MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Viedoklis
4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)
Godātais lasītāj! Sēdēju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zālē, klausījos prasītājas pārstāvju runas un saspringti domāju, kurus gan no viņu izvirzītajiem argumentiem tiesnese varētu atzīt par pamatu prasības par 12 vai vismaz 9 miljonu eiro piespriešanai no atbildētājas. Kad kļuva zināms tiesas spriedums, izrādījās, ka tiesa tādus ir atradusi. Vairāk nekā divus gadus biju pētījis un līdzdarbojies civillietā pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (turpmāk – NBA) prasībā pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā par it kā nesamaksātajiem miljoniem. Prasība tika celta 2018. gada 15. janvārī, tas ir, četrus gadus pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas nodošanas pasūtītājai un desmit gadus kopš būvniecības uzsākšanas. Visu laiku mani urdīja jautājums par to, kāpēc esmu pārliecināts, ka prasība noraidāma un ka es varu to ar pilnu pārliecību apgalvot jau tad, kad lieta vēl tika gatavota izskatīšanai pirmās instances tiesā. Vai tiešām tas, ko ilgāk nekā 30 gadus esmu stāstījis jurisprudences studentiem par civiltiesību normām par līguma noteikumu saistošo spēku, uzņēmuma līguma būtību, noilguma notecējuma nozīmi un citiem fundamentāliem noteikumiem, ir kaut kas tāds, kas ik pa brīdim mainās tāpat kā tiesvedības gaitā vairākas reizes minētais ūdens līmenis Daugavā? Nedomāju, ka esmu saslimis ar pašpārliecinātību. Daži mani tuvākie kolēģi tā piesardzīgi izteicās, ka īsto patiesību var uzzināt tikai tad, kad pēdējā tiesas instance ir taisījusi galīgo nolēmumu. Izskaidrojumu savai pārliecinātībai atradu tikai tad, kad biju uzrakstījis šo stāstu līdz vietai, kas saucas Kopsavilkums. Apņemieties un apsoliet, ka nelasīsit šo sacerējumu, sākot ar Kopsavilkumu, bet pamēģiniet izdzīvot līdzi lietas attīstībai hronoloģiskā secībā. Stāsta pagaidu virsraksts bija “Tiesāšanās pret Temīdu (KM personā)”. Latvijas tiesu praksē nav piedzīvota tiesāšanās pret mītisku būtni, ko sauc par taisnības dievieti, un maz ticams, ka tās pārstāve Latvijā būtu Kultūras ministrija (turpmāk – KM). Virsraksta galaversijā jau konkrētāk norādīts, pret ko būtībā izvirzīti prasījumi, un vārds sākas ar burtu D. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)
Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)
Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai demagoģisku tieksmi bremzēt radikālas izmaiņas. Priekšlikuma būtība nav izslēgt procentos izteiktu līgumsodu vispār, bet pārtraukt periodiski (ilgstoši pieaugošu) aprēķināmu līgumsodu piemērošanu, kas dublē procentu maksājumus. Mērķis ir novērst kļūdu līgumsoda būtības izpratnē un kopš padomju laikiem ierastu, bet Civillikuma būtībai neatbilstošu traktējumu. Pārmaiņas nevar panākt vienīgi ar zinātnisku pamatojumu par citādu CL 1716. un turpmāko pantu iztulkojumu, jo judikatūrā ilgstoši atzīts procentos izteikts līgumsods un tāda izteiksme netiek noliegta vispār. Jautājums ir par nenoteiktību un pārmērībām, ko rada pieaugošs vai atkārtoti maksājams līgumsods. Tāpēc ir vajadzīga CL normu skaidrāka izteiksme, precizējot vispirms, kas saprotams ar vārdu "pametums" un kādas sekas izriet no tāda precizējuma. Galvenā dziļi iesakņojusies kļūda ir tā, ka blakus procentiem kā tirgus ekonomikā pamatotai un taisnīgai maksai par sveša kapitāla lietošanu pastāv legāla iespēja piedzīt vēl otrreiz procentiem līdzīgu maksu, tikai saucot to par līgumsodu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)
Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties