Jurista Vārda satura arhīvs

Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās

27. Februāris 2018 • NR. 9 (1015)

2017. gada 26. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts cienījamās zvērinātas advokātes Artas Snipes raksts "Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata",1 kurā argumentēts, ka komersanta prasījumi, kas izriet no piespiedu nomas attiecībām, noilgst desmit gadu laikā. Šī raksta mērķis ir sniegt citādu argumentētu skatījumu uz A. Snipes pausto nostāju. Šajā rakstā paustais autora viedoklis tika izklāstīts arī Latvijas Universitātes 76. starptautiskās konferences referātā ar tādu pašu nosaukumu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu

20. Februāris 2018 • NR. 8 (1014)

Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda. ...

Jānis Kārkliņš, Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā

28. Marts 2017 • NR. 13 (967)

Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma sniegt citādu skatījumu uz negatīvām atzīšanas prasībām Latvijas civilprocesā, tādējādi veicinot zinātnisko diskusiju par šo interesanto tiesību institūtu un papildus sniedzot alternatīvu skatījumu uz negatīvās prasības esamību vai neesamību Latvijas Republikas Civilprocesa likumā2 (turpmāk – CPL). Šis raksts ir ar izteiktu zinātniskās polemikas elementu, kas vietām izpaudīsies ar krasu nepievienošanos atsevišķiem D. Vārnas un Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumiem. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti

21. Februāris 2017 • NR. 8 (962)

Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Darījumu notariālas formas nepieciešamības pamatojumi

20. Decembris 2016 • NR. 51 (954)

Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Par publiski izskanējušo vienošanos Zolitūdes traģēdijas lietā

13. Decembris 2016 • NR. 50 (953)

Zolitūdes traģēdija, kas neapšaubāmi bija viena no lielākajām nelaimēm Latvijas vēsturē, aiz sevis atstāja ne vien sāpes un ciešanas, bet izraisīja arī vairākas tiesvedības, kurās cietušie un bojāgājušo tuvinieki ir vērsušies pret vairākiem atbildētājiem ar prasībām par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Šīs civillietas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē: faktiskie apstākļi ir sarežģīti, un piemērojamas līdz šim praksē maz skaidrotas tiesību normas. Arī traģēdijas cēloņu un seku krimināltiesiskai vērtēšanai veiktais kriminālprocess nesolās būt nedz ātrs, nedz vienkāršs. Tiesu darbu neatvieglo arī morālais spiediens, ko izraisa saprotamā sabiedrības pastiprinātā vēlme pēc ātra procesa un taisnīga atlīdzinājuma cietušajiem. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Kalvis Torgāns, Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civiltiesiskās atbildības modeļi pēc vainojamības pazīmes

8. Septembris 2015 • NR. 35 (887)

Civiltiesiskās atbildība un tās piemērošanas priekšnoteikumi vienmēr ir bijuši aktuāli gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Vieni no sarežģītākajiem jautājumiem ir vainas un prettiesiskas rīcības (neatļautas darbības) jēdzieni. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību zinātne 2014. gadā: nekoordinēti aktīva, pļāpīga, cerīga

23. Decembris 2014 • NR. 50 (852)

Pretēji brīdinājumam, ka nedrīkst ignorēt tiesību zinātni, dalot visai niecīgo valsts pabalstu zinātnei kopumā, un ka pretējā gadījumā šai nozarei draud nekrologs In memoriam, šī zinātnes nozare 2014. gadā izrādījusi sīkstu dzīvotspēju un pat izaugsmi. Tas, ka pēc samērā asas diskusijas Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē un divām publikācijām presē1 tika rasts neliels finansējums no Zinātnes padomes (LZP) dalītajiem ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām

16. Decembris 2014 • NR. 49 (851)

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Jūlijs 2025

Nr 28 (1498)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"