MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)
Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma. ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu aizsardzības tiesības
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Lobēšana
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties