksmes cēlēju kontaktpunktu pārcels uz KNAB

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Ministru kabinets 16. septembrī apstiprināja grozījumus Trauksmes celšanas likumā (Likums), kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts no Valsts kancelejas tiks pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), jo tam vēsturiski ir izveidojusies liela pieredze darbā ar ziņojumiem un ziņotājiem, kā arī izveidota sava atsevišķa ziņošanas sistēma – tiešsaistes ziņošanas platforma, mobilā ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno stiprināt bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Civilprocesa un Notariāta likumos, lai atvieglotu kārtību, kā vecāki varēs izpildīt vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Paredzēts, ka vienošanās laulības šķiršanas lietās būs jānoformē kā notariāls akts, kas ir tieši izpildāms tāpat kā tiesas spriedums. Šāds risinājums ļaus mazināt bērna retraumatizāciju ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākā tiesa piedāvā studiju darbu tēmas tiesību zinātņu studentiem

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Augstākā tiesa arī šogad piedāvā studiju darbu tēmas tiesību zinātņu maģistratūras un doktorantūras studentiem, rosinot izmantot Senāta nolēmumu atziņas kā nozīmīgu pētniecības avotu. Vajadzības gadījumā Augstākā tiesa ir gatava sniegt papildu atbalstu, cik tas iespējams, un veiksmīga rezultāta gadījumā studentiem tiks dota iespēja par šo tēmu uzstāties Augstākās tiesas konferencēs un publicēt materiālu “Augstākās Tiesas ...

žurnāls / Īsziņas

Atjaunots pārskats par ECT judikatūru Latvijas lietās par procesa ilgumu

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

18. septembrī Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs publicēja atjaunotu pārskatu latviešu valodā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru Latvijas lietās par procesa ilgumu. Pārskatā aplūkoti ECT judikatūrā nostiprinātie vispārīgie pamatprincipi, ECT secinājumi par tiesvedības ilgumu Latvijas lietās, kā arī personām Latvijā pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi atbilstoši jaunākajai ...

žurnāls / Īsziņas

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Foto no personīgā arhīva 18. septembrī Saeimas deputāti tiesībsarga amatā apstiprināja Dr. iur. Karinu Palkovu. Par viņas kandidatūru nobalsoja 71 deputāts. Saskaņā ar Tiesībsarga likumu K. Palkova jaunos pienākumus sāka pildīt uzreiz pēc zvēresta nodošanas Saeimas sēdē. Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi. ● ● ● Foto no AT arhīva 18. septembrī Saeima nobalsoja par zvērināta advokāta Dr. iur. Jāņa Rozenberga ...

žurnāls / Redaktora sleja

35 gadi taisnīguma un tiesiskuma sardzē

23. Septembris 2025 • NR. 38 (1408)

Katrs Latvijas prokurors dod solījumu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, savus prokurora pienākumus veikt stingrā saskaņā ar Satversmi un likumiem. Atbilstīgi likumdevēja gribai prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tai noteiktās kompetences ietvaros. Tādēļ ne velti, sagaidot institūcijas izveides ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Tiesai no jauna jāvērtē atļauja zvērinātam advokātam iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem

19. Septembris 2025

Senāta Administratīvo lietu departaments pieteikumā par pienākuma uzlikšanu prokuratūrai nodrošināt iespēju iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem, atcēla Administratīvās rajoa tiesas spriedumu, kura pieteikumu bija noraidījusi. Lieta nodota jaunai izskatīšanai. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

jaunumi

26. septembrī atzīmēs Latvijas Republikas prokuratūras 35. gadadienu

19. Septembris 2025

2025. gada 26. septembrī apritēs 35 gadi kopš neatkarīgas Latvijas Republikas prokuratūras izveidošanas. Par godu dibināšanas gadadienai šajā dienā notiks svinīgā sanāksme, kurā piedalīsies prokurori, sadarbības partneru iestāžu pārstāvji un valsts amatpersonas. ...

jaunumi / afiša

Aicinājums sekot diskusijai “Ārpustiesas krimināltiesisko attiecību noregulēšana – vai efektīva un taisnīga?”

19. Septembris 2025

Pēc pāris nedēļām, 1. oktobrī, apritēs jau 20 gadi, kopš spēkā stājies un tiek piemērots Kriminālprocesa likums. Laika gaitā tas grozīts jau vairāk nekā 50 reižu, taču jautājums par to, vai likums nu ir pilnīgs un, atbilstoši piemērojot, pienācīgi kalpo tā mērķa sasniegšanai, aizvien ir aktuāls. Tāpat ne mazāk svarīgs ir jautājums, vai institūciju iedibinātā tiesību piemērošanas prakse ir saskanīga ar Kriminālprocesa likuma mērķi, ietvaru un tiesību zinātnes atziņām kopumā. Tādēļ, atzīmējot Kriminālprocesa likuma darbības 20 gadus un ievadot Latvijas Republikas prokuratūras 35. jubilejas atzīmēšanas pasākumu ciklu, žurnāls “Jurista Vārds” un prokuratūra 23. septembrī rīkos ekspertu diskusiju “Ārpustiesas krimināltiesisko attiecību noregulēšana – vai efektīva un taisnīga?”. To vadīs un arī savās pārdomās dalīsies kriminālprocesa tiesību eksperte prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga. Visi interesenti diskusijai varēs sekot arī tiešraidē. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Tiesai no jauna jāvērtē lieta par ūdens patēriņa starpības parāda atmaksu

18. Septembris 2025

Pēc Satversmes tiesas sprieduma Senāts atjaunoja tiesvedību lietā par ūdens patēriņa starpības parāda atmaksu. Senāts atzina par nepamatotu izraudzīto veidu, kādā sadalīti strīdus izdevumi, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nav izpildījis pienākumu sniegt informāciju par individuālo ūdens patēriņu atsevišķajā īpašumā. Tāpēc Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Aizgādības un saskarsmes vienošanos varēs izpildīt bez tiesas iesaistes, mazinot bērna retraumatizāciju ģimeņu strīdos

18. Septembris 2025

Šodien, 18.septembrī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Civilprocesa un Notariāta likumos, lai atvieglotu kārtību, kā vecāki varēs izpildīt vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Paredzēts, ka vienošanās laulības šķiršanas lietās būs jānoformē kā notariāls akts, kas ir tieši izpildāms tāpat kā tiesas spriedums. Šāds risinājums ļaus mazināt bērna retraumatizāciju ģimeņu strīdos, neiesaistot bērnu atkārtotos, emocionāli smagos tiesas procesos. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Saeima Augstākās tiesas senatora amatā apstiprina Jāni Rozenbergu

18. Septembris 2025

Saeima šodien nobalsoja par zvērināta advokāta, tiesību zinātņu doktora Jāņa Rozenberga apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Par balsoja 72 Saeimas deputāti, atturējās viens deputāts. Saeimas lēmums stāsies spēkā 1.decembrī. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Karinu Palkovu

18. Septembris 2025

Saeima ceturtdien, 18.septembrī, tiesībsarga amatā apstiprināja Karinu Palkovu. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Tiesai no jauna jāvērtē krimināllieta par dižtūjas nociršanu

17. Septembris 2025

Senāta Krimināllietu departaments lietā par dižtūjas nociršanu atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva to atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Augstākā tiesa piedāvā studiju darbu tēmas tiesību zinātņu maģistratūras un doktorantūras studentiem

17. Septembris 2025

Kā ierasts, Augstākā tiesa arī šogad nāk klajā ar studiju darbu tēmu piedāvājumu tiesību zinātņu maģistratūras un doktorantūras studentiem, rosinot izmantot Senāta nolēmumu atziņas kā nozīmīgu pētniecības avotu. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Cilvēktiesību komisija atbalsta Karinas Palkovas virzīšanu tiesībsarga amatam

17. Septembris 2025

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 17.septembrī, atbalstīja Karinas Palkovas virzīšanu tiesībsarga amatam. Komisija lūgs Saeimu lēmuma projektu par K.Palkovas apstiprināšanu amatā skatīt rīt Saeimas sēdē. ...

bibliotēka / Prakses materiāli

Avots: Iekšlietu ministrija, 2025

Vadlīnijas pašvaldībām sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai civilās aizsardzības sistēmā

Lai veicinātu civilās aizsardzības sistēmas attīstību, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas pašvaldībām sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai civilās aizsardzības sistēmā. ...

Finanšu izlūkošanas dienests

jaunumi

FID skaidro: Latvijas nacionālās sankcijas un to praktiskā ietekme

17. Septembris 2025

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

#MazināmBirokrātiju: No 2026.gada tiks ieviests vienotais būves reģistrācijas pakalpojums

16. Septembris 2025

Ministru kabinets otrdien, 16. septembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu būves reģistrāciju. Vienotais process iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski atvieglos un paātrinās būves reģistrāciju, mazinot birokrātisko slogu – no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā. Plānots, ka jau no 2026. gada 1. janvāra būves reģistrācijai no īpašnieka būs nepieciešams tikai viens iesniegums Būvniecības informācijas sistēmā, bet pārējais reģistrācijas process notiks automātiski, sistēmām apmainoties ar informāciju. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Stājas spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par bezdarbību būvdarbu uzraudzībā

16. Septembris 2025

Senāta Krimināllietu departaments noraidīja apsūdzēto personu aizstāvju kasācijas sūdzības un atstāja spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru trīs būvdarbu vadītāji atzīti par vainīgiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumos, kas izraisīja jauna “Ceļu pārvaldes” strādnieka nāvi. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem (I)

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

I. Ievads aktualitātē Lai gan vispārīgi sabiedrībai kā kopumam parasti ar konkurences tiesībām un to pārkāpumiem ir saprotamas aizliegtas vienošanās (karteļi) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, patiesībā šī nozare ir vēl interesantāka un, pēc autora domām, tuvākajā laikā vēl būs daudz dzirdams par šīs nozares aktualitāti. Konkurences tiesību jomā galvenās tiesību normas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā Tiesu sistēmas politikas departamenta jurista ierēdņa amatā

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, kā arī izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju Eiropas Savienības jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē ...

Rihards Veinbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu sistēmas 2024. gada bilance: mazāk tiesnešu, vairāk izskatāmo lietu

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Tiesu sistēmas darbība ir viens no svarīgākajiem valsts tiesiskuma pīlāriem, un tās efektivitāti iespējams novērtēt, analizējot konkrētus rādītājus. Tiesu darba rādītāji, piemēram, izskatīto lietu skaits, to izskatīšanas termiņi, lietu caurlaidība un citi kvantitatīvi dati ļauj ne vien izvērtēt sistēmas noslodzi un efektivitāti, bet arī saskatīt tendences un potenciālās problēmas. Tieši šie rādītāji sniedz iespēju ieraudzīt attīstības virzienu, kas palīdz izprast, vai tiesu sistēma kļūst sabiedrībai pieejamāka un efektīvāka. Šajā rakstā autors sniedz ieskatu aktuālajos datos par Latvijas tiesu sistēmas darbības rādītājiem, kā arī tiesnešu skaita izmaiņām pēdējos gados. ...

Dina Gailīte, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Ir ļoti grūti mainīt procesus sistēmas iekšienē, pretestība nav maza

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Šī gada 15. maijā Saeima uz otro termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja senatoru Aigaru Strupišu. Viņa kandidatūru 14. aprīlī ar balsu vairākumu bija izvēlējies un parlamentam nosūtījis Augstākās tiesas plēnums (līdzās A. Strupišam plēnums izvērtēja arī divus citus kandidātus – senatoru Aldi Laviņu un Rudīti Vīdušu). Pirmo reizi Augstākās tiesas un līdz ar to arī Tieslietu padomes vadībā A. Strupišs stājās 2020. gadā. Toreiz viņa izvirzītās prioritātes bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai celšana. Piecos amatā aizvadītajos gados ir uzsāktas nepieciešamās reformas, taču tās ir mērķtiecīgi jāturpina – ar šādu motivāciju A. Strupišs pieteica savu kandidatūru uz otro termiņu. Kādas konkrēti ir viņa ieceres turpmākajiem pieciem gadiem? Kas ir Latvijas tiesu varas neefektivitātes cēloņi? Kā nodrošināt tiesnešu korpusa ataudzi? Kā panākt, lai tiesnešiem būtu kvalificēti palīgi? Vai tiesu varā ir problēmas ar ētiku? Vai Latvijas tiesneši ir uzticīgi tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatiem? Uz šiem un citiem jautājumiem A. Strupišs atbildēja sarunā ar “Jurista Vārdu” šī gada augustā. ...

Edīte Brikmane

žurnāls / Notikums

Pirmais Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums aktualizē uzticamas un viegli saprotamas informācijas nozīmi

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Iedzīvotāju izpratne par savām un līdzcilvēku tiesībām, kā arī prasme tās pielietot reālās dzīves situācijās ir viens no stipras demokrātiskas kultūras priekšnosacījumiem. Tiesībpratība ne vien dod papildu pārliecību aizstāvēt savas intereses, kad tas ir nepieciešams, bet arī palīdz labāk izprast valsts un ikdienas dzīves norises un kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju. Tādējādi tiesībpratība arī veicina sabiedrības noturību pret dezinformāciju. Lai noskaidrotu, kāds ir sabiedrības tiesībpratības līmenis un kā Latvijas cilvēki jūtas sarežģītajā likumu un noteikumu pasaulē, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” šovasar veica pirmo Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījumu. Šajā publikācijā īss ieskats tā rezultātos. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 7. augusta līdz 2. septembrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Edgars Riņķis

žurnāls / Viedoklis

Izdegšanas sindroma juridiskais statuss un darba devēja riski

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Līdzīgi kā kādā zinātniskās fantastikas filmā, arī izdegšanas gadījumā ir jāizvēlas starp divām tabletēm. Viena piedāvā neapzināti palikt esošajā situācijā, taču otra piedāvā ieskatīties statistikā pamatotā realitātē. Izvēloties otro, iespējams konstatēt, ka darbinieki savas veselības problēmas, kas radušās saistībā ar izdegšanu, nerisina pie arodārstiem un komisijās. Tā vietā darbinieki turpina riskēt ar veselību vai labākajā gadījumā izmanto slimības lapu. Taču otrajā realitātē ir daudz risku un jautājumu, kurus, iespējams, nu ir pienācis laiks risināt. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ceļā uz jaunu publisko iepirkumu modeli

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir viena no visapjomīgākajām publisko resursu izmantošanas jomām, kas ik gadu sastāda ievērojamu daļu no valsts un pašvaldību budžetiem. Eiropas Savienības tiesību sistēmā publiskais iepirkums tiek uzlūkots gan kā instruments ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai, gan kā līdzeklis citu politikas mērķu īstenošanai. Latvijā 2024. gadā noslēgto iepirkuma līgumu summa sasniedza vairāk nekā 5,4 miljardus eiro, veidojot ap 13,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta.1 Šādos apstākļos publisko iepirkumu sistēmas efektivitāte un caurspīdīgums kļūst par jautājumu, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un budžeta līdzekļu izlietojuma kvalitāti. 2025. gada 4. septembrī Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”,2 kura sagatavošana balstīta darba grupas rezultātos un paredz radikālas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. ...

žurnāls / Īsziņas

Nosaka valsts valodas prasības ārzemju mācībspēkiem augstskolās

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

9. septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts valodas prasībām augstākās izglītības iestādēs. Tie nosaka, kādā līmenī ārzemju mācībspēkiem jāapgūst latviešu valoda, lai pēc sešu gadu darba Latvijas augstskolās viņi varētu turpināt akadēmisko karjeru. Izmaiņas paredz, ka profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kuri strādā studiju programmās svešvalodā, atkārtotas ...

žurnāls / Īsziņas

Uzsāks izdienas pensiju reformas tieslietu sistēmā

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Septembra sākumā valdība apstiprināja ziņojumu par izmaiņām izdienas pensiju sistēmā. Valdība vienojās, ka izdienas pensijas vecums tiks paaugstināts pakāpeniski – soli pa solim. Pakāpeniska izdienas pensijas vecuma paaugstināšana neattieksies uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām jau ir vismaz 15 gadu dienesta stāžs, bet vēl nav sasniegts izdienas pensijas vecums. Tās pensiju ...

žurnāls / Īsziņas

Latvija parakstīs Konvenciju par advokātu profesijas aizsardzību

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Ministru kabinets 9. septembrī atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību (Konvencija), kas nodrošina juridiski saistošu un vienotu standartu kopumu advokātu profesionālās neatkarības, brīvības un aizsardzības garantēšanai visās dalībvalstīs. Ministru kabinets pilnvaroja tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri parakstīt Konvenciju un noteica Tieslietu ministriju kā atbildīgo ...

žurnāls / Īsziņas

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

8. septembrī Augstākās tiesas plēnums par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja senatoru Normunda Salenieku. Par viņu balsoja 26 no 28 klātesošajiem senatoriem. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus plēnums ievēlē uz pieciem gadiem. ● ● ● Iekšējās drošības akadēmija 2025./2026. studiju gadā uzņēmusi līdz šim lielāko studentu skaitu – 491. Kopumā šobrīd ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Redaktora sleja

Ko mēs zinām par savām zināšanām par tiesībām

16. Septembris 2025 • NR. 37 (1407)

Ir noslēdzies pirmais kvantitatīvais pētījums par Latvijas iedzīvotāju tiesībpratību. Attālināti veiktajā pētījumā šī gada vasarā piedalījās 1012 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem. Pētījumu veica VSIA “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar uzņēmumu “Berg Research”. Pētījumā iedzīvotājiem tika jautāts, kā tie kopumā vērtē savas zināšanas par tiesībām un pienākumiem; kādās tiesību jomās iedzīvotāji jūtas ...

3

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS