Jurista Vārda satura arhīvs

Dace Šulmane, Marko Novaks, Tomāšs Gabrišs, Mindaugs Verbicks, Gābriels Tavitss

žurnāls / Citu pieredze

Pastkartes no Eiropas

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Piederība romāņu-ģermāņu tiesību saimei ļauj prezumēt, ka Eiropas valstu universitāšu juridiskajās fakultātēs nepastāv krasi atšķirīgi vai diametrāli pretēji zinātiskie viedokļi par tiesību teorijas un metodes pamatiem. Vienotā tiesību telpa Eiropā, kā arī plaši attīstītā domapmaiņa un sadarbība zinātnisko konferenču, publikāciju formātā sekmē nacionālo tiesību sistēmu harmonisku pielāgošanos un attīstību, neatpaliekot un nestagnējot tikai vienas valsts un vienas valodas šaurās ģeogrāfiskās robežās. Šajā mazajā apskatā tiek piedāvāta iespēja no pirmavotiem uzzināt, kā tiek vērtēta tiesību teorijas zinātniskā attīstība, kā arī mācīšanas modeļi vairākās Eiropas augstākās izglītības iestādēs. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Dace Šulmane

22. Novembris 2022 /NR. 47 (1261)

Juridisko zinātņu doktore. Tieslietu padomes sekretariāta padomniece. Ministru kabinets ir apstiprinājis viņu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja amatā. "Jurista Vārdā" publicēti 88 viņas raksti, viedokļi, komentāri, intervijas un dažādi informatīvie materiāli. No 2015. gada līdz 2017. gadam Dace Šulmane bija "Jurista Vārda" tieslietu redaktore. Pirmā publikācija – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā juristavards.lv. ...

žurnāls / Tiesību politika

Trīs ziņojumi un salīdzinošie pētījumi par Eiropas tiesu sistēmas neatkarību

5. Janvāris 2021 /NR. 1 (1163)

2020. gada 11. decembrī Tieslietu padomes sēdē tika sniegts pārskats par šajā gadā publicētiem nozīmīgiem Eiropas līmeņa salīdzinošajiem pētījumiem par tiesu sistēmām. ...

žurnāls / Informācija

Publicēts ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā

21. Maijs 2019 /NR. 20 (1078)

26. aprīlī Briselē publiskots 2019. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard1), kurā jau kopš 2013. gada tiek analizētas un salīdzinātas tieslietu sistēmas ES dalībvalstīs. Ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo datu iegūšanā piedalījušās visas ES dalībvalstis. ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome nosaka jaunu tiesu priekšsēdētāju atlases kārtību

16. Aprīlis 2019 /NR. 15 (1073)

Viens no būtiskiem 12. Saeimas sasaukuma darbiem bija apjomīgie grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar ko tika paplašināta Tieslietu padomes kompetence vairākos jautājumos, kas skar tiesu darbību. Viens no tiem – tiesu priekšsēdētāju, to vietnieku un tiesu namu priekšsēdētāju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība. ...

žurnāls / Intervija

Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Jau daudzus gadus Latvijas un Lietuvas konstitucionālās tiesas rīko regulāras savstarpējas konferences un apmaiņas vizītes, lai dalītos ar pieredzi un gūtu ieskatu kaimiņvalsts jaunākajā tiesu praksē. Šovasar Latviju apmeklēja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesneši. Tiesas priekšsēdētājs prof. Dr. iur. Daiņus Žalims sarunā ar "Jurista Vārdu" apskatīja vairākus aktuālākos konstitucionālo tiesību jautājumus Lietuvā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par atbrīvojumu no nodokļa

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Ikdienas darbu ritums, kā arī fakts, ka ne visiem sabiedrības locekļiem piemīt ķēriens uz normatīvo aktu satura izzināšanu, prasmīgu sadarbību ar valsts iestādēm, dokumentācijas kārtošanu un birokrātijas šķēršļu pārvarēšanu, praksē rada ne mazums neskaidrību un vilšanos. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad kāda procesa regulējums vai vispār informācija par to, ka šāds regulējums pastāv, no valsts iestāžu puses netiek pasniegts skaidrā, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tāda ir kārtība

28. Novembris 2017 /NR. 49 (1003)

Nesen veiktie salīdzinošie pētījumi par juridiskās kultūras un tiesiskās apziņas līmeni dažādos Eiropas reģionos neatkarīgi no pētniekiem un izmantotās respondentu atlases metodoloģijas uzrāda vienu tendenci, proti, "vecajā Eiropā" likumi un likumpaklausība viennozīmīgi kotējas augstāk nekā postpadomju telpā. Cieņa un respekts pret likumdevēju, kā arī personiskā attieksme pret nepieciešamību ievērot likumus ir izteiktāka sabiedrībās, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Apbalvojumi un nominācijas

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Šā gada 9. oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja paziņoja par savas 2013. gadā nodibinātās Vāclava Havela cilvēktiesību balvas 2017. gada laureātu. Tas ir Murats Arslans – kopš 2016. gada ieslodzījumā (apsūdzība par saistību ar valsts apvērsumu) esošs turku tiesnesis. Viņš bija par neatkarīgu atzītās Turcijas tiesnešu un prokuroru asociācijas (YARSAV), ko pašreiz var uzskatīt par likvidētu, priekšsēdētājs, kā arī bijušais Konstitucionālās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Frāze ar jaunu dzīves elpu

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Strādājot amatos, kas ietver valsts interešu pārstāvēšanu jebkādā kapacitātē, kā arī darbojoties sistēmās, kas nodrošina sabiedrības dzīvi (veselības, izglītības), nozīmīgs ir ne tikai padarītais, bet arī veids, kā to pasniedz plašākai publikai. Likumdevēja un izpildvaras amatpersonu teiktais bieži veido ikdienas ziņu saturu (gan iepriekš labi pārdomāti apgalvojumi vai solījumi, gan spontānas, neveiklas frāzes, kas dažkārt mēdz labi ilustrēt ...

žurnāls / Intervija

“Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Rīga arvien biežāk kļūst par dažādu starptautisku tiesību konferenču un forumu namamāti, kas aicina to apciemot Eiropas un pasaules līmeņa tiesību zinātniekus un praktiķus. Baltijas valstis daudzi no viņiem apmeklē pirmoreiz, un šādi starptautiski pasākumi dod iespēju klātienē tikties ar atzītiem tiesību ekspertiem. Pirms neilga laika Rīgu starptautiskas konferences ietvaros apmeklēja Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis un tiesību zinātnieks, monogrāfijas "Tieslietas Centrāleiropā un Austrumeiropā: mehāniskās jurisprudences transformācija?" autors Dr. Zdeneks Kūns (Zdeněk Kühn). Viņš sarunā ar Daci Šulmani sniedza savu ieskatu tiesību aktualitātēs Čehijā un Eiropā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dokumentāli par procesu

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Ļoti daudzu dzīves un politisko norišu pamatā ir izvēle. Kaut ko darīt vai nedarīt. Iesaistīties vai neiesaistīties. Uzskatīt, ka tas mani tieši neskar, un ignorēt vai saņemties un rīkoties. Galu galā – būt objektam vai subjektam. Septembrī notikušā Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros iekļautā dokumentālo filmu programma Artdocfest/Riga ļāva gūt iespaidu par svaigākajām vēsmām kino krievu valodā, fokusējoties uz fundamentāliem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Inovācijas un adaptācija: Uber gadījums

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Ērtais un modernais ASV attīstītais kopbraukšanas pakalpojums Uber ir ne tikai devis jaunu atspērienu pakalpojumu biznesa koncepcijas maiņai, bet vienlaikus arī radījis nopietnu kolīziju ar tradicionāliem, stingrām normatīvām prasībām atbilstošiem biznesa veidiem. Tas izraisījis ne mazumu juridisku strīdu un skaļu tiesu procesu Eiropā. Lielkompānijas Uber pārstāvjiem Eiropas tiesnešus nācies pārliecināt par daudziem jautājumiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata par kritisko tiesību skolu Centrāleiropā

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

Oksfordas izdevniecībā Counterpress 2016. gadā klajā nākusi pirmā apjomīgā grāmata angļu valodā, kas veltīta kritiskās tiesību skolas novirzienam Centrāleiropā. Tajā iekļauti deviņu Polijas, Čehijas un citu Centrāleiropas valstu tiesībnieku raksti, kuru galvenais ievirzes punkts ir postkomunistisko valstu attīstības īpatnību apzināšana. Izdevums tapis kā referātu apkopojums, kas nolasīti Kritisko tiesību konferencē (Critical Legal Conference) 2015. gada 5. septembrī Varšavā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tradīcijas mūsdienu vērtību grožos

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

Šis gadsimts pasaules vēsturē tiks iezīmēts ne tikai ar tehnoloģiju novitātēm un sasniegumiem, bet arī ar daudzu gadsimtiem senu tradīciju un paražu izzušanu, kā pamatā ir ne tikai pašu tradīciju "nesēju" novēršanās no tām. Liela ietekme uz to, vai senās tradīcijas turpina pastāvēt, ir jaunai izpratnei par morāli, tiesībām un mūsdienu vērtībām. Ja latviešu dzīvesziņa, kurā pirmkārt iekļaujami Jāņi, pirts tradīcijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sodi un to mērķi attiecībā uz nodokļu maksātājiem

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Sodi un to mērķi attiecībā uz no Valsts kontrole pēdējā laikā regulāri nāk klajā ar tematiskiem revīziju ziņojumiem, kas vispusīgi un kritiski apskata kāda valsts pārvaldes sektora darbības mērķus un rezultātus. Kā īpaši aktuāls izceļams 2017. gada vasarā publicētais ziņojums "Naudas sodu piemērošanas prakse VID". Ja pirms šā ziņojuma publicēšanas varēja vien abstrakti minēt un pēc nostāstiem no uzņēmējiem nekonkrēti apspēlēt tematu ...

žurnāls / Intervija

Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija

22. Augusts 2017 /NR. 35 (989)

Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar priekšlasījumu uzstājās Francijas Augstākās tiesas tiesnesis Alēns Lakabarats. Nelielā intervijā "Jurista Vārdam" tiesnesis pauda savu redzējumu par aktualitātēm savā darbā Francijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Baltā grāmata

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Gatavojoties Romas līguma 60. gadadienai šā gada martā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni – pieciem Eiropas Savienības tālākās attīstības scenārijiem. Katrs no tiem sniedz priekšstatu par iespējamo stāvokli Savienībā līdz 2025. gadam atkarībā no Eiropas izdarītās izvēles. Scenārijos ir aplūkots, kā Eiropa mainīsies nākamajā desmitgadē, sākot ar jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un darbavietām un beidzot ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bonifācijs un viņa brīvdienas

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Interesanti būtu noskaidrot, vai daudzi pieaugušie, kas ir ļoti aizrāvušies ar savu profesiju, arī ikdienā gandrīz ik uz soļa saskata kādas paralēles ar savu darbu. (Ja britu pētnieki to jau ir izpētījuši, zinošie lasītāji aicināti par to informēt pie slejas komentāriem!) Vienmēr paliks atmiņā epizode no meiteņu kamerkora autobusa brauciena pa Eiropu, kur vispārēju jautrību un nebeidzamus jociņus izraisīja psiholoģiju studēt plānojošās ...

žurnāls / Redaktora sleja

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Pēdējās nedēļās Latvijas masu medijos par Čehijas tiesībsargājošām institūcijām varam lasīt vairāk nekā ikdienā. Tas saistīts ar 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzētā Anša Ataola Bērziņa lietu par viņa izdošanu. Konkrētā lieta ir aizgājusi gana tālu un ievirzījusies robustā juridiskā strīdā. Ir pagājis daudz laika, un sabiedrību jau sen nodarbina citas problēmas. Kurš vairs atceras, kāpēc vispār notika 2009. gada Vecrīgas grautiņi un ...

žurnāls / Redaktora sleja

Recepte pret bankrotu

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Profesiju un dažādu zinātņu nozaru fragmentācija kā sabiedrības progresa sabiedrotā ir gluži vai neapstādināma. Lai jēgpilni šīs plašās un arvien sīkākās specializācijas rezultātā iegūtās zināšanas apkopotu un izmantotu, pēdējās desmitgadēs arvien paplašinās starpnozaru disciplīnas, arī jurisprudencē. Šajā žurnāla numurā lasāms raksts, kura autore izcēlusi komunikācijas izšķirošo nozīmi uzņēmumu izdzīvošanas stāstā. Pareizai komunikācijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pārkāpums kā cīņas veids

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Lai vai cik sarežģītas dažkārt neliktos tiesībpolitiskās problēmas, kuras risināmas Latvijā, rūpīgāk ieskatoties citu Eiropas valstu iekšējās peripetijās, atliek vien nopriecāties, ka Latvijā kā jaunā, vienotā un mazā valstī daudzi jautājumi un problēmas pat teorētiski nav iespējami: federālās valstīs ir savi mūžīgie saspīlējumi, valstīs ar vairākām oficiālajām valodām – citi. Tomēr ikvienā valstī ik pa laikam sabiedrības uzmanību saista ...

žurnāls / Redaktora sleja

Minūte un 16 sekundes mākslas par kādu spriedumu

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Tradicionāli pieņemts, ka likumu piemērošana un tiesu lietas pieder pie tām jomām, kuras patiesi aizrauj un interesē tikai savā nozarē strādājošos – visdažnedažādāko profesiju juristus. Lielākoties tas tā arī ir, turklāt visai loģiski, jo izglītība un ikdienas darbības joma indivīdu ieved savā noteiktā vidē, kurā ir gan sava nerakstīta hierarhija, gan uzvedības kodekss un "izdzīvošanas" likumi. Par to daudz rakstījis izcilais franču ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sods par tehnikas kļūmi

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Pirms kāda laika žurnāla lasītājs slejā ar visai tehnisku nosaukumu "Robots saka: "Līgums ir spēkā"" tika aicināts jau laicīgi morāli gatavoties jaunajam tehnoloģiju laikmetam, kad daudzus valodnieciskus, kā arī lielu daļu tehniskus darbus varēs droši uzticēt jaudīgām programmatūrām, kuras, piemēram, varētu pat aizvietot jurista aroda pratējus, ja darbs ietvertu standarta līgumu, situāciju izskatīšanu, kā arī milzīgu teksta ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar likumu pret tradīcijām Francijā

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Sekojot līdzi aktualitātēm Francijas prezidenta vēlēšanu procesā, iespējams, daudziem Latvijas juristiem Emanuēla Makrona vārds līdz šim bija mazāk pazīstams. Viņš ir bijušais Francijas ekonomikas ministrs un pašreiz nopietni kandidē uz valsts prezidenta amatu, pat nesasniedzis Latvijai būtisko, vairākos likumos iezīmēto četrdesmit gadu robežu (dzimis 1977. gada 21. decembrī). Taču tieši viņam tūristi un brīvdienās iepirkties vēlošies francūži ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis Nr. 19 (2016) par tiesas priekšsēdētāja lomu

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

2016. gada 10. novembrī Eiropas Padomes Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (CCJE) publicējusi jaunāko viedokli Nr. 19, kurā apskatīta tiesu priekšsēdētāju loma tiesu neatkarības, kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanā (Viedoklis). Tā izstrādē tika piesaistīts CCJE eksperts no Itālijas Marko Fabri, kā arī ņemtas vērā 38 dalībvalstu atbildes par tiesu priekšsēdētājiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nekustamais īpašums nodokļu fokusā

18. Aprīlis 2017 /NR. 17 (971)

Tā dēvētajos padomju laikos lielos vilcienos viss bija vienkārši. Nebija zemes, mājas vai dzīvokļa īpašuma – nebija arī problēmu. Toties mūsdienās nekustamā īpašuma uzturēšana, kā arī tā aprite to īpašniekiem periodiski liek pievērsties maksājumu veikšanai, kuru adresāts ir valsts vai pašvaldība. Nodokļi un nodevas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma uzturēšanu vai atsavināšanu, kā arī to noteiktais apjoms un administrēšanas prakse raksturo ...

Elīna Grigore-Bāra, Dace Šulmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mehāniskā jurisprudence Centrāleiropā Zdeneka Kūna skatījumā

18. Aprīlis 2017 /NR. 17 (971)

Čehu tiesību zinātnieka Zdeneka Kūna (Zdeněk Kühn) pētījumu centrā ir Centrāleiropas tiesību attīstības periods pirms un pēc komunisma ideoloģijas ieviešanas sociālistiskajās valstīs 20. gadsimtā, kā arī 21. gadsimta sākumā. Atšķirībā no daudziem plaši pieejamiem Rietumu tiesību zinātnieku darbiem, kas veltīti nacisma ideoloģijas ietekmei uz tiesībām attiecīgajā totalitārā režīma periodā Vācijā, tiesību attīstības problemātika un tiesu prakses galvenās iezīmes Centrāleiropas, kā arī Austrumeiropas reģionā palikušas maz pētītas. Z. Kūns un vairāki citi mūsdienu poļu, čehu un slovāku tiesību zinātnieki savos darbos skaidro, kāpēc vēl joprojām ir aktuāli analizēt 20. gadsimta totalitāro režīmu izpausmes tiesībās un kāda ir to ietekme uz mūsdienu sabiedrību postkomunisma valstīs. Rakstā autores analizē apjomīgās Z. Kūna monogrāfijas “Tieslietas Centrāleiropā un Austrumeiropā: mehāniskās jurisprudences transformācija?” (The Judiciary in Central and Eastern Europe: Mechanical Jurisprudence in Transformation?) nozīmi un aktualitāti Latvijas tiesību zinātnes kontekstā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Divas Eiropas lietas

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

Viens no vieglākajiem veidiem, kā īsi un konspektīvi izprast kādas tautas mentalitāti, ir tās folkloras un tradīciju iepazīšana (arī anekdotes šim nolūkam der) vai arī uzzināt, kādas "birkas" tām piezīmētas. Var jau būt, ka 21. gadsimtā spilgtās pazīmju krāsas pazūd, tomēr vēl joprojām, tiklīdz iedomājamies vāciešus, tad pirmie īpašību vārdi, kas nāk prātā, būs "pedantiskums, kārtība, taupīgums (skopums)", savukārt francūžu dzīvi, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Uzticības kredīta ekonomiskā vērtība

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Vārds "uzticība", šķiet, katras nozares un ievirzes žurnāliem jau kļuvis par atslēgvārdu. Juridisko izdevumu viena no pamattēmām ir sabiedrības uzticība tieslietu sistēmai, tā dēvētos sieviešu žurnālus visražīgāk mēdz piepildīt partneru "uzticības/neuzticības" daudzējādās šķautnes. Savukārt finanšu literatūrā jautājums par uzticību iegūst jau tīri naudā izmērāmas aprises: kā norādījusi Starptautiskā monetārā fonda vadītāja ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dienaskārtība ceturtdaļgadsimta garumā

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

2016. gads daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs aizritēja dažādu pasākumu, kas veltīti 25 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas, ietvarā. Arī Latvijas tiesību un politikas eksperti šajā laika periodā ietilpina milzīgās pārmaiņas, kas mūsu valstī notikušas. Taču var būt arī citādi piemēri. Horvātijā jau vairākus mēnešus visaugstākajos un plašākajos tiesību, medicīnas un reliģijas jautājumu diskusiju forumos "karstākais kartupelis" ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Par Hamiltonu Ja politiskajā arēnā Amerikā pēdējā laikā dominējis tikai viens uzvārds "Tramps", tad šai valstij tik raksturīgā skatuves mākslas žanra – mūzikla – jomā triumfāli spīdējis cits uzvārds – "Hamiltons". Tas ir nosaukums plašu ažiotāžu un publikas mīlestību ieguvušajam mūziklam, kas balstīts Aleksandra Hamiltona (1755–1804), viena no ASV Konstitūcijas autoriem un ASV banku sistēmas pamatlicējiem,1 dzīvesstāstā. Mūzikls, ...

Dace Šulmane, Dace Šulmane

žurnāls / Redaktora sleja

Brīdināt ne sodīt

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Aplūkojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tā pants pēc panta atklāj gan Latvijas tiesību vēsturi, gan liecina par pastāvošo juridisko kultūru. Tas cita starpā sniedz arī jaunas zināšanas par dažādu administratīvo pārkāpumu pastāvēšanu. Tā, piemēram, diez vai ikviens Latvijas jurists nekļūdīgi varētu atbildēt uz jautājumu, par tieši kura cīņas veida mācīšanas noteikumu pārkāpšanu (par patvaļīgu paņēmienu mācīšanu) likumdevējs paredz ...

žurnāls / Redaktora sleja

Robots saka: “Līgums ir spēkā”

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Jau vairākus gadus nopietnos ārvalstu medijos ik pa laikam rodamas mulsinošas un pirmšķietami uz fantastikas robežas balansējošas esejas un prātojumi par juristu un advokātu nākotni: turpmāk to darbu vienkāršākajos gadījumos aizstāšot roboti jeb apjomīgas datu sistēmas, kas juridiskajos dokumentos esošo tekstu izanalizēs un sniegs atbildi par risinājumu. "Tradicionālie juristi" – augstākās raudzes profesionāļi – ar savām zināšanām, ...

žurnāls / Intervija

Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. Tāpēc ir loģiski, ka pastāvīga būšana daudzu ne tikai juridisku, bet arī tiesībpolitisku izšķiršanos epicentrā prasa daudz komunikācijas, skaidrojumu un sadarbības no pašas EST un tās tiesnešiem. Tradicionāli EST prezidents ir galvenā runas persona dažādos Eiropas un pasaules līmeņa diskusiju forumos, kuros tiek skatīta ES un tās tiesību loma. Pēc Satversmes tiesas ielūguma EST prezidents Koens Lenaerts šogad viesojās arī Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī", kas bija veltīta Satversmes tiesas 20. gadadienai. Konferences ietvaros K. Lenaerts sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Apvienošanās viltojumu vārdā

27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)

Pozitīva ziņa: pavisam nesen likumdevējs un izpildvara veikuši mazu, bet būtisku ieguldījumu birokrātijas mazināšanā, lai naudas viltojumu pārbaudes procesu Latvijā padarītu efektīvāku. No šā gada 1. jūlija Latvijas Bankā darbu sācis apvienotais naudas pārbaudes centrs, kas sniedz kompetentās iestādes atzinumu par visu veidu valūtu viltojumiem, tādējādi samazinot viltojuma "naudas ceļu", procesa sākumā izslēdzot vienu posmu (Valsts ...

žurnāls / Intervija

Par "civilizācijas standartu" starptautiskajās tiesībās

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Čīles izcelsmes amerikāņu tiesību zinātnieks Dr. Arnulfs Bekers-Lorka tikko Rīgā aizvadītajā ESIL konferencē saņēma balvu (ESIL Book Prize winner 2016) kā labākā tiesību literatūras izdevuma autors. Īpaši interesanti, ka, neskatoties uz tik bagātīgo literatūras klāstu par mūsdienu starptautisko tiesību izaicinājumiem, balva piešķirta tiesību vēstures pētījumam. Savā darbā autors meistarīgi spējis saskatīt un parādīt vispasaules starptautisko tiesību dzimšanu, kas faktiski notikusi tikai 19. gadsimtā. Grāmatas nosaukums "Metisu starptautiskās tiesības: globālā intelektuālā vēsture 1842–1933" (Mestizo International Law: A Global Intellectual History 1842–1933) izvēlēts, lai konkrēti iezīmētu īpašo starptautisko tiesību globalizācijas periodu, kurā Eiropā sākotnēji centrētās idejas strauji ieguva "jaukteņa" (metisa) globālo izteiksmi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mediji par parādniekiem

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Ceturtajai varai, par kuru mēdz dēvēt masu medijus, nevienā demokrātiskā valstī nav gludu un pilnībā saskanīgu attiecību ar "pirmajām trim" varām. Pretēja situācija būtu viena no autoritāras, totalitāras vai citādas nebrīvas valsts iekārtas pazīmēm. Masu mediji ir vide, kurā novērojama pastāvīga cīņa starp "labo" un "ļauno". Lomas nosacīti ir sadalītas: kurš būtu "apzadzies", "sapinies melos" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nopietnāk par drošības naudu administratīvajā procesā

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Rudenī Saeimu gaida daudzi likumprojekti, pie kuru tapšanas darbs un diskusijas turpinājušās vairākus gadus. Viens no tādiem ir Administratīvā procesa likuma grozījumi, kuri paredz vairākus instrumentus, kā efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu iestādē un administratīvajā tiesā. Tiek plānots ieviest valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā, pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā ...

žurnāls / Redaktora sleja

GRECO dalībvalstu novērtējuma ziņojumu piezīmes

16. Augusts 2016 /NR. 33 (936)

Saskaņā ar Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO), kurai Latvija pievienojās jau 2000. gadā, statūtu 1. pantu šīs starpvalstu grupas mērķis ir stiprināt tās dalībvalstu spēju cīnīties pret korupciju, pastāvīgi savstarpēji novērtējot un uzraugot uzņemto saistību izpildi dalībvalstīs. Tas notiek sistēmiski, katrā periodā izvēloties savu vadošo tematiku. Kopš 2012. gada dalībvalstīs tiek īstenota ceturtā vērtēšanas kārta – ...

žurnāls / Redaktora sleja

Rakstīt brīvībai

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Apgalvojums, ka likums pēc tā pieņemšanas sāk dzīvot savu dzīvi, ir veca patiesība. Atskārsmi, ka ikvienam likumam nepieciešams monitorings un ex post ietekmes novērtēšana, valstis iegūst pamazām – pašas no savas pieredzes. Šajā ziņā brīnišķīgu piemēru sagādājusi Rumānija sakarā ar plašu publicitāti ieguvušā likuma Nr. 254/2013 pēkšņo "efektivitātes bumu" 2015. gadā. Minētais likums paredzēja tehniskus grozījumus pastāvošajā normā, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Simboliskie likumi kā apliecinājums

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

Kad tiesību sociologi raksta par simboliskajiem likumiem un to nozīmi mūsdienu sabiedrībā un valsts politikā (skat. izcilā čehu tiesību zinātnieka Jiži Pribana (Jiří Přibáň) 2007. gada grāmatu "Legal Symbolism: On Law, Time and European Identity"), bieži vien viņu sacītais arī paliek tīri simboliski atmiņā kā kas akadēmisks un teorētisks. Tomēr nereti prakse pierāda pretējo: simboliskie likumi tieši mūsdienu instrumentālajā un institucionāli ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Klajā nācis Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

Ar plenārsēdi "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas" šā gada 5. februārī Juridiskā fakultāte iesāka savu ražīgo ikgadējo dalību Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskajā konferencē, kurā fakultātes mācībspēki, absolventi un citi dažādu tiesību nozaru eksperti kopumā nolasīja vairākus desmitus referātu. Daļa no konferencē dzirdētajiem referātiem iekļauti vasaras sākumā iznākušajā rakstu krājumā "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnešu atsevišķās domas praksē

12. Jūlijs 2016 /NR. 28 (931)

Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas tiek visai plaši analizētas un citētas tiesību zinātnieku darbos, taču līdz šim pētnieku un praktiķu mazāku ievērību izpelnījušās Augstākās tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Minētā institūta paplašināta ieviešana notikusi pirms vairākiem gadiem (attiecīgs regulējums Civilprocesa likumā ir spēkā no 2009. gada marta, Administratīvā procesa likumā – no 2013. gada janvāra), un tiesnešu atsevišķās domas, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sportiskā garā

