Tiesību nozaru katalogs: Cilvēktiesības

Tiesības uz cerību: mūža ieslodzījums Latvijā

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Izpētot mūža ieslodzījuma regulējumu starptautiskajos dokumentos, kā arī mūža ieslodzījuma izpildi ārvalstīs Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) skatījumā un secinot, ka valstīm tuvākajā nākotnē būs jāizvērtē uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīms kopumā, šī raksta ietvaros tiks pievērsta lielāka uzmanība Latvijai, konkrēti, CPT secinājumiem par mūža ieslodzījuma izpildi Latvijā. Tāpat tiks apskatītas problēmas normatīvajā regulējumā attiecībā uz mūža ieslodzījuma izpildi, izstrādātie grozījumi un iespējamie risinājumi nākotnē. ...

Juris Janums

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Korespondences aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Latvijā internetu regulāri izmanto 70,3% iedzīvotāju.1 Tas ir pieejams visās2 874 publiskajās bibliotēkās3 un visās pašvaldībās.4 Ar katru gadu internets kļūst aizvien lētāks,5 turklāt attīstās informācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, padarot internetu arvien vairāk pieejamu ikvienam, tādējādi arvien vairāk kļūstot par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču, pieaugot interneta lietotāju skaitam, pieaug arī datornoziegumu upuru skaits. Tāpēc vienlaikus rodas jautājums: vai personas korespondence un cita pārraidāmā informācija elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir pietiekami skaidri noteikta un aizsargāta? ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

Silvija Gutāne

žurnāls / Informācija

Atziņas par jauno daļējas rīcībspējas institūtu

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Šā gada 15. februārī Latvijas Universitātē notika Tieslietu ministrijas rīkotais seminārs par jauno rīcībspējas tiesisko regulējumu. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte nodrošināja semināra norisei plašas telpas – Lielo aulu, kā arī iespēju skatīties semināru gan tiešsaistē, gan arī pēc tā norises – augstskolas interneta mājaslapā. ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta. Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4 ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Dana Rone

žurnāls / Informācija

Tiesības uz taisnīgu tiesu taupības apstākļos

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Pagājušā gada 6. un 7. decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra rīkoja cilvēktiesību konferenci "Taisnīgums taupības apstākļos: grūtības un iespējas tiesībās uz tiesu".1 Tajā uzstājās daudz ievērojamu juridiskās profesijas pārstāvju cilvēktiesību jomā, piemēram, Kipras tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrs Lukass Luka, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktors Mortens Kjerums, ANO augstā cilvēktiesību komisāre Navanetema Pilaja, Portugāles tieslietu ministre Paula Teikseira da Krusa, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese no Igaunijas Jūlija Lafranka, cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks un daudzi citi. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vai smēķētāju privātās dzīves aizskārums

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Ceturtdien, 3. janvārī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"", ieviešot vēl stingrākus ierobežojumus vietām, kur aizliegts smēķēt, tostarp sava mājokļa balkonos un lodžijās. Pēc šādas informācijas publiskas izskanēšanas internetā uzvirmoja spraigas diskusijas, vai un cik lielā mērā likumdevējs pat ar cēlu nolūku un leģitīmu mērķi drīkst ierobežot smēķētāju privāto dzīvi un tiesības savā īpašumā darīt, ko vēlas. ...

Edgars Puriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto fotoradaru ieviešanas sakarā, kas skar visus transportlīdzekļu vadītājus un īpašniekus. Šī problēma ir Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) VII nodaļā ietvertās administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos, konkrēti, 43.6 pantā "Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli". Šajā CSL pantā ietvertajām īpatnībām un ar to saistītajām problēmām arī tiek veltīts šis raksts. ...

Vilnis Vītoliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, tiesību aizsargājošajām iestādēm pēc būtības paredz tiesības iegūt informāciju, lai varētu izpildīt uzdevumus, kurus tām ir iedalījusi publiskā vara, pārdalot tai piešķirto sabiedrības deleģējumu. Tomēr tiesības iegūt informāciju nevar būt absolūtas, pretējā gadījumā "represīvo" iestāžu rīcība var kļūt patvaļīga un pat neatbilstoša sabiedrības piešķirtā deleģējuma apjomam un jēgai. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"