Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Jurista vizītkarte

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

žurnāls / Redaktora sleja

Fīrers Berlīnes ielās

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām ...

žurnāls / Īsziņas

ASV piecos štatos legalizēta eitanāzija

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

ASV Kalifornijas štata gubernators Džerijs Brauns parakstījis likumprojektu par nedziedināmi slimo pacientu tiesībām uz eitanāziju. Līdz ar to Kalifornija kļuvusi par piekto Savienoto Valstu štatu, kur ārsti likumīgi var palīdzēt pacientiem aiziet no dzīves, 6. oktobrī informēja LETA/BBC. Lai tiktu pieņemts pozitīvs lēmums par eitanāziju, divu ārstu konsīlijam ir jāatzīst, ka pacientam dzīvot atlicis ne vairāk par sešiem mēnešiem, viņš ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu administrācija nominēta Eiropas balvai

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Par tiesas sēžu audioprotokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu tiesās Tiesu administrācija nominēta "Temīdas kristāla svari" balvas saņemšanai, kas tiek piešķirta par inovatīvu praksi civiltiesību un krimināltiesību jomā. Tiesu administrācijas konkursa pieteikums par tiesas sēžu audioprotokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu tiesās, kas ir viena no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas priekšsēdētājs piedalās kongresā Barselonā

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs no 5. līdz 8. oktobrim piedalījās Starptautiskās tiesnešu asociācijas 58. kongresā, kas notika Barselonā. Starptautiskās tiesnešu asociācijas diskusiju tēmas šogad bija par efektīvas tiesu pārvaldīšanas sasaisti ar tiesnešu neatkarību tiesas spriešanā. Darba grupās apsprieda arī tādas tiesnešu darba aktualitātes kā ekspertu liecības un nepilngadīgo personu lietu izskatīšana, kā arī darbinieku ...

žurnāls / Īsziņas

Norvēģija turpinās atbalstīt Latvijas tieslietu sistēmu

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 7. oktobrī tikās ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen). Vizītes laikā tika pārrunāti dažādi abu valstu sadarbības aspekti, tostarp Norvēģijas sniegtais atbalsts tieslietu sistēmas projektu īstenošanā. Tieslietu ministrs uzsvēra, ka līdzšinējā sadarbība ar Norvēģiju ir bijusi veiksmīga un ļoti vērtīga Latvijai. Ar Norvēģijas finanšu atbalstu ir īstenoti, kā arī pašreiz ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts prezidents pieņem tiesnešu zvērestus

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. oktobrī pieņēma divu jauno tiesnešu zvērestus. Svinīgajā ceremonijā, kurā piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, zvērestu deva Dobeles rajona tiesas tiesnese Nora Pakule un Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Agris Dreimanis. Tieslietu ministrs ceremonijas laikā uzsvēra tiesneša amata nozīmīgumu. Tieslietu ministrs vērsa jauno tiesnešu uzmanību uz to, ka katram tiesnesim ik pēc pieciem ...

žurnāls / Īsziņas

Noteiks bargākus sodus par eiro viltošanu

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Ministru kabinets 6. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumu likumprojektus "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu – par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru – par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496. panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesā iesaistīto personu pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt. ...

Katrīna Salmgrieze

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestādes solījums

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Lai arī iestādes solījums (apsolījums) nevienā normatīvā aktā Latvijā nav tieši minēts un regulēts, tiesu spriedumos gan pats termins, gan jēdziens parādās salīdzinoši bieži, kas nenoliedzami atspoguļo tā aktualitāti praksē. Turklāt iestādes solījums cieši ir saistīts ar vienu no administratīvā procesa fundamentiem – tiesiskās paļāvības principu,1 kas vēl jo svarīgāku dara šī tiesību institūta pareizu izpratni un piemērošanu. Tomēr, kā rāda tiesu spriedumi, gan lietas dalībniekiem, gan pašām tiesām nereti trūkts pilnīgas izpratnes par iestādes solījuma jēdzienu. Tiesas savu argumentāciju minētajā jautājumā pamatā balsta 2005. gada 11. oktobrī "Jurista Vārdā" publicētajā A. Laviņa un I. Kramiņas rakstā, kas būtībā tikai vispārīgi ieskicē galvenos problēmjautājumus, kas jau tad bija guvuši atspoguļojumu tiesu praksē. Pēc minētā raksta Latvijas tiesību doktrīnā dziļāk un plašāk iestādes solījuma jēdziens tā arī nav skatīts, savukārt rajona un apgabaltiesas lielākoties nav bijušas tik drosmīgas, lai jau pieejamās atziņas šajā jomā papildinātu ar jaunām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša saistības un pienākumi pēc amata atstāšanas

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā nenovērš interešu konflikta situācijas, kuras var rasties pēc tiesneša amata atstāšanas, tādēļ Latvijā tiesnešiem vajadzētu piemērot cooling off period jeb pārejas perioda principu.2 Lai gan minētais princips ierobežotu bijušo tiesnešu profesionālo darbību, ieguvums būtu lielāks nekā radītie ierobežojumi. ...

žurnāls / Notikums

Grāmata, kas apraksta un apsteidz laiku

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Pagājušo otrdien, 6. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika apgādā "Jumava" jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" atvēršanas svētki. Tās centrā ir jurista Gvido Zemrībo dzīves gājums, kurā jurisprudencei un diplomāta darbam veltīti aptuveni 60 mūža gadi. ...

žurnāls / Intervija

Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu neatkarīgas valsts tiesu sistēmas izveidē un stiprināšanā, bijis Latvijas vēstnieks ārvalstīs un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, 34 gadus papildinājis Latvijas Universitātes mācībspēku rindas, vairs nevar būt "tikai" zvērināts advokāts. Tādēļ kolēģi un laikabiedri, visus šos nopelnus mēģinot ietvert dažos vārdos, viņu sauc par unikālu un īpašu personību, nozīmīgu cilvēku Latvijas jurisprudencē vai vienkārši – par justīcijas džentlmeni. Un tieši tādam – "Justīcijas džentlmenis", Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova ieskatā, vajadzēja būt jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" nosaukumam, jo, viņaprāt, tas precīzi un trāpīgi raksturo tās galveno varoni – Gvido Zemrībo. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas notariātu ziņas

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

"Jurista Vārds" turpina jau iesākto un publicē ziņas par notariāta tiesībām un notariātu institūciju darbību Eiropas valstīs. Šoreiz apskats būs par šā gada augustu un septembri. ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Tiesību politika

Saeima konceptuāli atbalsta pārmaiņas savas administrācijas struktūrā

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas likumā noteiks parlamenta administrācijas struktūras izmaiņas, ko paredz Saeimas Prezidija apstiprinātais Saeimas administratīvās vadības nolikums. Saeima šo likumprojektu skatīs kā steidzamu divos lasījumos. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Elīna Kaminska

žurnāls / Jurista vizītkarte

Elīna Kaminska

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

žurnāls / Redaktora sleja

Vai Kriminālprocesa likums ir attaisnojis cerības

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Pirms vairāk nekā desmit gadiem uz jauno Kriminālprocesa likumu tika liktas augstas likmes. Krimināltiesību speciālisti sagrupējās divās nometnēs: "progresīvi domājošie" un "vecās skolas" piekritēji. Dominēja pārmaiņu atbalstītāji, noraidot iebildumus, ka sasteigts jauns likums var sagraut kriminālprocesa pamatus. Visaugstāko likmi jaunajam Kriminālprocesa likumam piešķīra toreizējā tieslietu ministre Ingrīda Labucka. ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas tiesneši gūst pieredzi ziemeļvalstīs

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Augstākās tiesas Civillietu departaments piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" projektā, kura ietvaros organizēti divi departamenta pārstāvju pieredzes apmaiņas braucieni uz Dāniju un Norvēģiju. Projektā piedalījās Civillietu departamenta tiesneši Aigars Strupišs, Marika Senkāne un Zane Pētersone, tiesnešu palīgi Gunvaldis Davidovičs, Santa Vīgante, Anita Soloha un departamenta priekšsēdētājas ...

žurnāls / Īsziņas

Pēc trīsdesmit darba gadiem tiesnese dodas pensijā

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Anna Biksiniece kopš 1. oktobra ir atstājusi tiesneses amatu, jo nolēma pensionēties. Tiesnese A. Biksiniece iecelta par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci, Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju 2011. gada 2. martā. Kopumā tiesneša amatā A. Biksiniece nostrādājusi 30 gadus. Viņa vairākkārt ievēlēta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz risinājumu piespiedu dalītā īpašuma problēmai

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Ministru kabinets 29. septembrī akceptēja piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Jaunais likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem. Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka vietējā pašvaldība noteiks dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrija uzņem kolēģus no Vācijas

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Tieslietu ministrijā 28. septembrī vizītē ieradās Vācijas Lejassaksijas federālās zemes Landtāga tieslietu un konstitucionālo lietu komisijas pārstāvji, lai iepazītos ar tiesu sistēmu un reformām, kā arī juridiskās izglītības iegūšanas iespējām Latvijā. Delegāciju uzņēma tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš iepazīstināja ar tiesu sistēmu Latvijā un tās organizāciju, kā arī informēja par tiesu noslodzi. Ministrs pastāstīja par tiesnešu ...

žurnāls / Īsziņas

Izvirzīta kandidatūra Satversmes tiesas tiesneša amatam

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Satversmes tiesas tiesneša amatam 25. septembrī tika izvirzīta Latvijas Universitātes profesores, tiesību doktores Daigas Rezevskas kandidatūra. Viņu izvirzīja Saeimā pārstāvēto vairāku partiju deputāti. Satversmes tiesas tiesneša amatu iepriekš nolēma atstāt Kristīne Krūma, ko Saeima apstiprināja amatā 2007. gada 19. aprīlī pēc desmit deputātu priekšlikuma. K. Krūma no 15. oktobra nolēmusi atstāt Satversmes tiesas tiesneša amatu un kļūt ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Tiesai jāvērtē apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu, proti, vai šo procesuālo izdevumu piedziņa būtiski neietekmēs to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas viņa apgādībā. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Informācija par 2015. gada 29. septembra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Tieslietu padome 28. septembra sēdē apsprieda tiesu darbinieku zemo atalgojumu, atbalstīja grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, plānoja Tiesnešu konferences darba kārtību un pieņēma lēmumus par tiesnešu pārcelšanu ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamata prasības kriminālprocesā izvirzāmo aizdomu saturam

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Aizdomās turētās personas ir visneaizsargātākā kriminālprocesā iesaistīto personu grupa agrīnajā procesa stadijā. Varētu iebilst, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 60.2, 66. pantā un vairākās citās kriminālprocesuālajās normās nostiprinātās tiesības garantē pietiekami plašas iespējas personai aizstāvēties. Taču likumā paredzēto tiesību pilnvērtīgā realizācija nav iespējama bez pietiekami saprotama skaidrojuma par pret personu izvirzītajām aizdomām. Aizstāvības īstenošanā izmantojamo tiesību izlietojums var būt patiesi efektīvs vienīgi tad, ja pietiekami skaidri un detalizēti personai ir paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti aizdomu pamatā. Pretējā gadījumā tiesībām uz aizstāvību un taisnīgu procesa norisi ir tikai deklaratīvs raksturs. ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa likums darbībā: vērtējumi un secinājumi

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas. KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā. ...

žurnāls / Informācija

Prokuratūra pirmo reizi piešķīrusi jaunos apbalvojumus

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Atzīmējot Latvijas Republikas prokuratūras dibināšanas 25. gadadienu, kas apritēja sestdien, 26. septembrī, ir nodibināti un jau pirmo reizi arī pasniegti jauni prokuratūras apbalvojumi: I, II un III pakāpes Goda zīmes, kā arī Atzinības raksti un Pateicības raksti. Tos kopskaitā saņēmuši vairāk nekā simts bijušo un esošo prokuratūras pārstāvju – prokurori un darbinieki. ...

žurnāls / Informācija

Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Pagājušajā nedēļā, 29. septembrī, žurnāla "Jurista Vārds" (JV) redakcijā pulcējās konsultatīvā padome. Tādējādi atjaunota JV stratēģiskā padomdevēja darbība. ...

žurnāls / Viedoklis

Konkurences padome demonstrē objektivitātes trūkumu konfliktā ar “Latvijas Gāzi”

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi izsaucis akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" (LG) paziņojums, kurā uzņēmums sola pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas paredz atstāt spēkā LG piespriesto sodu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. LG paziņojums izsaucis asu reakciju no Konkurences padomes (KP), radot pamatotas bažas par KP spēju būt objektīvai attiecībā uz LG lietu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

žurnāls / Tiesību prakse

Neizlietotās dzīvojamai mājai piesaistītās apsaimniekošanas un īres maksas piedziņas tiesiskie aspekti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanas līgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389. panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu. Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304. pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris. Ja tiesa piemērojusi tiesību normu, kura konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro, taču tas nav radījis lietas nepareizu izspriešanu pēc būtības, kasācijas instances tiesa spriedumu uz šā pamata neatceļ, bet izskaidro attiecīgo tiesību normu piemērošanas jautājumus. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas statuss un tās parastā lietošana

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Šajā rakstā un tam sekojošos turpinājumos tiks pētīti ielas, ceļa un laukuma lietošanas veidi, īpašu uzmanību veltot vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās, kā arī ielu tirdzniecībai un reklāmai. ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcionāru līgums

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Ikviens jurists ir dzirdējis par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) līgumu (turpmāk – akcionāru līgums). Tomēr ne visi zina un spēj izskaidrot, kas ir saprotams ar šo līguma veidu. Nespēja izskaidrot slēpjas arī apstāklī, ka nav pat vienotas definīcijas, kas ir saprotams ar akcionāru līgumu, nerunājot nemaz par tiesiskajām sekām. Autors šajā rakstā, nepretendējot uz šī jautājuma padziļinātu izpēti, sniegs vispārīgu ieskatu par akcionāru līguma izpratni un atšķirībām no kapitālsabiedrības statūtiem. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskā tehnika vispārīgo tiesību un civiltiesību sistēmas līgumos

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Līgums ir visplašāk izmantotais saistību nodibināšanas veids. Dažādas tiesību sistēmas un atšķirības tajās ietekmē līguma saturu, formu un struktūru. Praksē pārsvarā tas visvairāk skar divas tiesību sistēmas, kurām starptautiskajā arēnā tiek veltīta īpaša loma, proti, civiltiesības (civil law)1 un vispārīgās tiesības (common law).2 Atšķirības dažādās tiesību sistēmās ietekmē arī līguma valodu un lietoto terminoloģiju, tāpēc līguma izstrādē svarīga loma ir piešķirama arī lingvistiskajiem aspektiem. Šajā publikācijā autore vispārīgi apskatīs tikai dažus juridiskos un lingvistiskos aspektus, kas var ietekmēt līguma saturu vispārīgo tiesību (anglosakšu) un civiltiesību (romāņu-ģermāņu) sistēmās. Pirms pievērsties šiem aspektiem, svarīgi vismaz īsumā apskatīt jēdzienu "civiltiesības" (civil law) un "vispārīgās tiesības" (common law) nozīmi un pamatizpratni. ...

žurnāls / Intervija

Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis kā visi citi

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe)1 Rīgā viesojās pavisam nesen – piedaloties Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas nedēļas pasākumos un konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā", kas norisinājās Latvijas Universitātē 11. septembrī. Intervijā "Jurista Vārdam" P. Pikamē iepazīstināja ar Igaunijas tiesu darba sistēmu un organizāciju. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Apkopoti Latvijas 20. gadsimta tiesību avoti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

VAS "Tiesu namu aģentūra" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) izdevusi pirmreizēju 20. gadsimta svarīgāko Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu – 113 Latvijas valsts dibināšanas, neatkarības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentu, kā arī īpašumu nacionalizāciju un denacionalizāciju regulējošos normatīvo aktu un citu dokumentu tekstus, kas apkopoti apjomīgā krājumā "Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana – neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri".1 Izdevums turpina Latvijas tiesību vēstures avotu apkopošanas procesu, ko aizsākuši krājumi "Vidzemes tiesību vēstures avoti: 1336.–1551." (1941), "Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10. gs.–16. gs." (1998) un "Poļu un zviedru laiku tiesību avoti (1561–1795)" (2006). ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskās vides pilnveides komisijas pirmā prioritāte – valsts drošība

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Pagājušajā nedēļā, 23. septembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izveidoja Tiesiskās vides pilnveides komisiju Dr.iur. Aivara Endziņa vadībā. Komisijas pirmā sēde notiks 2. oktobrī, un tā savā ziņā turpinās darbu, ko veica Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (2007–2012, priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits) un Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu darba grupa valsts pārvaldības uzlabošanai (2012–2015, vadītāja Dr.sc.pol. Daina Bāra). ...

