Tiesību nozaru katalogs: Eiropas tiesības

Ko darīt, ja ārzemnieka atgriešanās trešajā valstī nav iespējama

5. Augusts 2014 • NR. 30 (832)

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan jautājums par situācijām, kur nelegālo imigrantu (pēc Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lietotās terminoloģijas – neregulāro migrantu) atgriešana izcelsmes valstī nav iespējama. Ņemot vērā, ka prakse Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir visai dažāda, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) plāno izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas, lai novērstu nenoteiktas (limbo) situācijas un to, ka šādas personas var saskarties ar viņu pamattiesību neievērošanu un nelikumīgu atkārtotas aizturēšanas risku.1 Šādu nepieciešamību apstiprina ES Pamattiesību aģentūras un vairāku nevalstisko organizāciju norādes uz tūkstošiem migrantu, kas slīgst dziļā nabadzībā un kam nav pieejas izglītībai, sociālajai palīdzībai, mājoklim, veselības aprūpei un nodarbinātībai.2 ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas spriedums Google Spain lietā

15. Jūlijs 2014 • NR. 27 (829)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) virspalātas spriedums lietā C-131/12 Google Spain,1 kas pieņemts 2014. gada 13. maijā, radīja negaidītu pārsteigumu gan tiesību zinātniekiem un piemērotājiem, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares pārstāvjiem. EST šajā spriedumā atzina tiesības tikt aizmirstam, norādot, ka tās piešķir personai tiesības prasīt interneta meklētājprogrammas pakalpojuma sniedzējam savu datu dzēšanu. Tādējādi EST spriedums uzliek meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu, saņemot personas pieprasījumu par savu datu dzēšanu, to izvērtēt un, ja vien to neattaisno sabiedrības intereses, dzēst informāciju no meklēšanas rezultātu saraksta. ...

Vita Sliede, Inga Melnace, Gatis Groza, Baiba Jugane-Lintere

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības jautājumos

13. Maijs 2014 • NR. 19 (821)

Pirms vairākiem gadiem – 2011. gada 13. decembra žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts pārskats par atsevišķām Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību aktualitātēm,1 bet 2012. gada 20. marta numurā ir publicēts izglītojošs materiāls par Eiropas līmeņa aktualitātēm krimināltiesību sfērā.2 Savukārt aizvadītais – 2013. gads bijis ļoti ražīgs tieši jauno normatīvo dokumentu izsludināšanā, tādēļ ar šo publikāciju tiek turpināta 2011. gadā aizsāktā iniciatīva informēt Latvijas juristus par Eiropas Savienības likumprojektu aktualitātēm, un šoreiz par tādām iepriekš neaplūkotām tieslietu jomām kā maksātnespējas process Eiropas Savienībā, komercnoslēpumi, preču zīmes, maza apmēra prasības, datu aizsardzība, vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, Eiropas prokurora birojs, Eirojusts un procesuālo tiesību pakotne. ...

žurnāls / Diskusija

Eiropas Savienības tiesību ietekme uz nacionālo tiesību sistēmu

13. Maijs 2014 • NR. 19 (821)

"Kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, diezgan daudzi nākotnē skatījās pesimistiski un ar šaubām, ka ne ierēdņi, ne politiķi un tiesneši pilnā mērā nespēs darboties ar šīm tiesībām. Šobrīd, atskatoties uz aizvadītajiem desmit gadiem, jāatzīst, ka šīs pesimistiskās prognozes nav piepildījušās," dažas dienas pēc 1. maija, kad apritēja pirmie desmit gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai, un pāris dienas pirms 9. maija, kad tika atzīmēta Eiropas diena, sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina Dr.iur. Arnis Buka. Viņš tiesību zinātņu doktora grādu ieguvis, aizstāvot promocijas darbu "Prejudiciālie nolēmumi Eiropas Savienībā: aktuālie problēmjautājumi un tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas", kā arī jau vairāk nekā desmit gadus ir Eiropas Savienības tiesību lektors, tai skaitā Latvijas Universitātē, Juridiskajā koledžā un Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Tādēļ, atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam, A. Buka dalījās lakoniskās pārdomās par Eiropas Savienības tiesību ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu pēdējās desmitgades kontekstā. Savukārt Tieslietu ministrijas Eiropas lietu departamenta direktore Anna Skrjabina sniedz pārskatu par būtiskākajām norisēm tieslietu nozarē kopš 2004. gada. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Jauna perspektīva pārrobežu mantojuma lietām Eiropā

13. Maijs 2014 • NR. 19 (821)

Šā gada 9. maijā Rīgā, Mazajā ģildē, notika Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Eiropas Savienības Notāru padomes rīkots seminārs "ES Regula Nr. 650/2012: jauna perspektīva pārrobežu mantojuma lietām Eiropā" Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Eiropa notāriem – notāri Eiropai" ietvaros. Starptautiskajā seminārā piedalījās notāri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Austrijas. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Kā tiesību virsvadības princips darbojas Eiropā

6. Maijs 2014 • NR. 18 (820)

Publicēti divi pētījumi par tiesību virsvadības (rule of law) principu Eiropā. Viens ir Eiropas Padomes pētījums "Valsts demokrātija, cilvēktiesības un tiesību virsvadība Eiropā. Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesību virsvadības Eiropā analīze, balstoties uz Eiropas Padomes uzraudzības mehānismu un institūciju datiem".1 Otrs ir Nīderlandes Starptautisko attiecību padomes (Advisory Council On International Affairs) pētījums "Tiesību virsvadība. Garants Eiropas pilsoņiem un Eiropas sadarbības veidošanai".2 Pirmais pētījums aplūko situāciju Eiropas Padomes dalībvalstīs ne tikai saistībā ar tiesību virsvadību, bet arī demokrātiju un cilvēktiesībām, savukārt otrais pētījums aplūko tikai šo tiesību principu Eiropas Savienības dalībvalstīs. ...

Ilze Lepiksone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai direktīvas pārņemšana vienlīdz nozīmē direktīvas mērķa sasniegšanu

18. Marts 2014 • NR. 11 (813)

Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un kļuva par tās pilntiesīgu locekli. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības, kas izriet no ES dibināšanas līgumiem, tai skaitā saistības, ko paredz uz šo līgumu pamata izdotie ES sekundārie tiesību akti. Direktīvas no ES sekundārajiem tiesību aktiem ir visspecifiskākais juridiskais instruments, ko raksturo divu līmeņu sistēma. ES līmenī dalībvalstīm saistošā tiesību aktā tiek formulēts direktīvas mērķis. Savukārt nacionālajā līmenī dalībvalsts direktīvas saturu ienes nacionālajā tiesību sistēmā, tādējādi piešķirot tajā ietvertajām prasībām vispārsaistošu juridisko spēku. Līdz ar to slodze, kādas kvalitātes tiesisko regulējumu saņem sabiedrība, lielā mērā gulstas uz valsti. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās

3. Decembris 2013 • NR. 49 (800)

Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un citām mantiskām un nemantiskām tiesībām. Šajā rakstā izklāstītas dažas pārdomas sakarā ar Milānā nesen notikušo konferenci,1 kurā tika formulēti uzdevumi trešā sējuma sagatavošanai deliktu visaptverošas analīzes projektā, par kuru informācija sniegta turpinājumā. Latvijā deliktu tiesības ir tāda kā novārtā palikusi civiltiesību apakšnozare, kurā netiek izvirzīti un prasīti nekavējoši likumu grozījumi, lai gan tiesu praksē lietas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar transporta negadījumiem, cilvēku veselības bojājumiem, sakropļojumiem, goda un cieņas aizskārumiem, mantas bojājumiem, kļūmēm ārstniecībā sastāda nozīmīgu daļu un ikvienā lietā parādās neskaidrības un būtiski teorētiskie jautājumi. Par dažādiem deliktu tiesību jautājumiem rakstus ir publicējuši Agris Bitāns, Inese Lībiņa-Egnere, Solvita Olsena, Līga Mazure, Jānis Kubilis, šo rindu autors un daži citi, taču jāatzīst, ka deliktu tiesības ir zinātnes virziens, kurā sevi apliecināt varētu krietni lielāks zinātnieku pulks. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Portāla atbildība par anonīmiem komentāriem: ECT spriedums Delfu lietā raisa diskusiju

1

26. Novembris 2013 • NR. 48 (799)

"Jurista Vārds" lūdza lietpratējiem izteikt viedokli par šādiem jautājumiem: 1. Kā jūs vērtējat Direktīvas par elektronisko tirdzniecību piemērošanu šīs lietas ietvaros? 2. Vai jūs piekrītat ECT secinājumam, ka portālam uzliktā atbildība par lietotāju atstāto komentāru saturu ir samērīgs un pamatots uzņēmuma vārda brīvības ierobežojums? 3. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šī sprieduma sekas, ja tas stāsies likumīgā spēkā? ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

ECT sprieduma lietā Delfi pret Igauniju kopsavilkums

11

26. Novembris 2013 • NR. 48 (799)

"Jurista Vārda" redakcija lūdza vairākiem speciālistiem sniegt viedokli par nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemto spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju",1 kurš gan vēl nav stājies spēkā. Šis spriedums ir vērā ņemams, jo specifisku apstākļu izpildīšanās gadījumā tas paredz elektronisko masu mediju atbildību par anonīmu lietotāju atstātajiem komentāriem. ...

Marta Ošleja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par EST prejudiciālā nolēmuma tiesvedību lietās C-277/12 Drozdovs un C- 371/12 Petillo un Petillo

12. Novembris 2013 • NR. 46 (797)

Komentāra mērķis ir ilustratīvi aplūkot tiesvedības procesu Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – Tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūguma lietās C-277/12 Drozdovs un C-371/12 Petillo un Petillo virzību, skatot tos kopsakarā ar Tiesas problēmsituāciju analīzi, tām piemērojamo tiesību normu interpretāciju un atbilstošo valsts tiesību normu atbilstības Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībām izvērtējumu. Komentāra saturs vērsts uz tādu ekonomiski un sociāli delikātu jomu kā mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ko reālajā dzīvē raksturo sarežģītas tiesiskās attiecības starp mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku, apdrošinātāju, nelaimes gadījumā cietušo un ar satiksmes negadījumu tieši nesaistītu trešo personu. Minēto attiecību regulējums nav pilnībā harmonizēts ES līmenī, garantējot ES dalībvalstīm vismaz daļēju likumdošanas brīvību. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Publicēts pētījums par ES procedūru civillietās praktisku piemērošanu Baltijas valstīs

29. Oktobris 2013 • NR. 44 (795)

Tieslietu ministrija ir publicējusi Baltijas valstu ekspertu pētījumu – komentārus par Eiropas Savienības līmeņa Eiropas procedūrām civillietās, t.i., regulām Nr. 805/204,1 Nr. 1896/20062 un Nr. 861/2007.3 Pētījumā "Eiropas Savienības regulu attiecībā uz Eiropas Savienības līmeņa procedūru civillietās praktiskā piemērošana: Baltijas valstu pieredze" (Nr. TM 2012/04/EK, turpmāk – Pētījums) veiktās analīzes nolūks ir panākt minēto Regulu praktiskās piemērošanas šķēršļu novēršanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī sniegt vadlīnijas juristiem, lai atvieglotu un nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvu minēto Regulu piemērošanu turpmāk visās trīs Baltijas valstīs. ...

Inga Reine

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par spriedumu lietā "Nagla pret Latviju"

3

17. Septembris 2013 • NR. 38 (789)

Šī gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 kurā konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 10. panta (tiesības uz vārda brīvību) pārkāpums saistībā ar žurnālistes dzīvesvietā veikto kratīšanu un izņemšanu t.s. Neo lietā, kuras rezultātā tika apdraudēta žurnālistes informācijas avota identitāte. ...

Aleksandra Vasiļjeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības pilsonības jēdziena ekstensīvā ietekme uz brīvas pārvietošanās tiesībām

27. Augusts 2013 • NR. 35 (786)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsonības institūts ir pavisam jauna parādība, kurai nav analogu ne starptautiskajās tiesībās, ne nacionālajās tiesību sistēmās. ES pilsonības jēdziens ir nostiprināts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)1 20. pantā. ES pilsonības jēdziena pamatelementi vēl joprojām nav līdz galam izkristalizējušies teorijā un tiesu praksē. ...

Artūrs Kučs, Linda Bīriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"

2

27. Augusts 2013 • NR. 35 (786)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 • NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

Kristofs Šēve

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvija un ES Padomes prezidentūra 2015: tiesiskais pamats, politiskā nozīme un iespējas

20. Augusts 2013 • NR. 34 (785)

Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES Padomes prezidentūras tiesisko ietvaru un prezidējošās dalībvalsts uzdevumiem, vienlaikus pievēršot uzmanību Latvijas iespējām un riskiem, kas saistīti ar Padomes prezidentūru. ...

žurnāls / Tiesību politika

Plāns samazināt izmaksas norēķiniem ar bankas kartēm

20. Augusts 2013 • NR. 34 (785)

Lai pielāgotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) maksājumu tirgu vienotā tirgus iespējām un sekmētu ES ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2013. gada 24. jūlijā pieņēma tiesību aktu projektu kopumu, kurā ir jauna maksājumu pakalpojumu direktīva (Direktīvas 2007/64/EK vietā1) un priekšlikums regulai par starpbanku komisijas maksām par maksājumu darījumiem ar kartēm. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija

30. Jūlijs 2013 • NR. 31 (782)

Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar nacionālo, Latvijas pilsoņi attiecībā uz viņu ģimenes locekļu imigrācijas un uzturēšanās tiesībām tiek nostādīti mazāk labvēlīgā situācijā nekā citu ES pilsoņi. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

2

30. Jūlijs 2013 • NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

3

23. Jūlijs 2013 • NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

Ieva Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās

5

21. Maijs 2013 • NR. 20 (771)

2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu (turpmāk – Regula). Regula ievieš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

ES dalībvalstu suverenitātes īpatnības

7. Maijs 2013 • NR. 18 (769)

2013. gada 26. aprīlī Rīgas Juridiskajā augstskolā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits sniedza vieslekciju "Eiropas Savienības dalībvalstu suverenitāte". "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu E. Levita lekcijas galvenajās atziņās. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu principa piemērošana Latvijā

9. Aprīlis 2013 • NR. 14 (765)

Lietā Francovich1 nodibinātais valsts atbildības par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārkāpumu princips ir uzskatāms par vienu no fundamentāliem pavērsieniem ES Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā, kam ir būtiska un neatgriezeniska ietekme uz dalībvalstu nacionālajām tiesību sistēmām un to tiesisko kārtību. Neskatoties uz to, ka valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu princips ir radīts jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, Latvijā vēl aizvien nepastāv tiesu prakse attiecībā uz tā piemērošanu,2 kā arī līdz šim nav ticis pieņemts nekāds tiesiskais regulējums, kas šajā jautājumā viestu skaidrību. Tāpat gandrīz neiespējami ir atrast minētajam jautājumam veltītas tiesību zinātnieku publikācijas, kas ļauj apgalvot, ka valsts atbildības princips ir viens no vismazāk pētītajiem ES tiesību "pienesumiem" Latvijas tiesību sistēmā. Šāda situācija, visticamāk, ir pamatota ar jau minēto strīdu neesamību tiesu praksē, bez kuriem attiecīgi nerodas jautājumi par valsts atbildības principa piemērošanu Latvijā. ...

Kristofs Grigoleits Hanss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā kuriozs eksperiments

26. Marts 2013 • NR. 12 (763)

Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir vēl nenobriedusi un ieguvums ekonomikai no tā visa – niecīgs. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

ES pasažieru tiesības tagad attiecas arī uz autobusu transportu

26. Marts 2013 • NR. 12 (763)

2013. gada 1. martā stājās spēkā regula par autobusu pasažieru tiesībām,1 līdz ar to Eiropas Savienības ietvaros pasažieru tiesības tagad attiecas uz visu transporta veidu lietotājiem. Regula ir vērsta uz to, lai nodrošinātu autobusu pasažieriem minimālās aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs citos pārvadājumu veidos piemērotajam līmenim. Regulas darbības joma aptver regulāros pasažieru pārvadājumus, kuru plānotais attālums ir 250 km vai vairāk. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

4

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV

2

19. Februāris 2013 • NR. 7 (758)

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta. Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4 ...

Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi

6

5. Februāris 2013 • NR. 5 (756)

Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs.2 Papildus tam, ņemot vērā, ka tieši pasūtītāji rīkojas ar iepirkumu līdzekļiem, PIL tieši ir noteikts vēl arī mērķis nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai arī KL kā tā mērķi dažādu līdzekļu efektīvu izmantošanu tieši nenorāda, tas pēc būtības izriet no saimnieciskās sāncensības starp tirgus dalībniekiem, kas pastāv konkurences apstākļos. Tātad, regulējot gan pasūtītāju darbības, organizējot iepirkuma procedūras un iegādājoties dažādas tiem nepieciešamās preces un pakalpojumus, gan tirgus dalībnieku darbības, iesniedzot un īstenojot savus piedāvājumus iepirkumu procedūrās, abu tiesību aktu – PIL un KL – noteikumiem ir kopīgs mērķis, un šo mērķu sasniegšanai būtiska ir attiecīgo tiesību normu piemērošana. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5

5. Februāris 2013 • NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Ivars Pommers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu

6

22. Janvāris 2013 • NR. 3 (754)

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā normas (Ministru kabineta mājaslapa: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/search, projekts VSS-1174; turpmāk – Direktīva 2011/7/ES). Raksta autora ieskatā, likumprojekts ir izstrādāts sliktā kvalitātē un Direktīvas 2011/7/ES normu ieviešana tādā veidā, kādā to iecerējusi Tieslietu ministrija, nebūtu pieļaujama. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

ES tiesību loma strīdos par ieguldītāju aizsardzību, kas balstās uz līgumiem starp ES dalībvalstīm

1

22. Janvāris 2013 • NR. 3 (754)

Ja ārvalsts ieguldītāju aizsardzības jautājumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm Eiropas Savienība pakāpeniski pārņem savā kompetencē, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar tiem ieguldījumu nolīgumiem, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm. Arbitrāžas tribunāli, ES Komisija, ES dalībvalstis un investori pauž atšķirīgas nostājas. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Jaunumi regulējumā par ES dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm

15. Janvāris 2013 • NR. 2 (753)

Šī gada sākumā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku pāreju no Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem uz Eiropas Savienības noslēgtiem nolīgumiem ārvalsts ieguldītāju aizsardzībai. Šīs izmaiņas saistītas ar to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ārvalsts ieguldījuma regulējums ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. ...

Arnis Buka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Komisijas iespējas kontrolēt dalībvalstu tiesas

15. Janvāris 2013 • NR. 2 (753)

Raksta mērķis ir analizēt, cik lielā mērā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Komisija ir tiesīga veikt uzraudzību pār dalībvalstu tiesām, ja tās pārkāpj ES tiesības, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantā paredzēto pienākumu vērsties ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu ES Tiesā. Raksts vispirms vispārīgi aplūko ES dalībvalsts tiesu varas prettiesiskas darbības kā valsts atbildības ES tiesībās pamatu, bet pēc tam pievēršas jau konkrēti ES Komisijai kā iespējamai dalībvalstu tiesu kontrolētājai, aplūkojot gan līdzšinējo pieredzi, gan arī nākotnes perspektīvas. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības pilsonības institūts – koncepts un prakse

11. Decembris 2012 • NR. 50 (749)

Saistībā ar referenduma iniciatīvu pilsonības jautājums Latvijā ir viens no pēdējā laika aktuālākajiem tematiem. Tomēr pilsonības jautājumi ir aktuāla un sarežģīta tēma ne tikai nacionālajās tiesībās. To apliecināja Baltijas – Vācijas augstskolu biroja rīkotā profesora Dr. Dr.h.c. Norberta Raiha (Norbert Reich) vieslekcija "Eiropas Savienības pilsonība – bezlimitu solidaritāte?", kas tika nolasīta 2012. gada 3. decembrī Latvijas Universitātē. Diemžēl ES pilsonības institūta izvērtēšana no Latvijas perspektīvas nenotika, jo Dr. Kristīnes Dupates paredzētā prezentācija nenotika viņas slimības dēļ. ...

Kristīna Krasta

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir prevalējošas imperatīvas normas

27. Novembris 2012 • NR. 48 (747)

Latvijas likumdevējs tās dēvē par pavēlošām un aizliedzošām normām, Vācijas – par Eingriffsnormen jeb zwingende Vorschriften, Francijas – par lois de police, anglosakšu sistēmā runā par mandatory rules, savukārt Eiropas Savienības likumdevējs tās nosaucis par prevalējošām imperatīvām normām1 un definējis Romas I regulas2 9. pantā. ...

Arnis Buka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

2

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

4

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām

2

23. Oktobris 2012 • NR. 43 (742)

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

7

16. Oktobris 2012 • NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

28. Augusts 2012 • NR. 35 (734)

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās

10. Jūlijs 2012 • NR. 28 (727)

Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...

Iveta Ceple

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība

15. Maijs 2012 • NR. 20 (719)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. ...

žurnāls / Diskusija

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa

15. Maijs 2012 • NR. 20 (719)

Atzinums sniegts 2012. gada 20. martā, tā sagatavošanā piedalījās padomes locekļi: Ieva Kalniņa, Māris Lejnieks, Ieva Miļūna, Mārtiņš Paparinskis, Debora Pāvila un Elīna Šteinerte. Dokumenta izstrādē nepiedalījās padomes vadītāja Kristīne Krūma. ...

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

2

27. Marts 2012 • NR. 13 (712)

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos

20. Marts 2012 • NR. 12 (711)

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...

Emīls Paupe

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

14. Februāris 2012 • NR. 7 (706)

Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...

Emīls Paupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

6

11. Oktobris 2011 • NR. 41 (688)

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 • NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"