Jurista Vārda satura arhīvs

Turpinot diskusiju par vainas formām krimināltiesībās

27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, vērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), konstatēja, ka Krimināllikuma 323. pantā (turpmāk – KL) paredzēto kukuļdošanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, un izteica bažas, ka tieša nodoma prasība, kā tā definēta KL, daudzus kukuļošanas gadījumus nekvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu, jo Konvencija prasa nodomu vismaz dolus eventualis līmenī. Līdz ar to darba grupa ierosināja veikt korekcijas likumā.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netieša nodoma īpatnības formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Iepriekšējā autora rakstā1 pamatots, ka netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgā nodarījumā konstatējams tad, ja persona nav pilnīgi droša (precīzi nezina), ka eksistē tāds faktiskais apstāklis, kas padara viņas nodomāto rīcību par noziedzīgu (vai pastiprina atbildību, ja likumā paredzēta formāla sastāva kvalificēta pazīme), taču viņa apzinās šāda apstākļa eksistences iespēju (parasti ar visai augstu ticamības pakāpi), bet tas neattur viņu no attiecīgās darbības (bezdarbības) un viņa pieļauj (pacieš, akceptē, samierinās ar) attiecīgā formālam sastāvam raksturīgā abstraktā apdraudējuma radīšanu gadījumam, ja šis apstāklis eksistētu, t.i., ietver šo apstākli savā gribā. Šajā rakstā plašāk apskatīts jautājums, kā netiešs nodoms izpaužas formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kā arī tā norobežošana no noziedzīgas pašpaļāvības. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Pirms dažiem gadiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. pantā izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar nodoma definīciju. Šo izmaiņu galvenie iemesli bija uzskats, ka: sākotnējā panta redakcija reglamentēja subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos; formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms. Līdz ar to atzīts par nepieciešamu atsevišķi definēt nodomu formāla un ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai. ...

Māris Leja

žurnāls / Jurista vizītkarte

Māris Leja

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Māris Leja, Mediācijas padome

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē. Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no šiem iemesliem ir liecinošās personas ieinteresētība liecināt nepatiesi. Tāpēc ir būtiski efektīvi to apkarot. Viens no šiem līdzekļiem ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) 300. pants, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu liecību. Tomēr praksē daudzos gadījumos šo normu nepiemēro, izmantojot dažādus juridiskus argumentus, lai gan nav būtisku šaubu, ka liecības ir apzināti nepatiesas. Šī raksta uzdevums ir mēģināt atspēkot praksē izplatītākos stereotipus, kas padara šo normu par neefektīvu. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krāpšana vai tomēr kukuļņemšana

21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)

Rakstā analizēta tiesu praksē skatīta krimināllieta, kurā aktuāls ir bijis jautājums par kukuļņemšanas un krāpšanas norobežošanu. Ņemot vērā, ka situācijas, kad valsts amatpersona ne tikai pieprasa kukuli, bet arī maldina potenciālo kukuļdevēju, praksē var gadīties visai bieži, rakstā sniegts plašāks ieskats par šo noziedzīgo nodarījumu norobežošanu. Kontekstā ar šo krimināllietu analizēts jautājums par šādu noziedzīgu nodarījumu norobežošanu: krāpšanas norobežošana no izspiešanas; kukuļa pieprasīšanas norobežošana no kukuļa izspiešanas; krāpšanas norobežošana no kukuļa piesavināšanās. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus nav zinājusi trešā, tieši maldinātā persona (konkrētajā lietā – tiesnesis), bet mantas īpašniekam tie bija zināmi; kā norobežojama sagatavošanās krāpšanai no krāpšanas mēģinājuma, ja ilgstošā laika periodā veiktas dažādas maldinošas darbības, kas vērstas uz svešas mantas iegūšanu. Šī lieta izceļas ar īpaši raibu nodarījuma juridisko vērtējumu: pirmstiesas kriminālprocesā nodarījums kvalificēts kā krāpšanas mēģinājums (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.) un dokumentu viltošana (KL 275. p. 2. d.). Pirmās instances tiesa apsūdzētos daļā par krāpšanas mēģinājumu attaisnoja, notiesājot tikai par dokumentu viltošanu. Apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā taisīts attaisnojošs spriedums, notiesājot par krāpšanas mēģinājumu (KL 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.). Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk – Senāts) apelācijas instances tiesas notiesājošo spriedumu daļā par krāpšanu atcēla. Izskatot lietu atkārtoti, apelācijas instances tiesa atzina, ka krāpšana pārtraukta sagatavošanās stadijā (KL 15. p. 3. d. un 177. p. 3. d.). Savukārt Senāts, izskatot lietu atkārtoti, kriminālprocesu daļā par krāpšanu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.1 ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Informācija

Eiropas telpā

In memoriam

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Priekšvārds

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Tiesību prakse

Redaktora sleja

No citas puses

Nedēļas jurists

Numura tēma

Tiesību politika

Notikums

Jurista vizītkarte

Juridiskā darba tirgus

Īsziņas

Grāmatas

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Tiesību prakses komentāri

Studenta Vārds

Periodika

Prakses materiāli

Vēstules

Viedoklis

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Viktorīna

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

8. Oktobris 2024

Nr 41 (1359)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"