žurnāls / Īsziņas

Uz slaveno dziesmu autortiesības neattiecas

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

ASV federālā tiesa nolēmusi, ka uz populāro dzimšanas dienas apsveikuma dziesmu "Happy Birthday to You" autortiesības neattiecas, 23. septembrī informēja LETA/DPA. "Dziesma "Happy Birthday to You" pēc 80 gadiem beidzot atkal ir brīva, šarāde ir beigusies," paziņoja prasītāja puses advokāts. Tiesāšanos 2013. gadā sāka dokumentālās filmas veidotāji, kas atspoguļoja dziesmas rašanās vēsturi un ar to saistītās juridiskās ...

žurnāls / Īsziņas

Latvijas augstskolas "štancē" juristus

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Latvijas augstskolas juristus nevis gatavo, bet "štancē", turklāt pašlaik esot vērojama tendence, ka cilvēki, kuri sākuši stažēties prokuratūrā, pēc sešiem mēnešiem nespēj nokārtot eksāmenu, 22. septembrī aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Latvijā juristus sagatavo 11 augstskolās, un tas mūsu valstij ir ļoti daudz. Prokuratūra regulāri izsludina konkursu uz vakantajām prokurora amata vietām. Prakse liecina, ...

žurnāls / Īsziņas

Kā tiks risinātas dalītā īpašuma tiesiskās attiecības

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Ministru kabineta preses konferenču zālē 21. septembrī Tieslietu ministrijas pārstāvji sniedza informāciju par valdības komitejas sēdē apspriestajiem likumprojektiem saistībā ar piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs preses konferencē norādīja, ka pašlaik parādi par nomas maksu aug kosmiskos ātrumos, un tas iedzīvotājiem rada lielu risku pazaudēt dzīvokli. ...

žurnāls / Īsziņas

Apvienosies divi lieli advokātu biroji

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Aizvadītajā nedēļā, 23. septembrī, zvērinātu advokātu biroji "Borenius" un "Cobalt" paziņoja, ka ar nākamā gada 1. janvāri abi biroji apvienosies. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu. Apvienība izmantos "Cobalt" zīmolu (iepriekš – "Raidla Lejiņš & Norcous"). Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesībsargs ievēlēts Eiropas Ombudu institūta valdē

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Tiesībsargs Juris Jansons 21. septembrī tika nominēts un ievēlēts Eiropas Ombudu institūta valdē (The European Ombudsman Institute). Eiropas Ombudu institūts ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir veicināt ombuda institūciju konceptu, pieredzes apmaiņu starp ombudu institūcijām valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Organizācijas darbs ietver sevī arī atbalstu un sadarbību ar starptautiskajām ombudu institūcijām, kā arī citām ...

žurnāls / Īsziņas

ASV vēstniecība rīko mācību konferenci tiesnešiem

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Pēc ASV vēstniecības Latvijā iniciatīvas 22. septembrī notika mācību konference saistībā ar cilvēktirdzniecības noziegumiem. Konferenci atklāja ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita (Nancy Bikoff Pettit). Savukārt cilvēktiesību lietu eksperte, ASV federālās tiesas tiesnese Virdžīnija Kendala (Virginia M. Kendall) konferences dalībniekus iepazīstināja ar ASV pieredzi un prakses piemēriem šādu noziegumu novēršanā. V. Kendala 21. septembrī ...

žurnāls / Īsziņas

Prokuratūra atzīmē dibināšanas gadadienu

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Latvijas Republikas prokuratūra atzīmēja dibināšanas 25. gadadienu. Par godu šim notikumam 25. septembrī notika gadadienai veltīti pasākumi ar prokuroru, prokuratūras darbinieku, bijušo kolēģu un aicināto viesu piedalīšanos. Svinīgajā sēdē Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika apbalvoti prokurori, prokuratūras darbinieki un bijušie kolēģi, kā arī demonstrēta dokumentālā filma par prokuratūras vēsturi. Ģenerālprokuratūras telpās bija apskatāma ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Par paredzamo patvēruma lietu skaita pieaugumu administratīvajās tiesās

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas tā tāda “Jurista Otrdiena”?

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Reiz uz "Jurista Vārda" redakciju piezvanīja kāda mums labi pazīstama literārā redaktore, kas tobrīd rediģēja autoritatīva Latvijas tiesību zinātnieka publikāciju. Vienā no atsaucēm viņš bija norādījis preses izdevumu "Jurista Otrdiena". Redaktore vaicāja mums, vai esam dzirdējuši par šādu avīzi vai žurnālu? Kad, aizdomu vadīti, pārbaudījām zinātnieka citētās "Jurista Otrdienas" attiecīgo datumu, protams, izrādījās, ...

...

152

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls