MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Numura tēma
9. Marts 2010   •   NR. 10 (605)
Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām. Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim. Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību. Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
9. Marts 2010   •   NR. 10 (605)
Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) noteica samērā ierobežotu metožu loku pētījumā. Par pētījuma pamatmetodi tika izvēlētas: statistikas datu par tiesu darbu analīze, intervijas ar salīdzinoši nelielu, taču tiesu sistēmu zinošu respondentu skaitu un šo interviju rezultātu apkopošana un analīze. Respondentu grupā tika iekļautas gan tiesu varai piederošas personas (tiesneši, prokurori, notāri, advokāti, tiesu izpildītāji), gan tās izpildvaras amatpersonas, kas ir tieši saistītas ar tiesu varu (tieslietu ministrs, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija). Ņemot vērā samērā ierobežoto respondentu loku, šī aptauja nevar tikt uzskatīta par reprezentatīvu un statistiski analizējamu. Aptaujas mērķis bija: (a) iespējami īsākā laikā apkopot tiesu sistēmas iekšienē virmojošās problēmas un idejas un (b) pārbaudīt vairākas darba grupas hipotēzes par dažādu faktoru ietekmi uz tiesu varas neatkarību un tiesu efektivitāti. Kā galvenos šādus faktorus var nosaukt tiesu darba organizāciju, juridisko kultūru, juridisko izglītību, tiesu varas izveidošanas mehānismus, sadarbību starp tiesu varas elementiem vai to pretdarbību u. tml. Daļa no pētījumā analizētās informācijas ir iegūta arī no iepriekšējos gados veiktām ekspertīzēm (par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, tiesnešu kompetences paaugstināšanu, tiesas procesu optimizāciju u. c.), kā arī no pieejamajiem materiāliem plašsaziņas līdzekļos – oficiālajiem paziņojumiem, intervijām, datiem par tiesu darbību u. c. Lai izdarītu secinājumus par tiesu darba organizāciju un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pētniece Aija Rieba analizēja, vai pastāv sakarība starp tiesneša darba produktivitāti un tādiem faktoriem kā lietu sadales kārtība, izveidotā un uzturētā tiesas struktūra, tiesas sēžu plānošanas kārtība, tiesas priekšsēdētāja kā vadītāja lomas realizācija, iedzīvotāju skaits reģionā (sk. 1. pielikumu nākamajā JV). Iegūtā informācija tika apkopota, analizēta, un uz tās bāzes tika izdarīti secinājumi par tiesu varas neatkarības un efektivitātes uzlabošanas problemātiku. Pētījumā izmatotas tiesību teorijas un tiesību socioloģijas metodes. Pētījuma autori balstās uz premisu, ka "tiesa spriež tiesu tad, ja pastāv konflikts". Tātad tiesai piekrīt tās lietas, kuru pamatā ir strīds. Lai strīdu, ko puses bez tiesas nevar atrisināt, risinātu, ir nepieciešama tikai tiesnesim piemītošā kompetence un valsts piespiedu spēks tiesas sprieduma vai nolēmuma realizācijā. Atsevišķās rindkopās atklāti Augstākās tiesas tiesnešu viedokļi, kurus apkopoja pētnieks Aigars Strupišs. Priekšlikumus tiesnešu darba organizācijai atbilstoši esošajai praksei atskaitē izvirza pētniece Aija Rieba. Dažās nodaļās sniegtā informācija nedaudz dublējas, jo dažādi tiesu darbības aspekti savstarpēji ir ļoti cieši saistīti un, piemēram, tiesu efektivitāti, nav iespējams aplūkot atrauti no tiesnešu kvalifikācijas. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
9. Marts 2010   •   NR. 10 (605)
Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
16. Februāris 2010   •   NR. 7 (602)
Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
16. Februāris 2010   •   NR. 7 (602)
Šobrīd tiek apspriesta iespēja veikt normatīvo aktu grozījumus, lai no rajona tiesu kompetences izņemtu bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šīs lietas šobrīd veido vairāk nekā 60% no rajonu tiesās izskatāmo lietu un pieteikumu skaita – tas secināts Dr.iur. S. Osipovas vadībā 2009. gadā veiktajā pētījumā "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves". Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvu paredzēts iepriekšminēto lietu izskatīšanu nodot zvērinātu notāru pārziņā. Projekta autori uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Notāru padome uzsver, ka notariāts ir spējīgs veikt šo funkciju gan apjoma ziņā (šobrīd ir krietni sarucis līdzšinējo notariālo darbību skaits), gan kvalitatīvi (visi notāri ir atestēti). Ja bezstrīdus lietas nonāktu notāru pārziņā, tiktu veidotas arī jaunas darbavietas zvērinātu notāru birojos. Lietu nodošanas finansiālo risinājumu projekta autori redz šādi: puse no valsts nodevas par lietas skatīšanu nonāktu valsts budžetā, puse tiktu samaksāta notāram kā amata atlīdzība (no kā notārs kā pašnodarbināta persona maksātu nodokļus). Taču kopumā valsts nodevu skaits palielinātos, jo, paātrinoties "strīdus" lietu izskatīšanas termiņiem tiesās, tiek prognozēts lietu skaita pieaugums tādēļ, ka "strīdnieki" tiesāšanās procesu vairs neuzskatītu par bezcerīgi ilgu. Tas kopumā arī pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vidi valstī. ...
Pievienot mapei
1 ... 537 538 539 540 541 ... 660
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
Eseja
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mēneša hronika
Mēneša saruna
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas Savienības tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Ilgtspēja
Interešu pārstāvība
Izglītība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Kriminālistika
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nodokļi
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sodu izpilde
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts aizsardzība
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktuali…
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas dati un to aizsardzība
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties