Jurista Vārda satura arhīvs

6. Augusts 2013 • NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu

28. Maijs 2013 • NR. 21 (772)

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem

30. Oktobris 2012 • NR. 44 (743)

Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus nav zinājusi trešā, tieši maldinātā persona (konkrētajā lietā – tiesnesis), bet mantas īpašniekam tie bija zināmi; kā norobežojama sagatavošanās krāpšanai no krāpšanas mēģinājuma, ja ilgstošā laika periodā veiktas dažādas maldinošas darbības, kas vērstas uz svešas mantas iegūšanu. Šī lieta izceļas ar īpaši raibu nodarījuma juridisko vērtējumu: pirmstiesas kriminālprocesā nodarījums kvalificēts kā krāpšanas mēģinājums (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.) un dokumentu viltošana (KL 275. p. 2. d.). Pirmās instances tiesa apsūdzētos daļā par krāpšanas mēģinājumu attaisnoja, notiesājot tikai par dokumentu viltošanu. Apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā taisīts attaisnojošs spriedums, notiesājot par krāpšanas mēģinājumu (KL 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.). Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk – Senāts) apelācijas instances tiesas notiesājošo spriedumu daļā par krāpšanu atcēla. Izskatot lietu atkārtoti, apelācijas instances tiesa atzina, ka krāpšana pārtraukta sagatavošanās stadijā (KL 15. p. 3. d. un 177. p. 3. d.). Savukārt Senāts, izskatot lietu atkārtoti, kriminālprocesu daļā par krāpšanu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju

17. Jūlijs 2012 • NR. 29 (728)

Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL 260. p.), “tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu” (KL 316. p.) un “mantisks zaudējums kā būtiska kaitējuma elements” (KL 317.-319. p. u.c.). Rakstā pamatots viedoklis, kas atšķiras no tiesu praksē paustajiem uzskatiem. ...

Māris Leja

žurnāls / Nedēļas jurists

Māris Leja

27. Marts 2012 • NR. 13 (712)

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā

6. Marts 2012 • NR. 10 (709)

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas rodas, ja nepieciešamās ziņas trūkst un ciktāl šos trūkumus ir tiesīga novērst tiesa. Jautājuma aktualitāte ir būtiska, jo, lai cik pilnīga būtu likuma redakcija, vispār no apsūdzības trūkumiem praksē nekad nebūs iespējams izvairīties. Trūkumi apsūdzībā var rasties gan objektīvi attaisnojošu iemeslu, gan prokurora pieļauto kļūdu dēļ. Vai šie trūkumi ļauj ignorēt citus kriminālprocesa principus un vainīgā persona atbrīvojama no soda, ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka apsūdzētais ir vainīgs? Raksta mērķis ir atspoguļot, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijas, Austrijas un Šveices tiesu praksē, kur ir rasts risinājums, kā iztiesāšanas gaitā novēršama lielākā daļa trūkumu, turklāt neatkarīgi no prokurora viedokļa. Savukārt raksta noslēgumā tiks sniegts īss Latvijas tiesiskā regulējuma komentārs. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neuzmanīga līdznodarīšana krimināltiesībās

30. Augusts 2011 • NR. 35 (682)

Turpinot ieskatu par raksturīgākajām problēmām noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības,1 šajā rakstā galvenā uzmanība tiks veltīta šādiem jautājumiem: kā noteikt, kuras no kopīga darba procesā dalību ņēmušām personām rīkojušās neuzmanīgi; kuras no vairākām neuzmanību pieļāvušām personām atbildīgas krimināltiesiski. Atbildi uz tiem nav iespējams sniegt bez teorijas atziņu izmantošanas, tāpēc raksta pirmā daļa būs veltīta teorijai. Savukārt raksta noslēgumā pievērsīšos iepriekšējā rakstā apskatītās lietas apstākļiem, noskaidrojot, vai par neuzmanīgu noziedzīgu nodarījumu bez apsūdzētā varētu būt atbildīgas arī citas personas. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības

14. Jūnijs 2011 • NR. 24 (671)

Kāda 2010. gadā tiesā izskatīta lieta rosināja mani tuvāk pievērsties neuzmanības jēdziena izpratnei krimināltiesībās. Šī lieta neizceļas ne ar ko īpašu. Ar līdzīgām situācijām var nākties saskarties bieži. Tomēr, lai sniegtu pareizu juridisko vērtējumu, rodas jautājumi, uz kuriem rast atbildes ir sarežģīti. Arī konkrētā lieta liecina, ka praksē pastāv neskaidrības par būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kā noteikt, vai persona rīkojusies neuzmanīgi, vai pastāv cēloniskais sakars starp neuzmanību un kaitīgām sekām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēģināšu rast šajā rakstā, balstoties uz atziņām, kas izteiktas Vācijas, Austrijas, Šveices tiesu praksē un juridiskajā literatūrā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesu praksi krimināllietās 2010. gadā

4. Janvāris 2011 • NR. 1 (648)

Rakstā apskatītas trīs krimināllietas, kas 2010. gadā izskatītas AT Senāta Krimināllietu departamentā (turpmāk tekstā – AT Senātā). Šo lietu kontekstā pievērsīšos šādu noziedzīgu nodarījumu analīzei – zādzības (KL 175. pants) un apzināti nepatiesas liecības (KL 300. pants) sastāviem, kā arī apsūdzības saturam pēc KL 275. panta un apsūdzības trūkumu juridiskajām sekām. Krimināllietās saskatāmi vairāki diskusijas vērti jautājumi, kurus risinot, iespējams, var nonākt pie secinājumiem, kas atšķiras no AT Senāta viedokļa. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināltiesību normu interpretācija

19. Oktobris 2010 • NR. 42 (637)

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz "vienīgo pareizo viedokli", šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats par krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībām. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

Nr 26 (1496)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"