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Pēdējos mēnešos ziņas no un ap Brazīliju nes nepieredzēti daudzveidīgu informāciju, kas arī visdažādāko specialitāšu Latvijas juristiem var likties pārdomu vērta. Pirmkārt, konstitucionālo tiesību ekspertiem visā pasaulē viena no sarežģītākajām un vienlaikus interesantākajām varētu būt valsts prezidenta impīčmenta procedūras pētniecība. Brazīlijas piemērs (impīčments pret pirmo valsts prezidenti sievieti Dilmu Rusefu) noteikti radīs vietu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tekstu klejojumi zinātnes ārēs

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Sociālajās zinātnēs patiesībā galvenais instruments ir Vārds. Tas, kā noformulēt domu, ir ne mazāk būtiski, kā tas, par ko vispār tiek rakstīts. Teikumos izvērstajam "domas iesaiņojumam" jābūt oriģinālam, jāpauž autora nostāja, jānorāda uz novitāti utt., utt. Tomēr, kamēr vien papīrs panes visu, šo ideālu apiešana, apzināta vai neapzināta, laika trūkuma vai prāta trūkuma spiesta, pārcentības vai slinkuma izraisīta, bija, ir, un ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Klajā nākusi monogrāfija par Latvijas okupāciju no tiesību zinātnes skatpunkta

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Latvijas Okupācijas muzejā 5. maijā, klātesot daudziem Latvijas tiesību un vēstures pētniekiem, tika atvērta Dr. iur. Veronikas Sajadovas grāmata "PSRS un Latvija. Starptautisko tiesību pārkāpumi". ...

žurnāls / Numura tēma

Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem "maksātnespēja", "nekustamais īpašums", "valsts drošība". Tiesību zinātnē šis cikliskums ir daudz lēnāks: nepieciešams ilgāks laiks jauno zinātnes atziņu aprobēšanai, diskusijām konferencēs un rakstu tapšanai. Tiesību avotu teorētiskās izpētes laukā Latvijā, šķiet, izveidojies "aptuvenas piecgades cikls". Tās aizsākums rodams visiem jurisprudenci studējušajiem labi zināmajā rakstu krājumā "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas" (1999), kurā ir atrodams Jura Jelāgina raksts "Tiesību pamatavoti". Minēto problemātiku jaunā līmenī pacēlusi Daiga Rezevska ar savu fundamentālo disertāciju (2004) un grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (2005, 2015), kam sekoja inovatīvais Gintas Sniedzītes promocijas darbs (2011) un grāmata "Tiesnešu tiesības" (2013). Diāna Apse promocijā aizstāvējusi publikāciju kopu "Tiesību palīgavotu mijiedarbības aspekti" (2013). Pagājušajā gadā tiesību avotu teorētiskā pētniecība Latvijā ieguvusi jaunas aprises, pateicoties Gundegas Miķelsones aizstāvētajai disertācijai "Judikatūras nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā". Šajā žurnāla numurā Dr. iur. G. Miķelsone piedāvā savu skatījumu uz judikatūras kā tiesību avota izpratni gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta. ...

žurnāls / Informācija

Brijuni Paziņojums par tiesnešu neatkarības principiem

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

2015. gada 14. oktobrī Horvātijas pilsētā Brijuni notika 5. Centrālās un Austrumeiropas Augstāko tiesu priekšsēdētāju konference, kurā tās dalībnieki pieņēma Paziņojumu par tiesnešu neatkarības principiem (Brijuni Paziņojums). Apskatā ietverta Brijuni Paziņojuma satura analīze, kā arī salīdzinājums ar Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem un citiem starptautiski pieņemtiem dokumentiem, kas nosaka tiesnešu neatkarības un darbības pamatprincipus. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

3. Decembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls